Ministra Sprūdža birojs izšķērdē līdzekļus

Atklājies vēl viens iespējamais likuma pārkāpums, kuru pieļāvis Edmunds Sprūdžs un viņa komanda saistībā ar rīkojumu par Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja Aivara Lemberga atstādināšanu no amata.

Kā jau ziņots, Administratīvajā tiesā Liepājā, kur maija sākumā izskatīja A. Lemberga lūgumu atcelt šo rīkojumu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) pārstāvēja advokātu biroja Triniti advokāts Sandis Petrovičs. Lai gan uz šo pakalpojumu – VARAM interešu pārstāvēšanu pirmās instances tiesā administratīvajā lietā – bija izsludināts konkurss un iepirkuma procedūra tika ievērota, pārkāpts varētu būt cits likums. Proti, Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums aizliedz publiskai personai (šajā gadījumā – VARAM) «slēgt līgumus par pakalpojumiem jautājumos, kuru risināšana ietilpst attiecīgās institūcijas amatpersonas vai darbinieka pienākumos».

Ierēdņu pienākums

Pārstāvēt ministriju tiesās ietilpst gan VARAM Juridiskā departamenta darbinieku pienākumos, gan Pašvaldību departamenta darbinieku pienākumos – noskaidroja Neatkarīgā no kompetentiem avotiem ministrijā. Turklāt līdz šim ministrijas darbinieki veiksmīgi ir pārstāvējuši VARAM tiesās visos 13 gadījumos, kad iepriekš notika tiesāšanās par kāda domes priekšsēdētāja atstādināšanu no amata, nemaz nerunājot par mazāk nozīmīgām lietām.

Atbilstīgi VARAM mājaslapā atrodamajai informācijai Juridiskajā departamentā strādā desmit darbinieku, bet no desmit Pašvaldību departamenta ierēdņiem pieci pilda tieši juriskonsulta pienākumus. Neskatoties uz šādu valsts apmaksātu VARAM juristu armiju, ministrija par advokātu biroja Triniti pakalpojumiem samaksājusi vēl 12 950 latu, liecina oficiāla Iepirkumu uzraudzības biroja informācija.

Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 9.1 pants slēgt līgumus par pakalpojumu sniegšanu tādos jautājumos, kuru risināšana ietilpst valsts pārvaldes darbinieka pienākumos, atļauj tikai izņēmuma gadījumos – kad «nepieciešams veikt padziļinātu ekspertīzi nozares jautājumos (attīstības plānošana, būvniecība, informāciju tehnoloģijas, medicīna u. tml.), ja ekspertīze nav nodrošināma ar institūcijas amatpersonu vai darbinieku kompetences apjomu, un pakalpojuma sniedzējs, ņemot vērā viņa pieredzi, reputāciju, kvalifikāciju un citus pamatotus kritērijus, to var veikt efektīvāk». Ņemot vērā, ka iepriekš līdzīgās tiesās VARAM efektīvi ir pārstāvējuši ministrijas ierēdņi, nav nekāda pamata uzskatīt, ka «padziļināta ekspertīze nozares jautājumos» šajā gadījumā nebija «nodrošināma» ar VARAM «darbinieku kompetences apjomu».

Jāizstāv savs darbs

Bijusī valsts kontroliere Ingūna Sudraba sarunā ar Neatkarīgo atzina, ka šis gadījums vērtējams kā valsts līdzekļu izšķērdēšana. Viņa skaidroja, ka ārpakalpojumu pirkšana ir attaisnojama tikai tajos gadījumos, kad ministrijai jārisina specifiski jautājumi, kuros ministrijas ierēdņi nav kompetenti. Tad ir izdevīgāk apmaksāt vienreizēju pakalpojumu, nevis pieņemt darbā speciālistus viena uzdevuma veikšanai. Taču, ja ministrija pērk ārpakalpojumu tādu darbu veikšanai, kas ietilpst ministrijas un tās amatpersonu tiešajos pienākumos, tad «tā ir līdzekļu izšķērdēšana, jo amatpersonām par viņu tiešo pienākumu pildīšanu tiek maksāta alga», uzsvēra I. Sudraba. Runājot par skandalozo E. Sprūdža rīkojumu, I. Sudraba norādīja: «Uzraudzīt pašvaldību darbu un raudzīties, kādi likumi tiek vai netiek pildīti, ir viens no šīs ministrijas pamatpienākumiem.»

Viņa arī atminējās, ka, strādājot Valsts kontrolē, jau ir nosodījusi identiskus gadījumus. Piemēram, lai uzrakstītu atbildi Valsts kontrolei, Satiksmes ministrija un Jūrmalas dome algojušas advokātus, «bet amatpersonām taču pašām ir jānāk uz Valsts kontroli un jāaizstāv savs darbs, nevis šiem mērķiem jāalgo advokāti», skaidroja I. Sudraba.

Izgādāts pasūtījums?

Jāatgādina arī tas, ka advokātu birojs Triniti ir E. Sprūdža padomnieces juridiskajos jautājumos Ingas Antānes darba vieta, kurā viņa darbību tikai apturējusi uz valsts amatpersonas pienākumu

pildīšanas laiku.

Neatkarīgā pat vairākām E. Sprūdža biroja amatpersonām nosūtīja jautājumus, vai tiešām I. Antāne šajā gadījumā neatrodas interešu konfliktā; kāpēc šajā lietā ministriju nepārstāvēja Juridiskais departaments – piemēram, departamenta direktors Mārtiņš Brencis; vai viņš nav tik kompetents, lai pārstāvētu ministriju tiesās administratīvajā procesā, u. tml. Tomēr ministra preses sekretāre Maija Pētermane apgalvoja, ka elektroniskā pasta sūtījums nav saņemts, un solīja noskaidrot, vai tiešām nav saņemts. Ceturtdien vēl nekļuva skaidrs, vai ministra birojs jautājumus ir saņēmis un vai ministrs vispār vēlas uz tiem

atbildēt.

Jāatgādina arī citi likumu pārkāpumi, kas pieļauti, gatavojot rīkojumu. Datu valsts inspekcija E. Sprūdža rīkojuma publikācijā saskatījusi fiziskās personas datu aizsardzības likuma pārkāpumu un par to ierosinājusi administratīvo lietu. Savukārt tiesībsargs konstatējis, ka, gatavojot rīkojumu, E. Sprūdžs pārkāpis labas pārvaldības principu.