Partiju apvienība "Jaunā vienotība" (JV) Valsts prezidenta amatam nolēmusi virzīt ilggadējā ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (JV) kandidatūru, šodien preses konferencē paziņoja JV pārstāvji.
Pēc Valsts prezidenta Egila Levita paziņojuma par atteikšanos kandidēt uz prezidenta amatu partiju apvienība "Jaunā vienotība" (JV) apsver turpmāko rīcību, aģentūru LETA informēja ārlietu ministra, JV politiķa Edgara Rinkēviča preses sekretārs Mārtiņš Drēģeris.
Nacionālās apvienības (NA) valdes loceklis Jānis Dombrava esošā Valsts prezidenta Egila Levita lēmumu nekandidēt atkārtoti uz valsts augstāko amatu vērtē kā konsekventu.
Pašreizējā Valsts prezidenta Egila Levita rīcība, atsaucot savu kandidatūru uz otro termiņu šajā amatā, nav politiski adekvāta pret "Jauno vienotību" (JV), tādu nostāju aģentūrai LETA pauda politologs un sabiedrisko attiecību speciālists Filips Rajevskis.
Koalīcijai vēlams vienoties par kopīgu Valsts prezidenta amata kandidātu, aģentūrai LETA sacīja "Jaunās vienotības" (JV) politiķis, Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētājs Rihards Kozlovskis (JV).
Pirmajā Valsts prezidenta vēlēšanu kārtā Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) savu kandidātu uz šo amatu nevirzīs, aģentūrai LETA pastāstīja ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Viktors Valainis.
Patlaban nav skaidrs, vai kāds no diviem prezidenta amata kandidātiem patlaban gūtu balsu vairākumu Saeimā, pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu aģentūrai LETA norādīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
"Apvienotais sarakts" (AS) šodien Valsts prezidenta amatam pieteicis uzņēmēja, AS dibinātāja Ulda Pīlēna kandidatūru, vēsta AS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars.
Lai arī publiskajā telpā pēdējās nedēļās skaļi izskanējuši vairāki noziegumi, kas likuši sabiedrībai paust šaubas par Valsts policijas darba kvalitāti, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) iekšlietu ministra Māra Kučinska (AS) darbam uzticas.
Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā šodien plkst.12 vērtēs iedzīvotāju iniciatīvu par daudzbērnu ģimeņu vecāku tiesībām uz agrāku pensionēšanos.
Apstākļos, kad valdošās koalīcijas partijas pagaidām nav spējušas vienoties par vienu Valsts prezidenta amata kandidātu, nevar izslēgt prezidenta amata kandidāta piedāvāšanu arī no "Jaunās vienotības" (JV) puses, trešdien intervijā TV3 izteicās viens no JV līderiem, premjers Krišjānis Kariņš (JV).
Līdz šim neviena ministrija vēl nav pieteikusies pārdalīt savus budžeta līdzekļus par labu veselības aprūpei, trešdien intervijā TV3 atzina Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Uzņēmēja, "Apvienotā saraksta" (AS) dibinātāja Ulda Pīlēna ievēlēšana par Valsts prezidentu nenozīmētu valdības krišanu, jo prezidenta vēlēšanas un valdības stabilitāte ir nesaistīti jautājumi, aģentūrai LETA apgalvoja AS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars.
Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) birojā darbu ir sācis padomnieks uzņēmējdarbības un inovāciju jautājumos Reinis Lasmanis, informē Ministru prezidenta preses sekretārs Sandris Sabajevs.
Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) vēl turpinās spriest, vai virzīt savu kandidātu Valsts prezidenta amatam, stāsta ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Viktors Valainis.
Dienu pirms Valsts prezidenta amata kandidātu izvirzīšanas sākuma koalīcijā nemainīgi saglabājas nevienprātība, divām valdības partijām virzot katrai savu kandidātu.
Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns TV24 raidījumā "Nedēļa. Post scriptum", diskutējot par Valsts prezidenta kandidātu Uldi Pīlēnu, atklāj savu viedokli par Pīlēnu kā iespējamo Valsts prezidentu.
Saeimas Juridiskajā komisijā otrdien, 9.maijā, plānots konceptuāli skatīt grozījumus Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā, lai efektīvāk vērstos pret vardarbību ģimenē.
Kustības "Par!" iniciatīvā "Mana prezidente" balsojušie iedzīvotāji Valsts prezidenta darbam izvirzījuši Eiropas Parlamenta deputāti Sandru Kalnieti (JV), NATO ģenerālsekretāra vietnieci Baibu Braži un bijušo Satversmes tiesas priekšsēdētāju Sanitu Osipovu, informē kustības pārstāvis Miks Celmiņš.
Partijas "Stabilitātei" Saeimas deputāti plānotos grozījumus par valsts valodas izmantošanu priekšvēlēšanu aģitācijā rosina attiecināt tikai uz tādiem materiāliem, kas apmaksāti no partijām piešķirtā valsts finansējuma.