Ventspils mērs Aivars Lembergs intervijā Neatkarīgajai pauž pārliecību, ka nākamo valdību veidos Saskaņas centrs kopā ar Zatlera Reformu partiju.
– Šo vēlēšanu rezultātus ir ļoti grūti prognozēt divu iemeslu dēļ: socioloģija rāda, ka ir ļoti daudz neizlēmušo, un arī šai socioloģijai nevar ticēt, jo Latvijas sabiedrība ir pierādījusi, ka tā dienas laikā var radikāli mainīt savu viedokli. Tādēļ nevar ticēt tam, ko cilvēki saka, par ko viņi balsos. Vai jūs riskētu izteikt prognozes par vēlēšanu rezultātiem?
– Viens ir skaidrs – Latvijas tautai ir apnikusi nemākulīga valsts pārvalde, kura orientēta uz totālu izdabāšanu ārvalstu saimniekiem un viņu interesēm. Mēs līdz šim esam dzīvojuši bez savas galvas, bez savas domas, bez sava plāna, bez savām ambīcijām, bez sava redzējuma. Mēs esam dzīvojuši ar izteiktu sulainismu, nekompetenci, ar domāšanu par to, vai es pietiekami labi kalpoju aizokeāna un vecās Eiropas saimniekiem, cerībā, ka dabūšu siltu vietu Starptautiskajā valūtas fondā, Pasaules bankā, Eiropas Komisijā. Tas viss ir novedis pie tā, ka Latvija izniekojusi divdesmit gadus.
Var jau būt, ka uz piecām minūtēm kādam var iestāstīt, ka pie visa tā ir vainīgs Lembergs un, ja viņu iznīcinātu, uz ko aicina Zatlers un viņa kompānija, iestāsies pārticība, Latvijā augs zelta kalni un tecēs piena upes. Ja mēs turpināsim dzīvot ar šādu pasaules uztveri, tad mēs nevis tuvināsimies Eiropas vidējam līmenim, bet gan no tā attālināsimies. Pirms divdesmit trim gadiem, kad es sāku strādāt Ventspilī, tā bija totāla pesimisma un neapmierinātības nomākta pilsēta. Tur valdīja pilnīga bezcerība un neticība nākotnei. Ja tauta kopā sāk mērķtiecīgi strādāt, atgriežas ticība nākotnei un rodas arī varēšana. Jautājums – vai cilvēki to ir sapratuši? Vai tauta ir sapratusi, ka Zatlers četrus gadus ir bijis šīs valsts pirmā amatpersona, valsts vadītājs? Viņš par tādu kļuva pašā treknākajā gadā. Viņš budžeta naudu iztērēja dārgās mēbelēs un virtuves aprīkojumā un pēc tam tos tēriņus noslepenoja. Tādēļ jau tas jautājums – vai tauta to ir sapratusi? Nezinot atbildes uz šo jautājumu, es neņemos neko prognozēt. Tauta ir gudra, bet daļai tautas vajadzīgs laiks, lai faktus savirknētu vienotā kopumā un izdarītu pareizos secinājumus.
– Socioloģija stabilākos panākumus rāda Saskaņas centram. Vai kādai no tā sauktajām latviešu partijām ir cerības apsteigt Saskaņas centru?
– Nav.
– Kāpēc?
– Pirmkārt, kopš 28. maija Zatlers kopā ar sorosistiem mērķtiecīgi diskreditē Latvijas nacionālo kapitālu, Latvijas nacionālo buržuāziju, mērķtiecīgi diskreditē latviešu politiķus, uzsveru, tieši latviešu politiķus, cerot uz latviešu pīšļiem uzbūvēt sev pieminekli. Un tādēļ nav šaubu: Zatleram vienīgie labie puiši ir Saskaņas centrs. Der atgādināt paša Zatlera teikto – viņš premjeram Dombrovskim un Saeimas priekšsēdētājai Āboltiņai šā gada 28. maijā, dažas stundas pirms rīkojuma nr. 2 parakstīšanas, uzstādījis ultimātu: Vienotībai nekavējoši jāveido valdība ar Saskaņas centru. Kad tie ultimātam nepiekrita, tika ierosināta Saeimas atlaišana.
