Nacionālā botāniskā dārza oranžēriju salīdzina ar Gaismas pili

Latvijas Nacionālā botāniskā dārza (LNBD) apmeklētāji Salaspilī nu var paši savām acīm baudīt jaunās oranžērijas augu valsti. Tās kolekcijā aplūkojami apmēram 2100 dažādu stādījumu, un īpašais dārza lepnums ir sukulentu kolekcija.

Jaunā stiklotā oranžērija, kas atgādina īstu Gaismas pili, apmeklētājiem durvis vēra 25. aprīlī, kad notika arī pirmais LNBD gadatirgus. Atklāšanas lenti gan pārgrieza vēl pāris dienas iepriekš, un šajā notikumā piedalījās arī Valsts prezidents Andris Bērziņš, kurš novēlēja, lai «viss šeit iestādītais aug un zaļo un lai tam pievienojas vēl citi pasaules bagātīgās floras paraugi».

«Mūsu botāniskais dārzs ir kā neliela daļiņa no lielā pasaules bioloģiskā Noasa šķirsta. Te ir apkopoti ne tikai citu zemju augi, bet arī Latvijā selekcionētas šķirnes. Mūsu uzdevums ir ne tikai tās saglabāt, bet arī izglītot sabiedrību – stāstot, rādot apmeklētājiem, uzsverot, ka tas viss ir jāsargā – sākot no katra individuāli, līdz pat valsts politikai,» atklāšanā teica LNBD direktors Andrejs Svilāns. Viņš norādīja, ka, stāstot par projekta tapšanu, var teikt «reiz bija»: «Bija te vecas krizantēmu un gerberu siltumnīcas, kas celtas 1956. gadā – tad, kad siltums neko nemaksāja. Apbrīnojama ir darbinieku pašaizliedzība, kas 90. gadu krīzes laikā, kad apkuri noslēdza, spēja to visu saglabāt.» Nu to var aizmirst, arī telpu šaurību, jo jaunajā ēkā ir vieta ne tikai kolekcijām, bet arī darbiniekiem, arī – zinātniekiem.

Oranžērijas vadītāja Zane Purne izteica apbrīnu, ka ar to darbaspēku (līdz 1995. gadam septiņi darbinieki, bet pēc tam divi) izdevies ne tikai saglabāt, bet pavairot augu dažādību. Prieks esot, ka kopš oktobra, kad ēka nodota ekspluatācijā, ar dažiem palīgiem spēts izdarīt apjomīgu darbu – «pārvest augus no vecās oranžērijas uz jauno, pārvietojot milzīgu skaitu ķerru ar zemi, stādot un rušinot».

Projekts ļāvis uzbūvēt multifunkcionālu oranžēriju siltumnīcu kompleksu apmēram 3000 kvadrātmetru platībā. Jaunās ēkas būvniecību līdzfinansēja Eiropas Savienība, un tās izmaksas bija vairāk nekā divi miljoni eiro. Ēkā izvietoti gan pašreizējo oranžēriju augi, gan citas augu kolekcijas, kā arī uz Latvijas robežas aizturētās reto un apdraudēto augu sugas, kuru pārvietošanu regulē Vašingtonas konvencija.