Noteikts, kas un kad drīkst lasīt dzērvenes Teiču dabas rezervātā

© f64.lv, Dmitrijs Suļžics

Lai nodrošinātu Teiču dabas rezervātā dabas vērtību saglabāšanu un dabas procesu netraucētu norisi, Teiču dabas rezervātā lasīt dzērvenes drīkst tikai vietējie iedzīvotāji, informē Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Latgales reģionālās administrācijas dabas izglītības darba speciāliste Diāna Selecka.

Dzērveņu lasīšana iespējama tikai iepriekš noteiktos datumos - 17.septembrī, 18.septembrī, 24.septembrī un 25.septembrī. Turklāt dzērvenes atļauts lasīt tikai Teiču purvam tuvējās pašvaldībās (Madonas novada Mētrienas un Barkavas pagasta, Jēkabpils novada Atašienes pagasta, Varakļānu novada Murmastienes un Varakļānu pagasta) deklarētie iedzīvotāji.

"Teiču dabas rezervāts ir lielākais dabas rezervāts Latvijā, bet Teiču purvs - viens no lielākajiem neskartajiem sūnu purviem Baltijā. Purvi ir ļoti jutīgi pret nobradāšanu, to atjaunošanās notiek ļoti lēni, tādēļ ogošana atļauta tikai noteiktos periodos ierobežotam cilvēku lokam. Lai dabas daudzveidība tik īpašā vietā nemazinātos, rezervāta darbību regulē likums, kas nosaka, ko, kad un kurā zonā drīkst veikt," skaidro DAP Latgales reģionālās administrācijas uzraudzības un kontroles sektora vadītājs Dagnis Vasiļevskis.

DAP atgādina, ka, ogojot Teiču dabas rezervāta regulējamajā zonā, tuvējā apkaimē deklarētajiem iedzīvotājiem līdzi jāņem personu apliecinošs dokuments, atļauts lasīt tikai dzērvenes, uzturēties tikai rezervāta regulējamā režīma zonā, ogu lasīšanai nedrīkst izmantot jebkāda veida palīgierīces, sevis radītie sadzīves atkritumi aiz sevis jāsavāc, kā arī jāievēro ugunsdrošības un citu noteikumu prasības.

Daudzi purvi atrodas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, dabas liegumos vai dabas rezervātu zonās, kur ogošana nav atļauta vai ir atļauta, ievērojot noteiktas prasības. Visu informāciju var aplūkot dabas datu sistēmā "Ozols".

Latvijā

Latvija tāpat kā Lietuva un Igaunija, nākamā gada 8. februārī atslēgsies no Krievijas un Baltkrievijas energosistēmas (BREL), lai pievienotos kontinentālās Eiropas sistēmai. Tā kā tīkla balansēšanas jaudu izmaksas Latvijā ir plānots uzlikt uz galalietotāju pleciem, elektrības tirgotāji brīdina par gaidāmu elektrības rēķinu pieaugumu. Savukārt Klimata un enerģētikas ministrija Neatkarīgo mierināja, ka nekādas būtiskas izmaiņas elektrības rēķinos nebūšot.

Svarīgākais