Strādāt iedzīvotāju labā

Noslēguma fāzei tuvojas Limbažu pilsētas ūdenssaimniecības sakārtošanas projekts, ko līdzfinansē Eiropas Savienības fondi. Darbi jāpabeidz 2014. gada janvārī. Par projekta realizētajiem posmiem un iedzīvotāju ieguvumiem plašāk stāsta SIA Limbažu komunālserviss valdes priekšsēdētājs Normunds Zaķis.

– Projektam ir ilglaicīga vēsture. Lūdzu, ieskicējiet to.

– Projekta pirmsākumi meklējami jau 1996. gadā, kad tika rakstīts projekts, lai saņemtu Eiropas Savienības līdzfinansējumu. Projekta pirmā kārta aizsākās 1998. gadā un tika pabeigta 2002. gadā. Kopumā tika apgūti 2,1 miljons latu. 2005. gadā starts tika dots projekta otrajai kārtai ar pieejamo finansējumu 2,3 miljoni lati. Savukārt tagad rit projekta noslēguma jeb trešā kārta ar kopējo budžetu 2,7 miljoni lati. Trešajā kārtā pirmie celtniecības līgumi tika noslēgti pērnā gada novembrī, un kā būtiskākos paveiktos darbus viena gada laikā varu minēt dzeramā ūdens un notekūdeņu attīrīšanas uzlabošanu un ūdenstorņa rekonstrukciju. Šogad tika noslēgti ūdens un kanalizācijas maģistrāļu atjaunošanas un paplašināšanas līgumi, kuru izpilde sākās nekavējoties, lai nekavētu pilsētā uzsāktos citus novada pašvaldības realizētos projektus.

– Un kāds ieguvums no paveiktā iedzīvotājiem?

– Vienā teikumā varētu teikt – tiks iegūta daudz lielāka ūdens apgādes sistēmas stabilitāte un tīrāks dzeramais ūdens, kā arī paplašināta centralizētā dzeramā ūdens un kanalizācijas pakalpojumu pieejamība visā Limbažu pilsētā.

– Tātad var droši dzert krāna ūdeni?

– Jā, pilnīgi noteikti. Gadījumos, kad saskaņā ar normatīvo aktu prasībām veicam ūdensvada skalošanu vai ūdensvada tīrīšanu, par to brīdinām iedzīvotājus, tad ūdens nav lietojams. Vēl iespējami gadījumi, kad ūdensvada avāriju dēļ ir novērojama ūdens saduļķošanās. Šajos gadījumos mēs apsekojam klientus pēc viņu pieteikuma. Taču, izņemot šos gadījumos, Limbažos ir pieejams tīrs dzeramais ūdens.

– Cik zinu, iepriekš mangāna koncentrācija ūdenī krietni pārsniedza normu.

– Šobrīd aktīvi strādājam pie ūdens attīrīšanas no mangāna. Tas nepieciešams, lai nerastos nosēdumi un lai nebūtu tehnoloģisku piemaisījumu dzeramajam ūdenim, kas cilvēkam nav kaitīgi, tomēr paaugstinātas mangāna koncentrācijas gadījumā rodas brūnganmelni nosēdumi uz traukiem, izlietnēm, vannām, sanitārajām iekārtām. Pirmā projekta kārtā mēs veicām dzeramā ūdens attīrīšanas iekārtu pilnveidi, lai attīrītu to līdz normatīvajam dzelzs saturam, taču projekta trešajā kārtā, paredzot likumdošanas izmaiņas saistībā ar mangāna saturu, esam veikuši šīs attīrīšanas iekārtas rekonstrukciju nepieciešamai mangāna attīrīšanai. Jāatzīmē, ka pilsētā ir saglabājušies pirmsprojekta laikā izbūvētie ūdensvadi, kuri ne vienmēr nodrošina ūdens kvalitātes saglabāšanu piegādes laikā, taču šajos gadījumos mēs veicam cauruļvadu skalošanu gan profilaktoriski, gan pēc individuāla pieteikuma.

– Saistībā ar projekta trešo kārtu bija nepieciešams veikt arī apakšzemes komunikāciju izbūvi Jūras un Ozolaines ielu krustojumā. Šajā ceļu posmā vienlaikus ar jums tiek realizēts pašvaldības projekts Jūras un Ozolaines ielu krustojuma rekonstrukcija Limbažos. Viens otram netraucējat?

– Šis krustojums ir gan mūsu, gan pašvaldības rūpju bērns. Pašvaldības projektā ir iecerēta lietus ūdens kanalizācijas izbūve, brauktuves izbūves izmaiņas, bet mūsu prioritāte bija ūdensvada un kanalizācijas cauruļvada izbūve minētajā krustojumā. Jāatzīst, ka nedaudz viens otru bremzējām, taču, lai nerastos absurda situācija, ka vēlreiz jālauž uzlietais asfalts, bija jāpielāgojas un jārod kompromiss. Savus darbus tur pabeidzām oktobrī, un pašvaldība plāno minēto objektu nodot ekspluatācijā līdz novembra beigām.

– Vai tagad kādi darbi vēl norit vai tiem pielikta daudzpunkte līdz pavasarim?

– