Latvijas Mākslinieku savienība sēro par stikla mākslinieces, pedagoģes Māras Kārkliņas aiziešanu mūžībā.
Mākslinieces Māras Kārkliņas daudzveidīgajā daiļradē īpaša nozīme ir Zvārtavas pils (Smiltenes novads) vestibila kupola vitrāžai bez kuras neogotikas stilistikā ieturētais pils interjers nav iedomājams. Mārai un visai Kārkliņu ģimenei Zvārtavas pils ir bijusi nozīmīga vieta kopš 1981.gada.
Māra Kārkliņa no 1961.-1970.gadam mācījusies bij. Malda Skrejas un Džema Bankoviča Rīgas 2.vidusskolā (tag. Rīgas Valsts 2. ģimnāzija) un no 1970.gada mācības turpinājusi Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Stikla mākslinieciskās apdares nodaļā (RLMV, tag. MIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas Produktu dizaina izglītības programma). RLMV pedagogi tolaik bija: scenogrāfs Imants Žūriņš (1923-2014; RLMV direktors 1959-1985), Valija Graudiņa-Dzene (RLMV Stikla mākslinieciskās apdares nodaļas pedagoģe), Ruta Savicka (RLMV Stikla mākslinieciskās apstrādes nodaļas pedagoģe), arhitekts, tekstilmākslinieks Georgs Barkāns (1925-2010; RLMV kompozīcijas pedagogs 1961-1986), gleznotāji Vitālijs Karkunovs (1925-2006; RLMV zīmēšanas pedagogs 1954-2005), Inta Celmiņa (RLMV gleznošanas pedagoģe), Eduards Jurķelis (1910-1978; RLMV gleznošanas pedagogs 1945-1978), grafiķis Ēriks Priedkalns (1928-2006; RLMV pedagogs 1961-1978), tekstilmākslinieks Egils Rozenbergs (RLMV zīmēšanas un gleznošanas pedagogs 1971-1975) u.c.
Māra Kārkliņa 1974.gadā beigusi RLMV Stikla mākslinieciskās apstrādes nodaļu ar diplomdarbu "RLMV Baltās zāles iekārtojums", vadītājs Georgs Barkāns. Līdzās Mārai Kārkliņai RLMV Stikla mākslinieciskās apstrādes nodaļu pie vadītāja Georga Barkāna absolvēja Viesturs Bērziņš (1954-2019), Inese Lieckalniņa, jāatzīmē, ka Inese Avota (Štifta) un Māra Ārente izstrādāja diplomdarbus Lekorbizjē daiļrades ietekmē.
Pēc RLMV absolvēšanas, no 1974.gada Māra Kārkliņa studējusi T.Zaļkalna Latvijas PSR Valsts Mākslas akadēmijas, Lietišķi dekoratīvās mākslas nodaļas, tolaik izveidotajā bij. Vitrāžas nodaļā (LMA, tag. Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuāli plastiskās mākslas nodaļas Stikla mākslas specialitāte). LMA pedagogi tolaik bija: vitrāžas mākslinieks, gleznotājs Tenis Grasis (1925-2001; LMA Lietišķi dekoratīvās mākslas nodaļas pedagogs 1965-1999 un nodaļas vadītājs kopš 1975), gleznotāji Rita Valnere (1929-2015; LMA Glezniecības katedras pedagoģe 1967-2000), Eduards Grūbe (1935-2022; LMA Pedagoģijas katedras pedagogs 1971-1979, katedras vadītājs 1973-1979, Glezniecības katedras pedagogs 1979-2000), Pēteris Postažs (LMA Glezniecības katedras pedagogs 1971-2021), Jāzeps Pīgoznis (1934-2014, LMA Zīmēšanas katedras pedagogs 1972-1999), Kārlis Dobrājs (LMA Zīmēšanas katedras pedagogs 1977-1987), Ojārs Siliņš (1927-2003; LMA Tēlniecības katedras pedagogs 1972-1999) u.c.
