Tuvāko nedēļu laikā tiks izlemts jaunā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) šefa liktenis. Proti – jautājums tiks risināts steigā, kā tas notika biroja bijušā vadītāja Normunda Vilnīša atlaišanas gadījumā, vai arī tiks atstāts uz nākamās Saeimas pleciem, kas procedūru varētu krietni paildzināt.
Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, kurš bija N. Vilnīša atlaišanas iniciators, uzskata, ka jebkurā variantā tuvākajā laikā birojā nekas nemainīsies.
Jāizmeklē iesāktās lietas
Ģenerālprokurors bija devies, iespējams, pēdējā vizītē pie prezidenta Valda Zatlera, kurš jau pēc nepilnām trim nedēļām noliks savas pilnvaras. Ē. Kalnmeiers apstiprina, ka sarunās nav konsultējis V. Zatleru par iespējami labāko politisko stratēģiju, diskusija notikusi tikai par tiesībsargājošajām instancēm, konkrēti – KNAB. «Valstī ir atsevišķi simptomi, kas liecina, ka ar tiesiskajiem jautājumiem viss nav kārtībā, bet tā nav krīze. Visas iestādes pilda savas funkcijas – viena labāk, viena sliktāk,» saka ģenerālprokurors.
Pēc viņa domām, N. Vilnīša aiziešana no biroja neko būtiski nedz pasliktinās, nedz uzlabos. «Lietu skaits, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, ir samazinājies, bet KNAB strādā. Sāpīgākais ir brīvās štata vietas, jo īpaši, kas saistās ar izmeklēšanu. Nepieciešami profesionāļi, kas izmeklētu savulaik skaļās, bet tagad pieklusušās lietas – Latvenergo, Daimler,» norāda ģenerālprokurors.
Analizējot konkrētos likuma pārkāpumus, Ē. Kalnmeiers uzsver, ka tiesiskas sekas N. Vilnīša darbības rezultātā nav radušās – viss palicis variantā – «varēja notikt». Tomēr birojam ir nepieciešams cits vadītājs, kuru izraugoties, tiktu uzlaboti arī vērtēšanas kritēriji, uzskata ģenerālprokurors.
Piedāvā lielāku varu ģenerālprokuroram
Valdības lielākās frakcijas uzskata, ka par jauno KNAB priekšnieku jālemj 11. Saeimai, taču premjers Valdis Dombrovskis gala atbildi apdomās vēl pāris nedēļas. Koalīcija pagaidām nav par šo jautājumu runājusi, norāda premjers, taču notiekot tehnisks darbs, izvērtējot iepriekšējo valdību pieredzi KNAB kandidātu izvirzīšanā. Varianti ir tikai divi – vai nu premjers vienpersoniski izvirza kandidātu un Saeima par to balso, vai arī tiek sasaukta īpaša komisija, kura kandidātus izkristalizē un tālāk nodod Saeimas vērtējumam. N. Vilnītis KNAB šefa amatā tika iecelts konkursa kārtībā, apsteidzot arī savu bijušo padoto Jutu Strīķi un virkni citu spēcīgu konkurentu.
«Tuvākajās nedēļās nāksim klajā ar priekšlikumiem, kā šo situāciju risināt, un tad arī diskutēsim koalīcijā, vai šī Saeima būs tā, kas lems par jauno KNAB vadītāju, vai jau nākamā,» komentē V. Dombrovskis. Viņš pieļauj, ka turpmāk valsts galvenā korupcijas apkarotāja kandidātu izvērtēšanā varētu paplašināt ģenerālprokurora lomu.
KNAB jāvērtē komisijai
Ē. Kalnmeiers gan šādu iespēju uzskata par neloģisku un šādu atbildību uzņemties nevēlas. «Es nedomāju, ka ģenerālprokuroram jānosaka, kas kļūs par KNAB vadītāju. Principā es neatbalstu vienpersoniskas kandidātu izvirzīšanas, to es attiecinu arī uz ģenerālprokurora kandidāta izvirzīšanu, tādā veidā, kā mani pagājušajā gadā virzīja. Visu cieņu Augstākās tiesas priekšsēdētājam, es viņam uzticos, bet tas vienmēr radīs šaubas – kāpēc konkrētais cilvēks, kas aiz viņa slēpjas, kāpēc ne cits?» saka Ē. Kalnmeiers.
Savukārt Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs jautājumu komentē izvairīgi, norādot, ka KNAB šefam jābūt bezpartijiskam profesionālim.