VIDEO: Balto stārķu ligzdā izdēta pirmā oliņa

© Sadales tīkls

Aprīļa sākumā sākusies otrā sezona tiešraidei no balto stārķu ligzdas, kas uzstādīta aktīvā AS "Sadales tīkls" elektrolīnijas balstā.

Pirmais putns ligzdā manīts jau marta beigās, savukārt kopš 9. aprīļa ligzdā ik dienu vērojama pamatīga stārķu pāra rosība - ligzdas iekārtošana, pārošanās un arī pirmās nesaskaņas.

Lieldienu izskaņa putnu tiešraides vērotājiem izvērtusies īpaši priecīga - nedēļas sākumā, naktī uz pirmdienu, ligzdā izdēta pirmā ola.

Pērn ligzdu apdzīvoja stārķu pāris Fāze un Volts, kuru dzīvei skatītāji sekoja līdzi no aprīļa sākuma līdz maija beigām. To, vai ligzdu šajā sezonā apdzīvo tie paši putni, nav iespējams noteikt pat ornitologiem, jo stārķiem nav izteiktu vizuālu atšķirības pazīmju, kā arī tie nav gredzenoti. Tiešraides diskusijās tiek izteikti dažādi minējumi - iespējams, ligzdā mitinās mātīte, kas iepriekšējā sezonā izmeta Fāzes un Volta mazuļus, vai arī jauns putnu pāris, kas šo ligzdu noskatījuši pirmo reizi. Pagaidām stārķu ligzdošanas sezona iesākusies veiksmīgi ar pirmo izdēto olu, kurai, kā sagaidāms, tuvākajās dienās varētu pievienoties vēl vairākas. Rūpes par to uzņēmušies abi putni, ik pa laikam nomainot viens otru perēšanas pienākumā, sagādājot sausas sūnas un zariņus. Ja olu perēšana būs sekmīga, maija izskaņā ligzdā gaidāma mazuļu šķilšanās.

"Pirmās olas sagaidīšana ir zīmīgs notikums, kas iezīmē jaunu dabas procesu sākšanos, un mums ir unikāla iespēja tiem sekot līdzi, pieredzēt stārķu dzīves nianses, kuras ikdienā neredzam. Jāsaka, ka iedzīvotāju interese par stārķu ligzdu novietošanu savos īpašumos pieaug, cilvēki arvien aktīvāk meklē iespējas teritorijās novietot balstus ar pamatnēm. Lai gan "Sadales tīkls" šādu pakalpojumu privātpersonām nesniedz, iespējas ir - aicinām iedzīvotājus, kuriem ir vēlme savos īpašumos uzstādīt balstus ar pamatnēm, sazināties ar vietējo pašvaldību vai novada energobūvniecības uzņēmumiem par materiālu sagādes un uzstādīšanas iespējām, kā arī iepazīties ar Latvijas Ornitoloģijas biedrības (LOB) ieteikumiem pamatņu izveidei, kas pieejami Latvijas Ornitoloģijas biedrības mājaslapā. Turklāt pamatnes iespējams novietot ne vien uz tam speciāli paredzēta balsta, bet arī, piemēram, uz saimniecības ēkas jumta," stāsta Artis Kubliņš, "Sadales tīkla" Darba vides risku daļas vides pārvaldnieks.

Gaisvadu elektrolīniju balsti ir viens no populārākajiem balto stārķu ligzdošanas objektiem.

Atbilstoši LOB un "Sadales tīkla" datiem pēdējo gadu laikā gaisvadu elektrolīniju balstos reģistrēts vairāk nekā 8000 stārķu ligzdu, kas ir vairāk nekā 60% no visām balto stārķu ligzdām Latvijā. Tomēr putnu ligzdu atrašanās energoapgādes infrastruktūrā rada riskus gan pašiem dzīvniekiem, gan uzņēmuma klientiem. Ligzda sver vidēji 400 - 500 kilogramu, bet, tai salīstot vai sasalstot, svars var arī pārsniegt tonnu. Šāda smaguma objekts var apdraudēt ne vien elektrolīniju, radot bojājumus un neplānotus elektroapgādes traucējumus lielam skaitam cilvēku, bet arī apkaimes iedzīvotāju un pašu putnu drošību.

Lai no šādiem riskiem izvairītos, "Sadales tīkls" tajos zemsprieguma (0,4 kV) gaisvadu elektrolīniju balstos, kur drošības apsvērumi to atļauj, izvieto speciālas metāla ligzdu pamatnes. Savukārt kritiskos gadījumos, kad tiek veikti elektrolīnijas remontdarbi vai tiek konstatēts, ka ligzda smaguma dēļ apdraud elektroapgādes un cilvēku drošību, "Sadales tīkls" ar Dabas aizsardzības pārvaldes atļauju ligzdu no balsta noņem. Šādi darbi tiek veikti ārpus stārķu ligzdošanas sezonas no 1. septembra līdz 31. martam, bet ligzdošanas sezonā ligzdas drīkst noņemt tikai ārkārtējos gadījumos - kad tiek konstatēts tūlītēji novēršams apdraudējums cilvēkiem vai putniem, vai jāveic avārijas novēršanas darbi.

Latvijā

Šī Saeima jau divreiz noraidījusi priekšlikumus par iespēju piemērot naudas sodu līdz desmit eiro par ātruma pārsniegšanu līdz desmit kilometriem stundā. Novembra vidū Ceļu satiksmes drošības padomē Satiksmes ministrija pauda apņēmību atkārtoti virzīt priekšlikumus, lai panāktu nulles toleranci pret ātruma pārkāpšanu – līdzīgi kā tas ir gan Igaunijā, gan daudzās citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, kur šobrīd bojāgājušo uz ceļiem ir daudz mazāk nekā Latvijā, ziņo LTV raidījums “de facto”. Saeimas deputāti gan ir gatavi ātri un neminstinoties izlemt, ka uz auto numurzīmēm jābūt ģerbonim, taču tā nenotiek, ja vajadzīgi nepopulāri lēmumi, kas var pasargāt ceļu satiksmes dalībnieku dzīvības.

Svarīgākais