– Zatlers sagrāva arī vienotības ideju – trīs partijas vismaz vārdos mēģināja vienoties un sauca sevi par Vienotību. Bet tad nāca Zatlers un nodibināja vēl vienu partiju, saknē sagraujot latviešu politiskās vienotības mēģinājumu. Ja krievu elektorāts ir vienots, tad latviešu elektorāts ir sašķelts. Varbūt tas ir viens no iemesliem?
– Jā, protams. Zatlers pilda Džordža Sorosa Ņujorkas dzīvoklī saņemto uzdevumu – graut Latvijas nacionālo valsti. To nevar izdarīt, neiznīcinot Latvijas politisko eliti, tos, kuri dzīvo ar savu galvu, ar savām domām un idejām, kuri vadās pēc principa: Latvijai nav draugu, Latvijai ir tikai intereses, kuri uzskata, ka Latvijai nav jākalpo svešām varām.
– Priekšvēlēšanu retorika, visas tās «sarkanās līnijas», kas ir savilktas, piemēram, Zatlers pret ZZS, liecina, ka valdības veidošanas ass pēc vēlēšanām būs Saskaņas centrs kopā ar Zatlera partiju un, ja tas tā būs, tad acīmredzot ZZS būs jāpaliek opozīcijā. Vai ZZS ir gatava strādāt opozīcijā?
– Pašlaik socioloģija rāda, ka šis Zatlera mērķis, veidot Saeimā vairākumu kopā ar Saskaņas centru, ir reāls un ka tas pēc būtības ir vienīgais pamatvariants. Te var būt strīds tikai par to, kurš būs premjers. Citu strīdu šeit nav. Mums tas tiks pasniegts kā lozungs, ka Saskaņas centrs nav bijis pie varas, ka Zatlera partija nav bijusi pie varas, noklusējot, ka Zatlers četrus gadus vadījis valsti. Tiks paziņots, ka viņi ir tās šķīstās mūķenes, kuras nav bijušas pie varas, – tām tagad jāveido valdība.
– Zatlera Reformu partijai negaidīti lielu atbalstu gan ar naudu, gan apsargiem partijas dibināšanā ir snieguši jums labi pazīstamie t. s. Lemberga oponenti, kuri iepriekš atbalstīja Vienotību un Saskaņas centru. Kā jums šķiet, vai jūsu oponenti beidzot ir atraduši īsto partiju, kura īstenos viņu intereses?
– Latvijā nav bijis politiskā spēka, kurš būtu tik spēcīgi kontrolēts, ietekmēts un vadīts, kā šobrīd modīgi teikt, no oligarhiem. Varu tikai piekrist Vairai VīķeiFreibergai, kura runā par oligarhiem daudz plašākā nozīmē. Šobrīd ir pilnīgi skaidrs, ka Zatlers savu ambīciju apmierināšanai ir gatavs kalpot «pareizajiem» oligarhiem, kuri viņu ir privatizējuši.
– Kuri ir šie privatizētāji?
– Tie paši, kurus jūs tikko nosaucāt. Turklāt Zatleram nav manevra iespējas, jo viņam Saeimā būs tikai viena balss un varbūt vēl dažas, ja pieskaita klāt meitenes, kuras strādāja pie viņa prezidenta kancelejā. Pārējie viņa deputāti balsos tā, kā viņiem teiks no Ventspils. Šajā ziņā es ventspilniekus varu tikai apsveikt ar kārtējo darba uzvaru – nezaudējot ietekmi Vienotībā, tā tagad koncentrēsies Zatlera partijā.
– Tad jau ventspilniekiem tagad būs veselas trīs partijas – atliek tikai vienoties, un vairākums nodrošināts...
– Nav argumentu, lai ar jums strīdētos.
– Tāpat kā iepriekš vairākas partijas no jums aizguvušas politiskās idejas. Piemēram, Zatlera partija runā par valsts industrializāciju, kas jau vairākus gadus ir Ventspils sauklis un mērķis...
– Desmit gadus.
– ... Saskaņas centrs aģitē par sarunām ar starptautiskajiem aizdevējiem, lai pagarinātu aizdevuma termiņu, kā arī runā par pensiju indeksāciju. Vai neesat dusmīgs par ideju zagšanu?
