Absolventi darba tirgū pieprasīti

«Mums pietrūkst audzēkņu, ko dot uzņēmējiem, arī prakses vietu ir krietni vairāk nekā jauniešu. Ar drošu sirdi varu teikt – mēs negatavojam bezdarbniekus,» uzsver Limbažu Profesionālās vidusskolas direktors Dainis Augusts.

 

Skolai šogad aprit 53 gadi, un tā ir uzkrājusi bagātīgu pieredzi būvnieku, galdnieku, automehāniķu un tūrisma komercpakalpojumu darbinieku sagatavošanā. Skola uzņem jauniešus ne tikai ar pamatskolas izglītību, bet arī pēc 8. klases, piedāvājot iespēju izglītoties pedagoģiskās korekcijas programmās, kurās kopā ar pamatskolas izglītību var apgūt galdnieka palīga un flīzētāja profesiju. Tāpat mācību iestāde ir atvērta visiem, kas pēc 12. klases attapušies, ka bez profesijas viņi darba devēju acīs nav saistoši.

Direktors ir gandarīts, ka skolēnu augsto profesionālo sagatavotību apliecina gan labie rezultāti starptautiskos konkursos, gan arī prakses vietu nodrošinātāju (ieskaitot ārvalstu) labās atsauksmes, tāpat praktiskās iemaņas viņi uztrenē ne tikai nodarbību laikā, ko vada zinoši meistari, bet arī paši remontējot mācību iestādi, «Šie darbi nevarētu notikt bez mūsu atbalstītājiem – Knauf, Atlas, Sakret, Weber maxit, kas mums dod materiālus, tāpēc remontdarbos aptuveni tikai daļu veido valsts nauda,» stāsta direktors.

Labas iestrādes

Mācību iestāde realizē arī citas vērtīgas aktivitātes. «Piemēram, mēs sadarbībā ar Ieslodzījuma vietu pārvaldi esam izveidojuši vienu apmācāmo grupu Valmieras ieslodzījuma vietā, nākamgad atvērsim otru šādu grupu. Tas ir veids, kā vismaz daļu ieslodzīto atgriezt uz pareizā ceļa, nodrošinot iespēju iegūt darba tirgū vajadzīgu arodu. Tāpat Limbažu Profesionālā vidusskola šobrīd ir vienīgā mācību iestāde Vidzemē, kurai ir deleģētas tiesības no Izglītības kvalitātes valsts dienesta pieņemt kvalifikācijas eksāmenus personām, kam ir ārpus formālās izglītības sistēmas iegūtas prasmes un zināšanas, bet tās vēlas saņemt dokumentu, kas apliecina viņu profesionālo kompetenci,» teic D. Augusts.

Cer saglabāt valsts skolas statusu

Šobrīd ir daudz ieceru, kā mācību iestādei attīstīties, tās darbību vēl vairāk tuvinot reģiona vajadzībām, tomēr jau kādu laiku skola dzīvo neziņā, vai un kad (atbilstoši Izglītības un zinātnes ministrijas plāniem) vidusskolu, kā arī citas profesionālās izglītības iestādes nodos vietējās pašvaldības pārraudzībā.

«Lai profesionālā izglītība attīstītos, to izvēlētos apgūt arvien vairāk jauniešu, ir vajadzīgs ļoti liels finansējums. Uz pašvaldības pleciem jau tā gulstas virkne sociālu jautājumu, tāpēc māc bažas, vai pašvaldībām, it īpaši mazajām, būs pa spēkam izturēt papildu finansiālu slogu, ko prasīs skolu uzturēšana,» prāto D. Augusts.

Šo jautājumu viņš ir pārrunājis arī ar Limbažu novada pašvaldības pārstāvjiem un vietējiem uzņēmējiem, un visi ir vienisprātis, ka šobrīd profesionālās skolas labāk ir atstāt valsts pārziņā. Skolas direktors cer, ka drīzumā Izglītības un zinātnes ministrija dos skaidrus signālus, vai skolas statuss mainīsies.

Jāturpina iesākta izaugsme

Vienlaikus gan skolas direktors norāda, ka citos jautājumos ar ministriju ir izveidojies labs dialogs. «Pirms kāda laika nebija nevienu dzirdīgu ausu, kas uzklausītu mūsu vajadzības. Šobrīd situācija ir mainījusies uz labo pusi – nesen ministrija mums piešķīra 24 tūkstošus latu siltumtrases nomaiņai, tāpat ar ministrijas atbalstu labiekārtotas divas datorklases, uzstādīta interaktīvā tāfele,» stāsta Limbažu Profesionālās vidusskolas direktors.

Patlaban mācību iestāde ir vienīgā profesionālā valsts skola tuvākā apkaimē. Līdz pat Igaunijas robežai citu šādu izglītības iestāžu nav. «Manuprāt, kvalitatīva speciālistu apmācība var notikt tikai mazās apmācību grupās. Skolās ar nelielu skolēnu skaitu (ap 250) mēs pazīstam katru skolēnu, zinām viņa spējas un varēšanu. Tāpēc uzskatu: mazajām skolām ir jāļauj strādāt, it īpaši reģionos – ja gribam, lai lauki attīstās un cilvēki arī šeit saredz nākotni. Tāpēc uzskatu, ka Limbažu Profesionālā vidusskola nevar zaudēt valsts skolas statusu un mums jāturpina iesāktā izaugsme,» uzsver D. Augusts.

Latvijā

Latvijā par 4% pieauguši izdevumi sociālajai aizsardzībai, 2023. gadā jau sasniedzot septiņus miljardus eiro. Tajā pašā laikā lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nevar atļauties nodrošināt vismaz vienu no 13 pamatnepieciešamībām, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati.

Svarīgākais