Arī ministrs Edmunds Sprūdžs "optimizē" nodokļus
Kā jau bija gaidāms, Vienotības Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis nebūt nav vienīgā augstā valsts amatpersona, kura nodarbojas ar nodokļu «optimizāciju» un piekopj nodokļu «legālās apiešanas» shēmas.
Kāds cits «reformu un tiesiskuma» koalīcijas politiķis – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs – ir veicis krietni apjomīgāku nodokļu «optimizāciju» nekā tikko publiski nokauninātais Dz. Zaķis, liecina E. Sprūdža valsts amatpersonas deklarācija, kā arī viņa atbildes uz Neatkarīgās jautājumiem.
Proti, E. Sprūdžam piederošās kapitālsabiedrības nav viņam maksājušas algu par darbu valdes locekļa vai valdes priekšsēdētāja amatos, bet gan viens no šiem uzņēmumiem ir izsniedzis viņam vērienīgu aizdevumu.
Darba algas aizstāšana ar aizdevumiem valdes locekļiem, kuri vienlaikus ir arī šo uzņēmumu īpašnieki, ļauj «optimizēt» uzņēmējiem tik netīkamās sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (35,09%) un iedzīvotāju ienākuma nodokli (25%). Kā Neatkarīgajai apstiprināja vairāki nodokļu konsultanti, darba algas aizstāšana ar uzņēmējsabiedrību izsniegtiem kredītiem ir uzņēmēju iecienīta nodokļu «optimizācijas» shēma. Tomēr, pārfrāzējot Dz. Zaķa kauninātājus, ja uzņēmēji tā rīkoties var, tad attiecībā uz politiķi un augstu valsts amatpersonu šāda rīcība vērtējama «kā ziloņa pastaiga pa trauku veikalu» u. tml.
Kā liecina E. Sprūdža valsts amatpersonas deklarācija, viņš pērn vēlā rudenī, jau būdams valsts amatpersonas statusā (t. i., pēc Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanas 17. oktobrī), ņēmis 108 408 latu lielu kredītu. Cita starpā, kā jau plaši ziņojuši masu mediji, E. Sprūdžam arī pirms tam bija milzīgas kopējās parādsaistības, bet tobrīd tās tika palielinātas līdz 409 000 latu.
Tāpat no amatpersonas deklarācijas redzams, ka E. Sprūdžs no sev piederošajām uzņēmējsabiedrībām algu nav saņēmis, lai gan vēl aptuveni mēnesi bijis valdes loceklis sešos uzņēmumos. Neatkarīgajai E. Sprūdžs to apstiprināja arī rakstiski: «Nē, par darbu sev piederošajās uzņēmējsabiedrībās atalgojumu nesaņēmu. Daļā uzņēmumu valdes locekļa funkcijas tika veiktas saskaņā ar pilnvarojuma līgumu bez atlīdzības, piemēram, (bet ne tikai) gadījumos, ja uzņēmumā ir vairāki valdes locekļi. Dažos no uzņēmumiem spēkā bija darba līgumi pēc stundu apmaksas principa. No 17. 10. praktiski viss laiks tika veltīts amatpersonas darbam, nevis darbam uzņēmumu valdēs.»
Savukārt par jau valsts amatpersonas statusā ņemto 108 408 latu kredītu E. Sprūdžs atzina, ka to viņam izsniegusi viņa bagātākā uzņēmējsabiedrība SIA Sensum Solutions, kas priekšvēlēšanu laikā bija pazīstama ar nosaukumu Hansa World Latvia. Jāatgādina, ka Hansa World Latvia sakarā E. Sprūdžam pārmeta interešu konflikta iespējamību, tāpēc topošais ministrs šo SIA solīja visdrīzākajā laikā pārdot. «Aizņēmums ir no man piederošā uzņēmuma SIA Sensum Solutions,» skaidro E. Sprūdžs.
Jau Hansa World Latvia 2010. gada pārskats liecina, ka šis uzņēmums arī iepriekš izsniedzis aizdevumu dalībniekam, kas tobrīd bija viens pats E. Sprūdžs, – 188 514 latu. Tātad nodokļu optimizācija tagadējam ministram nav nekas jauns.
Uz Neatkarīgās jautājumu, kā veicas ar šā agrāk ņemtā (t. i., 188 514 latu) aizdevuma atmaksu, E. Sprūdžs atbildēja: «Aizdevuma atgriešana man piederošajam uzņēmumam vēl nav notikusi.» Savukārt uz jautājumu, kādus procentus par šo aizdevumu maksājat, E. Sprūdžs atbildēja: «Tas ir bezprocentu aizdevums, un par nesaņemtajiem procentu ienākumiem man piederošais uzņēmums SIA Sensum Solutions ir nomaksājis uzņēmumu ienākuma nodokli saskaņā ar likuma par uzņēmumu ienākuma nodokli 12. pantu.»
Precīzu E. Sprūdža optimizēto nodokļu summu šajā gadījumā nav iespējams aprēķināt, jo nav zināmi daudzi faktori (piemēram, no kādiem līdzekļiem tiek plānots aizdevumu atmaksāt, vai aizņēmējs vispār gatavojas aizdevumus atmaksāt u. tml.). Tomēr var aprēķināt, cik E. Sprūdžam būtu jāsamaksā nodokļos, ja viņš algā gribētu saņemt, piemēram, jau valsts amatpersonas statusā aizņemtos 108 408 latus. Kā darba ņēmējam viņam tad būtu jāsamaksā 51 991 lats, bet kā darba devējam – 37 677 lati.
Jāatgādina, ka Dz. Zaķis bija «optimizējis» tikai 8000 eiro.