– Nē. Ja pat tas ir Zatlers, kurš pasaka, ka Lembergam ir pareizas idejas, pareiza darbības programma, Lembergam ir pareiza reālā politika, kuru viņš realizē Ventspilī, un to vajag pārnest uz visu Latviju, arī tad es absolūti nemaz nebūšu greizsirdīgs. Tāpat nebūšu greizsirdīgs arī uz Saskaņas centru vai citu politisko spēku. No Ventspils ir paņemtas un pēc tam Latvijā realizētas ļoti daudz ideju, piemēram, vides politikas plāns, kuru mēs uzsākām īstenot pirms divdesmit gadiem. Latvija to pārņēma pirms pieciem gadiem. Olimpiskie centri – mēs bijām pirmie, bet šobrīd valstī tā jau ir norma. Pilsētplānošana – mēs bijām pirmie, kuri šo pieredzi pārņēma no Nīderlandes; šobrīd Latvijā tā ir norma. Industrializācija, kuru mēs sākām pirms vairāk nekā desmit gadiem, – šobrīd par to runā gandrīz visi politiskie spēki. Bērnu pilsētiņas, bruģētas ielas un trotuāri, ūdens un kanalizācijas sistēmas kompleksā attīstība, ziedu piramīdas un ziedu skulptūras, pilsētas svētki – mēs bijām pirmie, kas tos sāka svinēt, un tā tālāk. Ja mēs rūpējamies par Latvijas attīstību, kas ir mūsu pienākums, tad šāda veida plaģiātismu var tikai veicināt.
– Kamēr Latvija ņēmās ar savām iekšpolitiskajām problēmām, garām paslīdēja pasaules izbīlis saistībā ar iespējamo ASV defoltu un smago krīzi Dienvideiropā. Vai šie signāli neliecina, ka nākamā valdība var sagaidīt vēl vienu krīzi?
– Latvijā divdesmit neatkarības gados ir bijušas trīs dziļas sociāli ekonomiskās krīzes. Pirmā radās banku sektorā tāpēc, ka Latvijas Banka, ko vadīja Repše, neprofesionāli un bezatbildīgi uzraudzīja šo nozari. Redzamais epicentrs bija Banka Baltija, līdz ar kuru problēmas radās vairāk nekā desmit bankām. Otrā krīze 1998.–1999. gadā atkal bija banku un finanšu sektorā, un to arī mums uzdāvināja nejēdzīga, neprofesionāla Latvijas banku vadība un uzraudzība. Šī krīze atvēlās pie mums kā vilnis no Krievijas defolta. Tikko mēs bijām liecinieki trešajai banku sistēmas krīzei, un atkal tā radās dēļ bezatbildīgas un neprofesionālas banku sistēmas uzraudzības. Šis vilnis savukārt atvēlās no ASV. Šobrīd tiešām ir jautājums par to, vai ASV uzdāvinās vēl vienu krīzi banku un vērtspapīru tirgus sektorā pasaulei, tajā skaitā Latvijai. Šobrīd pasaulē – vispirms ASV un vecajā Eiropā – nav neviena politiska spēka, kas spētu realizēt politiku, kura būtu neatkarīga no pasaules finanšu un vērtspapīru tirgus oligarhijas vadoņiem. Kopš 2008.–2009. gada krīzes ir pagājuši jau trīs gadi. Ne Latvijā, ne Eiropas Savienībā, ne ASV nav izdarīti secinājumi un veikti konkrēti pasākumi, lai nepieļautu krīzes atkārtošanos. Taisni otrādi – ASV un eirozona Eiropā vēl šobrīd ir galvenie krīzes katalizatori pasaulē. Šajos apstākļos mazajai Latvijas laiviņai bez sava dzinēja, burām un kapteiņa, ar iebiedētu, noniecinātu, nopulgotu valsts pārvaldes komandu faktiski nav izredžu izdzīvot. Vēl jo vairāk pie tā politiskā salikuma, kāds veidojas pašlaik, kad vairākumu sola iegūt aizokeāna un vecās Eiropas sulaiņi.
– Vai šobrīd ir reāls Zatlera partijas nodokļu samazināšanas populisms?
