Ziemeļkurzemes slimnīca attīsta jaunus profilus

OPERĀCIJU ZĀLES Ziemeļkurzemes slimnīcā ir piemērotas mugurkaula un kakla daļas operācijām © Publicitātes foto

Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca nodrošina neatliekamo palīdzību septiņas dienas nedēļā, divdesmit četras stundas diennaktī septiņos dažādos profilos. Līdztekus tam mērķtiecīgi tiek attīstīti vairāki profili, lai tajos sasniegtu ekselences jeb augstāko līmeni, piedāvājot kvalitatīvu ārstniecību ne tikai reģiona, bet visas Latvijas iedzīvotājiem. Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca, rūpīgi izvērtējot pieprasījumu un iespējas, pakāpeniski attīsta specializāciju oftalmoloģijā, traumatoloģijā, uroloģijā un muguras ķirurģijā.

Vairāk par izaicinājumiem stāsta Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētājs Juris Lācis.

- Jau iepriekš kā attīstāmie profili, kuros jāsasniedz ekselences līmenis, tika definēta oftalmoloģija un traumatoloģija. Kādi ir sasniegtie rezultāti?

- Pakāpeniski virzāmies uz mērķi - esam piesaistījuši perspektīvus ārstus un iegādājušies nepieciešamās iekārtas.

Traumatoloģijas nodaļā mums ir spēcīgi ārsti un piesaistīti arī daudzsološi rezidenti, kuri šobrīd jau asistē kolēģiem operācijās un ārstu uzraudzībā uzņemas dežūras slimnīcā. Katrs no rezidentiem specializējas konkrētā traumatoloģijas jomā.

Ļoti efektīvi strādā Kurzemes Acu centrs - uzskatu, ka esam sasnieguši ļoti labu līmeni, pie mums brauc ārstēties cilvēki no visas Latvijas, jo spējam nodrošināt gan kvalificētu ārstu ambulatoro pieņemšanu, gan veikt nepieciešamās manipulācijas, tostarp kataraktas operācijas. Perspektīvā izskatām arī iespēju uzsākt vitrektomijas operācijas. Kurzemes acu centra attīstībā būtisku atbalstu ir sniegusi arī Ventspils pilsētas dome, gan piešķirot finansējumu stipendijām topošajiem ārstiem, gan 2017. gadā nofinansējot modernas optiskās koherences tomogrāfijas iekārtas iegādi.

- Ziemeļkurzemes slimnīcas attīstāmā joma ir muguras ķirurģija. Tas ir tikai apsveicami, jo šā gadsimta cilvēki ar mugurkaula slimībām slimo ļoti bieži. Taču ārstu, kuri veiktu sarežģītas mugurkaula operācijas, Latvijā nebūt nav daudz. Kas liek domāt, ka Ziemeļkurzemes slimnīcā izdosies attīstīt šo profilu?

- Mugurkaula ķirurģija ir ļoti sarežģīta, jo saistās gan ar periferiālo, gan centrālo nervu sistēmu, tāpēc ļoti daudz ir atkarīgs no ķirurga, kas to veic. Vislielākais muguras operāciju skaits Latvijā notiek Traumatoloģijas un ortopēdijas klīnikā Rīgā, nedaudz operāciju notiek arī Rēzeknē un Liepājā, bet tagad arī Ventspilī.

Februārī Ziemeļkurzemes slimnīcā darbu uzsāka viens no vadošajiem mugurkaula ķirurgiem, ortopēds Jānis Osītis. Līdz ar to mūsu slimnīca nodrošina pilnu spektru traumatoloģijā, kā arī plānveida operācijās, ieskaitot locītavu un mugurkaula skriemeļu un disku operācijas, kā arī endoprotezēšanu. Līdz ar ķirurga Jāņa Osīša pārcelšanos no Stradiņiem uz Ventspili pieprasījums pēc muguras un kakla daļas operācijām ir strauji pieaudzis. Piebildīšu, ka šādas operācijas tiek veiktas gan valsts finansējuma ietvaros, gan kā maksas pakalpojums.

- Jūs jau teicāt, ka mugurkaula ķirurģija ir ļoti smalka lieta un daudz atkarīgs no ārsta, taču nepieciešamas arī iekārtas, operāciju zāles aprīkojums, pēcoperācijas palātas ar visu nepieciešamo šādiem pacientiem.

- Muguras ķirurģijas profils tiek attīstīts esošās traumatoloģijas nodaļas ietvarā. Operācijas šobrīd notiek trīs reizes nedēļā, un pacientiem ir izdalītas speciāli aprīkotas palātas un gultas. Operāciju zāles ir labi aprīkotas un piemērotas šādām operācijām, tostarp ERAF projekta ietvaros iegādāts arī jauns loka rentgens. Plānots iegādāties arī jaunu mikroskopu un atjaunot citas nepieciešamās tehnoloģijas.

Iegādātas ir speciālas, regulējamas gultas, jo pēcoperācijas periodā tas ir ļoti svarīgs aspekts. Tāpat arī liela loma ir savlaicīgai un kvalitatīvai rehabilitācijai. Piebildīšu, ka dakteris Osītis strādā ar mūsdienīgām metodēm, kas būtiski samazina pacienta atveseļošanās laiku - pēc operācijas pacienti lielākoties tiek no slimnīcas izrakstīti jau trešajā līdz piektajā dienā. Ar ārstu esam vienojušies, ka viņš sagatavos jauno speciālistu, kurš pēc rezidentūras beigām varēs uzsākt darbu mugurkaula ķirurģijā slimnīcā. Šobrīd mugurkaula operācijas veic Jānis Osītis sadarbībā ar dakteri Olmani, kurš savulaik ir strādājis arī Ventspilī.

- Mugurkaula operācijās ļoti svarīga loma ir arī operāciju māsai, kura specializējusies tieši neiroķirurģijā. Vai tādas ir pieejamas Ventspilī?

- Uzsākot šī virziena attīstību, organizējām speciālu māsu apmācību, lai ķirurgam būtu atbilstoši sagatavots atbalsta personāls. Nule kā parakstīju darba līgumu ar vienu neiroķirurģijas operāciju māsu, kura uz Ventspili pārceļas no Vācijas. Arī Vācijā viņa ir strādājusi par operāciju māsu traumatoloģijā un neiroķirurģijā. Līdz ar to, pareizi plānojot, spējam nodrošināt atbilstoši kvalificētu operāciju māsu klātbūtni arī neiroķirurģijas operācijās.

- Kā viena no attīstāmajām jomām Ventspils slimnīcā definēts uroloģisko slimību profils. Kāpēc ir pieņemts šāds lēmums?

- Savulaik (1970-1995) uroloģija Ventspils slimnīcā bija ļoti attīstīta un spēcīga joma, taču līdz ar kvalificēto speciālistu došanos pelnītā atpūtā uroloģisko slimību ārstniecība vairs netika nodrošināta pienācīgā līmenī - diemžēl laikus nebija sagatavoti jauni speciālisti, kas pārņemtu vecāko kolēģu zināšanas un pieredzi.

Uroloģijas profils ir jāattīsta, jo pieprasījums pēc šiem pakalpojumiem ir pietiekami augsts. Vienlaikus, piesaistot vadošos uroloģijas jomas speciālistus no Rīgas Stradiņa universitātes, esam veikuši reģiona iedzīvotāju analīzi, ieskaitot vecuma struktūru, lai pārliecinātos, ka mūsu jaunais piedāvājums būs iedzīvotājiem noderīgs. Tuvākās vietas, kur uroloģijas pacienti varētu saņemt laba līmeņa pakalpojumu, bija Rīga un Liepāja - Ventspilī varējām nodrošināt tikai ambulatoro pieņemšanu ierobežotā apjomā. Tāpēc Ventspils slimnīca ir pieņēmusi stratēģisku lēmumu attīstīt uroloģijas profilu. Jau šobrīd tiek nodrošinātas konsultācijas un pamata ārstnieciskās manipulācijas pacientiem ar neatliekamām uroloģiskām problēmām, pieejamas augstas kvalitātes ambulatorās uroloģiskās konsultācijas. Savukārt pēc papildu aprīkojuma iegādes, ar šī gada septembri būs pieejamas pamata diagnostiskās un ārstnieciskās ambulatorās uroloģiskās manipulācijas, piemēram, fibrocistoskopijas, ultrasonogrāfiskie izmeklējumi uroloģijā, cistostomu, urīnpūšļa katetru aprūpe, nefrostomu aprūpe un maiņa, transrektālas prostatas biopsijas un citas.

- Lai attīstītu kādu konkrētu profilu, ir nepieciešami speciālisti, telpas, iekārtas. Vai tas viss jau ir?