Māra Kārkliņa absolvējusi LMA Lietišķi dekoratīvās mākslas nodaļas Vitrāžas apakšnozari 1980.gadā ar diplomdarbu - vitrāžu "Strēlnieki ienāk Valmierā", vadītājs Tenis Grasis. Līdzās Mārai Kārkliņai LMA Lietišķi dekoratīvās mākslas nodaļas Vitrāžas apakšnozari pie vadītāja Teņa Graša absolvēja Inese Lieckalniņa ar diplomdarbu "Dekoratīva starpsiena no dekoratīvā stikla formām sabiedriskam interjeram", Māra Ārente ar diplomdarba metu "Vitrāža Mālpils kultūras nama Deju zālei, 90 kvm". Vēlāk Mārai Kārkliņai piešķirta humanitāro zinātņu maģistra grāds mākslās (LMA, 2003) un no 2003.-2004.gadam viņa apguvusi "Profesionālās izglītības pedagogu pedagoģiskās pamatizglītības programmas" kursus Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā.
Māra Kārkliņa pēc LMA absolvēšanas tika norīkota darbā kā māksliniece- noformētāja bij. Smiltenes CRBP-7, kurā strādāja no 1980.-1981.gadam.
1981.gadā bij. LPSR Mākslas fonda (MF) valdes priekšsēdētājs, LMA zīmēšanas pasniedzējs, gleznotājs, Kārlis Dobrājs bija uzrunājis Māru Kārkliņu ar priekšlikumu strādāt LMS īpašumā Zvārtavas pilī (tag. LMS muzejs). Kopš 1975.gada MF Dekoratīvās mākslas kombināta (MF DMK) realizēja dizaineru Ainas un Ausekļa Ozoliņu, arhitekta Jura Monvīda Skalberga (1935-2022) projektu par MF Jaunrades nama izveidi Zvārtavas pilī. Darbus pārraudzīja MF galvenais inženieris, arhitekts Gvido Harijs Volbrugs (1944-2014).
Māra Kārkliņu un viņas vīrs, dizainers Ģirts Kārkliņš (1951-2007) no 1981.-1999.gadam darbojušies MF pārvaldītajā īpašumā, kā kurinātāji, apkopēji, vēlāk ieņēmuši pārvaldnieku amatus. Pienākumos ietilpa gan pārraudzīt restaurācijas darbus, ko veica piem. vestibila koka kolonnu uzstādīšanā (1981, mākslinieka Jāņa Poļaka (1941-2008) vadībā), RPI celtnieku vienība "Arhis" (1981, arhitekta Viestura Brieža vadībā), gan nodrošināt Jaunrades nama mākslinieku Ivara Muižuļa (1935-2023), Maldas Muižules (1937-2022) apmešanos un radošo darbu, gan vadīt ekskursijas pa Zvārtavas pili u.c.
Kopš 1982.gada Māra Kārkliņa MF DMK Vitrāžas cehā bija uzsākusi pils astoņstūra stiklota kupola (2,5x3,9x3,9m) vitrāžu izgatavošanu. Kupols tika pabeigts 1986.gadā. Māras Kārkliņas pils logu vitrāžas tapa vitrāžas darbnīcas telpā Zvārtavas pilī. Māra Kārkliņa veidojusi kupola dizainu Lopperzumas pilī (1997, Vācija), logu vitrāžas un to apdare Nordenas pilī (1999, Vācija), no 2000.-2002.gadam veidotās Opekalna baznīcas logu vitrāžas (Jaunlaicenes pagasts, Alūksnes novads) u.c.
Māra Kārkliņa 20.gs 90..gados piedalījās Starptautiskais mākslas un izglītības centra Zvārtavas pils (SIMC Zvārtavas pils) izveidē un simpoziju norisēs: Starptautiskais Baltijas un Skandināvijas valstu mākslas simpozijs keramikas, koktēlniecības, papīra un tekstilmākslas nozarēs (1997, kuratore Agnese Treija), Starptautiskais mākslas keramikas simpozijs (1998), 3.starptautiskajs Zvārtavas simpozijs. Porcelāna apgleznošana. Vides tēlniecība (1999, kuratore Astrīda Rogule) u.c.