– Piekrītu. Tas ir ne tikai populisms, bet arī nekompetence. Zatlera partija sola, ka samazinās nodokļus darbaspēkam par 9%. Tas nozīmē, ka pašvaldībām ienākumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināsies par 36%. Tas nozīmē, ka visas Latvijas pašvaldības bankrotēs. Piemēram, Ventspils pašvaldības budžetā tas nozīmēs mīnus pieci miljoni latu katru gadu. Tā kā mums kontā ir 15 miljoni latu brīvas naudas, tad mēs, pateicoties rezervei, gandrīz trīs gadus šo vājprātu varēsim izturēt. Citiem šādu uzkrājumu nav.
– Zatlers atbildēja uz jūsu jautājumu – kurš konkrēti likums ir pieņemts jums par labu. Viņš teica, ka tas esot «likums» par Andreja Judina neapstiprināšanu Augstākās tiesas tiesneša amatā. Vai jūs šī atbilde apmierina?
– Iziesim no pretējā. Ja neapstiprināšana ir man personiski par labu, tad no tā izriet – ja Judins būtu apstiprināts par Augstākās tiesas tiesnesi, tad tas būtu man par sliktu. Tad sanāk, ka Judins tika virzīts par Augstākās tiesas tiesnesi ar vienīgo mērķi un uzdevumu būt tam tiesnesim, kas skatīs ar Lembergu saistītas civilās un krimināllietas un lems Lembergam par sliktu. Līdz šim no Judina gan neesmu dzirdējis, ka Augstākās tiesas priekšsēdētājs viņu šim amatam virzījis ar šādu mērķi. Bet, iespējams, Zatleram, kurš tolaik bija Valsts prezidents, ir zināms, ka šāds uzdevums Judinam ir dots gadījumā, ja viņš tiks ievēlēts par Augstākās tiesas tiesnesi. Bet tas absolūti nekādā veidā neatbilst likumam Par tiesu varu un Latvijas Republikas Satversmei. Nevienas daudzmaz demokrātiskas valsts tiesību sistēmā nav prakses, ka tiesnesis ir jāieceļ amatā ar nosacījumu, ka viņš lems tiesu konkrētai personai par sliktu. Tas ir tiesiskums Josifa Staļina un Ādolfa Hitlera izpratnē zem Gebelsa un Ždanova fanfarām Višinska izpildījumā. Pats fakts, ka šobrīd šis Augstākās tiesas tiesneša kandidāts Judins ir Vienotības sarakstā, nerunā viņam par labu – tas ļauj apšaubīt, vai viņš potenciāli būtu neatkarīgs tiesnesis. Tas norāda uz viņa politisko angažētību. Ja Latvija iet pa to ceļu, ka katrai politiskai partijai ir savs Augstākās tiesas tiesnesis, un tas tiek reklamēts kā augstākais tiesiskuma paraugs pasaulē, es varu pateikt – tauta, domājiet. Šiem politiķiem es varu teikt: prātiņ, nāc mājās. Šodien tu roc bedri Lembergam; skaties, ka rīt pats tajā neiekrīti.
– Lasot WikiLeaks, kļūst skaidrs: Latvijas valsts augstas amatpersonas gājušas pie svešu valstu vēstniekiem sūdzēties par saviem tautiešiem, apsaukājot tos dažādos apzīmējumos. Daudz runāts arī par Lembergu. Kā vērtējat WikiLeaks publikācijas?
– No visa tā, ko es esmu lasījis, mani visvairāk interesē viena ASV sūtņa atziņa, ka viņam ar Latvijas Republikas ģenerālprokuroru ir izveidojušās «abpusēji izdevīgas attiecības». Mani interesē vārds «izdevīgas». Te nav jābūt lielam gudriniekam, lai saprastu, ka te ir pretrunas ar Prokuratūras likumu, kurā nav teikts, ka ģenerālprokuroram jābūt izdevīgām attiecībām ar ārvalstu vēstniecībām. Turklāt vēstniecības ziņojumos ir runa par personiski izdevīgām attiecībām.
– Varbūt kāds bizness?
