Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pagaidām vēl nepauž viedokli par 11. Saeimas vēlēšanu godīgumu un atbilstību likumiem, jo turpinās partiju iesniegto priekšvēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarāciju pārbaude.
Jāatgādina, ka Neatkarīgā pamanīja Vienotības vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarācijā milzu summu – 150 000 latu –, kas tērēta «tirgus pētījumiem un sabiedriskās domas aptaujām» priekšvēlēšanu laikā. Tā ir vairāk nekā ceturtā daļa no kopējās summas (555 000 latu), kuru Vienotība iztērēja šajās vēlēšanās. Vienotībai šajās vēlēšanās starp partijām bija visdārgākā vēlēšanu kampaņa.
Ko viens pa gadu...
Jāatgādina, ka likumā partijām noteikti ierobežojumi priekšvēlēšanu tēriņiem trijās pozīcijās – par reklāmas izvietošanu, pasta pakalpojumiem un izdevumiem labdarībai. Šajās pozīcijās Vienotība 11. Saeimas vēlēšanās tērējusi 255 000 latu, tādējādi nepārsniedzot atļautos priekšvēlēšanu aģitācijas tēriņu ierobežojums, jo šajās vēlēšanās katra partija iepriekšminētiem nolūkiem drīkstēja tērēt ne vairāk kā 282 559,62 latus.
«Tirgus pētījumiem un sabiedriskās domas aptaujām» priekšvēlēšanu laikā nekādi ierobežojumi nav noteikti. Tomēr vairāku iemeslu dēļ Vienotības šim nolūkam iztērētie 150 000 latu dod pamatu aizdomām, vai tā nav slēptai priekšvēlēšanu reklāmai iztērēta summa.
Pirmkārt, summa ir neparasti liela sabiedriskās domas pētījumiem. Proti, šī summa iztērēta nepilnu divu mēnešu laikā, turpretī, piemēram, SIA Latvijas fakti, kura veic regulārus un dažādus socioloģiskus pētījumus, pat visa gada apgrozījums bija ap 300 000 latu (2010. gada dati no Firmas.lv).
Politiskas manipulācijas
Otrkārt, Vienotības pasūtīto «tirgus pētījumu un sabiedriskās domas aptauju» veicējas kompānijas ir cieši saistītas ar šīs partijas priekšvēlēšanu kampaņas organizētāju Aināru Ščipčinski, kura uzņēmumi turklāt ieguvuši īpaši treknus pasūtījumus no Vienotības pārvaldīto ministriju apakšstruktūrām.
Treškārt, viens no šo Vienotības priekšvēlēšanu «tirgus pētījumu un sabiedriskās domas aptauju» veicējiem kompānija GfK līdzīgu aptauju veica jau pirms 10. Saeimas vēlēšanām. Šis pasākums izpelnījās nozares speciālistu – sociologu akadēmisko un pētniecisko aprindu – nosodījumu kā «politiski manipulatīvs», «pseidosocioloģisks», «sabiedriskās domas izpēti kompromitējošs» u.tml. Latvijas Sociologu asociācija pauda oficiālu viedokli, ka tā bijusi «spiediena aptauja» (t.i., tāda, kas no aptaujājamajiem izspiež noteiktu rezultātu), nevis socioloģiska aptauja.
Kas citam bedri rok...
Savukārt Zatlera Reformu partija (ZRP) ir iesniegusi nepatiesu vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarāciju, piemēram, neuzrādot tajā saņemtos ziedojumus vismaz par 12 000 latu. Tam varētu būt vairāki izskaidrojumi. Piemēram, partijai varētu būt dubulta kase, kad viens grāmatvedis redz vienus datus, bet otrs – citus.
Turklāt arī citi publiski zināmie ZRP finanšu dati ļauj izteikt aizdomas, ka partija KNAB neuzrāda visus ziedojumus. Piemēram, ZRP deklarē, ka 11. Saeimas vēlēšanās iztērējusi 244 051 latu. Savukārt no KNAB datu bāzes redzams, ka ziedojumos šī partija līdz šim brīdim esot saņēmusi tikai 223 950 latu, t.i., par 20 101 latu mazāk nekā iztērēts pat tikai Saeimas vēlēšanu kampaņai. Turklāt nav zināms, kādas summas ZRP tērē biroja īrei Rīgas centrā, darbinieku algām, telpu īrei kongresiem, sapulcēm un citām vajadzībām. ZRP jau ilgstoši nevar/negrib atbildēt uz Neatkarīgās jautājumiem šajā sakarā.
Jāatgādina, ka pašreizējais ZRP priekšsēdētājs Valdis Zatlers, pēdējās dienas pavadot Valsts prezidenta amatā, ultimatīvi pieprasīja, lai tiktu paredzēta kriminālatbildība par pārkāpumiem politisko partiju finansēšanā. Atlaistā 10. Saeima pieņēma attiecīgus grozījumus Krimināllikumā, un tie nesen stājušies spēkā.
Vēl nav laiks...
Neatkarīgā KNAB priekšniekam Jaroslavam Streļčenokam uzdeva vairākus jautājumus par minētajām partiju iesniegtajām deklarācijām. Tostarp tika vaicāts, vai KNAB ir pārliecība, ka ZRP uzrāda visus ziedojumus un priekšvēlēšanu tēriņus; kā KNAB vērtē Vienotības priekšvēlēšanu laikā iztērētos 150 000 latu «tirgus un sabiedriskās domas» pētījumiem, kā KNAB vērtē šajos pētījumos lietotās metodes un pētījumu veicēju saistību ar Vienotības priekšvēlēšanu kampaņas vadītāju.
Ar KNAB preses sekretāra Andra Vitenburga starpniecību tika saņemts skaidrojums, ka «saskaņā ar likumā noteikto kārtību KNAB sešu mēnešu laikā no dienas, kad beidzies deklarāciju iesniegšanas termiņš, veic šo deklarāciju pārbaudi, kā arī informē sabiedrību vienlaikus par visās šajās deklarācijās atklātajiem pārkāpumiem un saistībā ar to novēršanu veiktajiem pasākumiem. Līdz ar to publiskot informāciju par atklātajiem pārkāpumiem un pieņemtajiem lēmumiem KNAB ir tiesīgs pēc visu partiju iesniegto vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarāciju pārbaužu pabeigšanas.» Tāpat tika paskaidrots, ka, «konstatējot nepilnības deklarācijās, KNAB norāda partijai uz pieļautajām kļūdām un lūdz iesniegt precizējumus kopā ar grāmatvedības pirmdokumentiem pārbaudes veikšanai. Tāpat tiek pārbaudīta partiju iesniegto deklarāciju un atskaišu atbilstība grāmatvedības pirmdokumentiem» un «tiek veiktas arī pretpārbaudes». Piemēram, «deklarācijās partiju norādītie reklāmas izdevumu apmēri tiek salīdzināti ar pakalpojumu sniedzēja (reklāmas aģentūras, televīzijas u.c.) norādītajiem datiem». Tika saņemts arī aicinājums sniegt informāciju KNAB, ja ir kādas «ziņas par iespējamiem pārkāpumiem saistībā ar politisko partiju finansēšanu vai priekšvēlēšanu aģitāciju».