VĒRTS APSKATĪT: Rožu skaistums aizmiglo acis
Rundāles pils dārzā 2. jūlijā norisināsies jau desmitie Dārza svētki, kurp dosies tūkstošiem cilvēku, lai apbrīnotu Rundāles dārza skaistumu. Vides aktīvisti gan pauž bažas, ka rožu kopšanas noslēpums ir ķīmiskā miglošana, kas negatīvi ietekmē apkārtējo vidi. Speciālisti mierina, ka pārkāpumu nav.
Rundāles pils rožu dārza saimniece Dainuvīte Brūvere stāsta, ka pils dārzā ir 8000 stādu, kas pārstāv 2400 šķirņu. Pašlaik zied piektā daļa rožu, un tās ir veselas. «Ja rozei ir labi apstākļi visa gada garumā, pietiekami ūdens un barības vielu, tā nebūs uzņēmīga pret slimībām un kaitēkļiem. Vēl var vienkārši apstaigāt rožu dārzu, nolasīt lapas, kur ietinušies tārpiņi, nospiest utis. Jūlijā, kad situācija kļūst nopietna, jāsāk miglot,» stāsta D. Brūvere. Miglošanu veic visiem stādiem uzreiz. Rozes, kas ir sliktākā stāvoklī, miglo atkārtoti. Pēc ķīmiskās apstrādes dārzā kukaiņu nav. «Apkārtni tas neietekmē, jo ir tikai kanāls un grantēti celiņi. Alternatīvas ķīmiskajai miglošanai ir darbietilpīgs process, kuru var veikt privātā dārzā. Mūsu dārzs ir pārāk liels.»
Augu aizsardzības līdzekļu lietošanu nosaka Ministru kabineta 950. noteikumi, proti, «teritorijās, ko izmanto plaša sabiedrības daļa vai arī mazāk aizsargātas iedzīvotāju grupas (..), augu aizsardzības līdzekļus atļauts lietot tikai tad, ja citādi nav iespējams ierobežot augiem kaitīgo organismu izplatību un lietošanas instrukcijā ir atļauts šāds konkrētā augu aizsardzības līdzekļa lietojums». Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) par Rundāles pils dārzu nekādas sūdzības nav saņēmis. «VAAD vairāk veic pārbaudes uz laukiem, kur strādā zemnieki. Rundāles rožu dārzs ir salīdzinoši maza vieta,» skaidro VAAD sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Ūdre.
Valters Kinna no sabiedriskās vides aizsardzības organizācijas Zaļā brīvība uzskata, ka ķimikāliju izmantojums rožu kopšanai liek bažīties: «Pesticīdiem var būt dažāda ietekme uz citiem organismiem - no ļoti kaitīgas uz ne tik kaitīgu. Ir līdzekļi, kas var dezorientēt, piemēram, bites, tā, ka tās nevar atrast ceļu atpakaļ uz mājvietu. Katrā ziņā risks pastāv.»
Bulduru Dārzkopības vidusskolas direktore Anta Sparinska skaidro: «Miglošana pati par sevi nekādu ļaunumu nenodara. Būtiski tas, kādus preparātus izmanto miglošanā, kāds ir to darbojošos vielu sastāvs, karences laiks. Katram kaitēklim un slimībai ir attiecīgi tautas līdzekļi, kā ar to cīnīties. Diemžēl rožu dārzos, kuros jāuztur liela kolekcija, kurā ir augi ar dažādu ieņēmību pret slimībām, ir grūti un dārgi nodrošināt bioloģisku augu aizsardzību. Droši vien jārod kompromiss integrētās augu aizsardzības virzienā, maksimāli cenšoties izvairīties no videi kaitīgu savienojumu lietošanas.»
Lielākās rožu ražotnes Baltijā SIA Ar B Argo īpašniece Eva Bumbiere, kas nesen pārgāja no ķīmiskās miglošanas uz bioloģisku augu aizsardzības metodi, uzskata, ka, ievērojot drošības pasākumus un lietojot ķīmiskās vielas atļautā daudzumā, nekādām problēmām nevajadzētu būt: «Tās visas ir pārbaudītas un lietošanai atļautas vielas, ko apstiprinājusi Eiropas Savienība.»
Zaļā dzīves stila žurnāla Vides Vēstis redaktore Anitra Tooma, kas nesen tviterī pauda ļoti kritisku vērtējumu par Rundāles dārzu, joprojām paliek pie sava viedokļa: «Rundāles parks ir ķīmisks skaistums, un es tur nekad nebraukšu!»