– Var saukt to par biznesu. Es to saucu par korupciju. Es to saprotu tā – ASV vēstnieks var pasūtīt jebkuru krimināllietu pret jebkuru Latvijā dzīvojošu cilvēku vai tādu, kurš iebrauc Latvijā. Tādējādi var nodrošināt pret viņu jebkuras represijas: sākt krimināllietu, veikt kratīšanu, aizturēšanu, iespundēt cietumā, celt apsūdzību, izmantojot Kriminālprocesa iespējas, iegūt konfidenciālu informāciju par konkrētas fiziskas personas privāto dzīvi, uzņēmējdarbību, attiecībām utt. No šīs frāzes izriet, ka ģenerālprokurors Maizītis to ir darījis, jo viņam tas ir bijis izdevīgi. Jautājums, ko nozīmē «izdevīgi»? Tīri sadzīviski tas nozīmē – par to, ka viņš ir izpildījis ASV vēstnieka pasūtījumus, viņš saņēmis, kā saka Zatlers, pateicības. Rodas jautājums – vai ASV vēstniecība ir vienīgā? Domāju, ka nē. Cik vēstniecībām un valstīm ģenerālprokurors Maizītis ir kalpojis? Cik viņš ir nopelnījis? Te ir daudz jautājumu, taču pēdējais jautājums ir ļoti vienkāršs – vai ASV ģenerālprokurors tikpat centīgi un abpusēji izdevīgi sadarbojas ar Latvijas vēstnieku ASV? Ja tas ir tā, tad tās ir spoguļattiecības un tad varētu runāt par draudzību. Man ir jautājums Latvijas vēstniekam ASV – cik bieži ASV ģenerālprokurors saņem pasūtījumus no Latvijas vēstnieka ASV? Ja viņš nesaņem, tad tās attiecības nav draudzīgas, tās ir vienpusējas un netaisnīgas.
– Bet tik traki jau nav. Kad ASV vēstniece bija Beilija, viņa atzina – Latvijas tiesas nezin kāpēc viņai tomēr nesniedz paskaidrojumus, kādēļ Lembergs atbrīvots no apcietinājuma. Vai tad tas nenozīmē, ka Latvijas tiesas tomēr vēl nepakļaujas ASV vēstniekam?
– Es tagad jau zinu, ka tiesu varas sistēmā ir prokuratūras tieneši. Tie ir tādi tiesneši, kuri godprātīgi pilda prokuratūras pasūtījumus, ignorējot likumu Par tiesu varu. Viņi godprātīgi kalpo pasūtītājam. Viņu nav daudz, bet viņi ir. Un kas ir pašsaprotami, viņi taisa lielisku karjeru. Tāpat starp advokātiem ir prokuratūras advokāti, kuri godprātīgi un cītīgi sadarbojas ar prokuratūru, pārkāpjot Advokatūras likumu. Tiem, kuri ir strādājuši un strādā ar tiesu varas sistēmām, tas ir vispārzināms fakts jeb fakta legālā prezumpcija.
– Vairāki plašsaziņas līdzekļi ir tiražējuši, ka Lembergs zina, ka viņš par premjeru nekļūs, bet vienalga izvirza savu kandidatūru premjera postenim un tādējādi blefo. Varat iebilst?
– Es sevi par premjera kandidātu ne reizes neesmu virzījis. Visos gadījumos mani būt par premjera kandidātu aicinājusi ZZS un tas ir noticis ar partijas Latvijai un Ventspilij piekrišanu un arī ar manu piekrišanu. Viss ir vēlētāju rokās. Ja ZZS uzvar vēlēšanās un iegūst balsu vairākumu, tad nav nekādu argumentu, kāpēc Lembergs nevar kļūt par premjeru. Bet, ja ZZS, tāpat kā iepriekšējās Saeimas vēlēšanās, iegūs tikai trešo rezultātu un pirms ZZS būs Vienotība un Saskaņas centrs, tad tāda ir vēlētāju griba. Viss ir absolūti vēlētāju rokās. Jo ilgāk turpināsies tas, ka katru gadu Latvijā mainīsies valdības, Latvijā nebūs stabilas un ilglaicīgas attīstības. Tā ir neatkarīgās Latvijas valsts problēma kopš 1922. gada.
– Ja liktenis būs lēmis, ZZS uzvarēs vēlēšanās un jums būs jāiet par premjeru, kādi būs jūsu valdības darba kārtības pirmie trīs darbi?
– Manai valdībai būs pirmie tūkstoš darbi. Tautas vajadzības ir tas darbu kopums, kurā nedrīkst būt strīda, kas svarīgāks – labā acs vai kreisā kāja. Viss ir svarīgi, visam jāfunkcionē. Tāpēc manai valdībai būs tūkstotis prioritāro darbu.