- Šobrīd darbu Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā ir uzsākuši trīs jauni urologi, kas nodrošina gan ambulatoro pieņemšanu, gan pieņem stacionāra pacientus un veic dažādas manipulācijas. Plānots noslēgt sadarbības līgumus ar vienu no lielajām Rīgas slimnīcām, lai īpaši sarežģītos vai smagos gadījumos nosūtītu pacientu tālākai ārstēšanai. Pacientiem ir ļoti svarīgi zināt, kurp un kad doties, ka tur par viņiem jau zinās un veiks tālāku izmeklēšanu un ārstēšanu.

Esam gatavi veikt investīcijas tehnoloģiju iegādei. Jau šogad iegādāsimies virkni iekārtu, kas paredzētas uroloģijas nodaļai. Līdz ar to no septembra arī ambulatoro pieņemšanu ietvarā varēs veikt nepieciešamās manipulācijas. Esošā uroloģijas kabineta pārbūvei par mūsdienīgu šīs jomas pakalpojumu sniegšanas vietu ar manipulāciju telpu, ārsta un māsas kabinetiem esam paredzējuši divdesmit piecus tūkstošus eiro. Tas nodrošinās iespēju pieņemt vairāk pacientu, kā arī uzlabos ārstu darba apstākļus un pacientu ērtības.

- Ar kādām metodēm jums ir izdevies piesaistīt uzreiz trīs uroloģijas speciālistus?

- Ne tikai uroloģijas profilā, bet arī citos mēs vispirms identificējam vajadzību. Tālāk meklējam ārstus, piedāvājam viņiem konkurētspējīgu atalgojumu, kā arī mūsdienīgai slimnīcai atbilstošu darba vidi, kurā viņi var augt un attīstīties kā savas jomas speciālisti. Konkrētie speciālisti nedzīvo Ventspilī, bet gan brauc uz pieņemšanām. Taču mūsu mērķis ir izaudzināt jaunos urologus, kuri šeit strādātu un dzīvotu pastāvīgi. Vienlaikus ir noslēgts līgums ar rezidentu, kurš kā specialitāti plāno izvēlēties tieši uroloģiju. Domājam, ka viņš kļūs par ventspilnieku.

- Jau pērn teicāt, ka Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca uzsāks rehabilitācijas bloka būvniecību. Saskatu saistību starp mugurkaula ķirurģijas attīstību un rehabilitācijas pieejamību. Cik tālu ir attīstījies projekts?

- Jau septembrī plānojam izsludināt iepirkuma konkursu rehabilitācijas bloka būvniecībai. Protams, šis bloks nodrošinās arī mugurkaula operāciju pacientu ātrāku atlabšanu. Kopumā tas ir saskaņā ar Veselības ministrijas pamatnostādnēm, ka rehabilitācijai ir jābūt pēc iespējas tuvāk cilvēka dzīvesvietai un tā jāsaņem laikus. Piebildīšu, ka jau šobrīd sniedzam pacientiem gan ambulatoro, gan stacionāro diennakts rehabilitāciju. Esam izdalījuši gultasvietas esošajā neiroķirurģijas nodaļā. Protams, pēc jaunā bloka būvniecības rehabilitācijas apstākļi būtiski mainīsies - varēsim uzņemt vairāk pacientu un nodrošināt viņiem efektīvu atveseļošanos. Lai varētu nodrošināt rehabilitācijas pakalpojumu pieejamību, šogad slimnīcā darbu ir uzsākuši jauni speciālisti - vairāki fizioterapeiti, kā arī audiologopēds un ergoterapeits. Tiek arī aktīvi strādāts, lai 2021. gadā, kad ekspluatācijā nodos jauno rehabilitācijas bloku, kolektīvu papildinātu vairāki jaunie fizioterapeiti un citi nepieciešamie speciālisti.



Latvijā

Šī Saeima jau divreiz noraidījusi priekšlikumus par iespēju piemērot naudas sodu līdz desmit eiro par ātruma pārsniegšanu līdz desmit kilometriem stundā. Novembra vidū Ceļu satiksmes drošības padomē Satiksmes ministrija pauda apņēmību atkārtoti virzīt priekšlikumus, lai panāktu nulles toleranci pret ātruma pārkāpšanu – līdzīgi kā tas ir gan Igaunijā, gan daudzās citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, kur šobrīd bojāgājušo uz ceļiem ir daudz mazāk nekā Latvijā, ziņo LTV raidījums “de facto”. Saeimas deputāti gan ir gatavi ātri un neminstinoties izlemt, ka uz auto numurzīmēm jābūt ģerbonim, taču tā nenotiek, ja vajadzīgi nepopulāri lēmumi, kas var pasargāt ceļu satiksmes dalībnieku dzīvības.

Svarīgākais