Daugavpils Olimpiskais centrs – vieta, kur tiekas sportisko aktivitāšu cienītāji

Daugavpils Olimpiskā centra trenažieru zāli izmanto gan profesionāli sportisti, gan jebkurš, kurā kūsā sportisks gars, stāsta centra valdes loceklis Uldis Pastars (no kreisās) © Ojārs Lūsis

Daugavpils Olimpiskā centra paspārnē savu profesionālo meistarību kaldina ne tikai pasaules līmeņa sportisti, tur trenējas arī iedzīvotāji, kam sports ir kā palīgs veselības stiprināšanai un fiziskās formas uzlabošanai. Beidzamā gada laikā apmeklētāju skaits baseinā un trenažieru zālē jau sasniedzis 102 000.

Daugavpils Olimpiskā centra piedāvātās iespējas atzinīgi novērtē gan vietējie pilsētas iedzīvotāji, gan ļaudis no tuvākiem Latgales novadiem un Lietuvas. Tur interesenti var gan paši nodoties sportiskām aktivitātēm, gan arī līdzi just dažādās sacensībās. Piemēram, pavisam nesen Daugavpils Olimpiskajā centrā notika sacensības mākslas vingrošanā Daugavas loki 2015, Latvijas čempionāts telpu futbolā, Schenker līgas sacensības volejbolā, Eiropas čempionāts Schotakan karatē, kurā piedalījās karatisti no 28 Eiropas valstīm.

Ir, ar ko lepoties

Lai arī, piemēram, sporta un mākslas vingrošana arī šobrīd ir ļoti iecienīts sporta veids bērnu un pusaudžu vidū, Daugavpils Olimpiskā centra valdes loceklis Uldis Pastars pieļauj, ka interese varētu turpināt augt, jo no 1. septembra sporta un mākslas vingrošana tiks iekļauta sporta skolas akreditēto programmu klāstā (šādu rīkojumu devis Daugavpils domes priekšsēdētājs Jānis Lāčplēsis). «Turklāt šajās nodarbībās bērni papildus apgūst latviešu valodu. Daudzi vecāki par to ir izteikuši atzinīgus vārdus,» piebilst U. Pastars.

Viņš ir priecīgs, ka profesionālajā sportā aug jaunā maiņa, arī par tagadējiem sportistiem, kuru vārds izskanējis plašajā pasaulē, ir lepnums. Sasniegumu ir daudz. Piemēram, Latvijas skrējējs Dmitrijs Jurkevičs, uzstādot jaunu valsts rekordu, martā izcīnīja 12. vietu Čehijas galvaspilsētā Prāgā notiekošajā Eiropas čempionāta vieglatlētikā telpās 1500 metru distancē. Bet iepriekšējo divu gadu Latvijas labākā sportiste, brīvās cīņas pārstāve Anastasija Grigorjeva nesen izcīnījusi bronzas medaļu Minskas Grand Prix un šobrīd Kislovodskā gatavojas I Eiropas spēlēm, kas notiks jūnijā Azerbaidžānā.

Atbalsta savējos

Ik gadu Daugavpils Olimpiskais centrs veic kādus uzlabojumus vai iegādājas aprīkojumu, lai sportistiem nodrošinātu pēc iespējas labākus apstākļus treniņiem. Piemēram, pērn viens no Daugavpils Olimpiskā centra laukumiem tika pārveidots par speciālu brīvās cīņas laukumu. Iegādāti arī divi sertificēti cīņas paklāji, papildus esošajiem pieciem. Nopirkts profesionāls skrejceļš. «Šajā ziņā liels paldies jāsaka vietējai pašvaldībai, kas mums sporta darbu nodrošinājumam gadā piešķir 85 000 eiro. Mēs savukārt nodrošinām līdzfinansējumu, atbalstot mūsu sportistus, kas ir Latvijas Olimpiskās vienības sastāvā vai kandidē uz iekļūšanu tajā,» stāsta U. Pastars. Daudzi jo daudzi sportisti Olimpisko centru izmanto savā treniņu procesā. «Piemēram, daiļslidošanas zvaigzne Deniss Vasiļjevs šobrīd ir ticis pasaules elitē junioru grupā un jau nokārtojis kvalifikāciju dalībai ziemas jaunatnes olimpiskajās spēlēs, kas notiks nākamgad Lillehammerē. Viņš izmanto mūsu trenažieru zāli, kur ar viņu individuāli strādā treneris, lai uzlabotu jaunieša vispārējo fizisko sagatavotību. Treneri strādā arī ar Anastasiju Grigorjevu, vieglatlētiem, volejbolistiem un ne tikai,» norāda U. Pastars.

Sporto un studē

Turklāt Daugavpils Olimpiskajam centram izveidojusies sekmīga sadarbība ar Daugavpils universitāti, kas nodrošina iespēju sportistiem studēt budžeta grupā, turklāt ne tikai programmās ar sporta ievirzi, piemēram, Anastasija Grigorjeva, Valērija Linkeviča augstskolā apgūst tieslietas. Bet Daugavpils Olimpiskais centrs no universitātes studējošo saimes ieguvis palīdzīgas rokas – apmaiņas studenti no ASV izteikuši vēlmi divus mēnešus centrā pastrādāt par brīvprātīgajiem.

Lai maksimāli noslogotu centra telpas, tajās notiek ne tikai sportiskas aktivitātes, bet arī kultūras un izklaides pasākumi, piemēram, koncerti, izstādes, arī diskotēkas. «Spējam nodrošināt, ka ienākumi pārsniedz izdevumus, līdz ar to dotācijas centra uzturēšanas izmaksu segšanai no pašvaldības neprasām. Paši spējam tikt galā,» uzsver U. Pastars.



Latvijā

Kārtējie trīs miljoni, kas iztērēti valstij neizdevīgi un izšķērdīgi. Zaļais kurss drīzāk izmantots kā aizsegs nepamatotam līdzekļu izlietojumam. Tik skarbi ir Valsts kontroles secinājumi par zemkopības ministrijas e auto uzlādes staciju tīklu. Revidenti materiālus nodevuši tiesībsargiem un Iepirkumu uzraudzības birojam, vēsta "Nekā Personīga".

Svarīgākais