Māra Kārkliņa piedalījās izstādes: Latvijas PSR Vitrāžu izstāde (1983, Biķeru baznīca), Vidzemes mākslinieku darbu izstāde "Tuvplāns" (2018, Valkas novadpētniecības muzejs).
Māra Kārkliņa strādājusi par zīmēšanas skolotāju no 1987.- 1993.gadam bij. Alūksnes rajona Gaujienas vidusskolā, Gaujienas mūzikas un mākslas skolā no 1999.-2025.gadam.
Māra Kārkliņa bija muzejpedagoģe LMS rīkotos pasākumos Zvārtavas pilī kā izstādēs, plenēros, projektos:
• "Mākslas dienas 2024. Skats augšup" (2024), "Mākslas dienas-2021. Latvijas Mākslinieku savienībai 80" (2021), "Mākslas dienas 2018. Mākslas laiks" (2018), "Mākslas dienas 2015. Mākslas kņada" (2015);
• "Vizuālās mākslas teorija un prakse. Latvijas kultūras mantojums" izglītības programmas nodarbības "Manto. Zīmē. Ģipsē" nodarbība "Sveika, Lauva!" (2020, Gaujienas pils), "Manto. Zīmē. Ģipsē" (2020, Zvārtavas pils);
• "Muzeju nakts -2024. Pētī mākslu" (2024), 2023), "Muzeju nakts 2018. "Iepazīsti LMS muzeju" (2018), "Muzeju nakts-2017. Ja tev pasaulē ir jutīga sirds" (2017), "Muzeju nakts -2016. Ir pasaule kā durvis vaļā" (2016), "Muzeju nakts-2015. "Tālas noskaņas zilā vakarā" (2015);
• "Leģendu nakts" (2024), "Leģendu nakts. Grāmatas atvēršana" (2023), "Leģendu nakts. Mākslas akcija "Nakts ar zaldātu" (2015);
Māra Kārkliņa piedalījās viņas vadītās studijas "Brīvbrīdis" gleznu izstādes (2015, 2016, 2017, Gaujienas tautas nams), Gaujienas mūzikas un mākslas skolas audzēkņu darbu izstāde "Plenērs 2024" (2024, LMS muzejs "Zvārtavas pils").
Nozīmīgs bija Māras Kārkliņas devums Zvārtavas pils publicitātes veidošanā vadot ekskursijas un iepazīstinot apmeklētājus gan ar pilī strādājošo Latvijas mākslinieku daiļradi, gan ar pils to bijušo īpašnieku muižnieku fon Ferzenu, Coikeļu, Ozollapu ģimeņu vēsturi Zvārtavas pilī. Māra Kārkliņa 1989.gadā bija uzsākusi saraksti ar bijušo muižas īpašnieku piederīgajiem un 1993.gadā pirmo reizi apmeklējuši Georgs fon Ferzens, viņa brāļa un māsas bērni. 2023.gadā Zvārtavas pilī notika starptautisks "Ferzenu-Verzenu biedrības" saiets.
Mārai Kārkliņai nodotais mākslinieka Aleksandra fon Ferzena autobiogrāfiskais atmiņu stāstījums par dzīvi Zvārtavā, jeb Švarchofā un citi viņas personīgā arhīva materiāli bija iekļauti LMS muzeja izdevumā "Zvārtavas pils" (2023, sastādīja arhitekte Ruta Dobičina, LMS muzejs). Šobrīd sadarbībā ar Austrumprūsijas novada muzeja Baltijas nodaļu (Līneburga, Vācija) un Hansu Georgu fon Ferzenu tiek gatavots LMS muzeja izdevums par Zvārtavā dzimušā mākslinieka Aleksandra fon Ferzena (1884-1978) daiļradi.
Latvijas Mākslinieku savienība izsaka dziļu līdzjūtību vitrāžas mākslinieces, pedagoģes Māras Kārkliņas tuviniekiem un kolēģiem.
Atvadīšanās no mākslinieces, pedagoģes Māras Kārkliņas notiks svētdien, š.g. 9.februārī, plkst.15.00 Gaujienas kapu kapličā, Gaujienas pagastā, Smiltenes novadā.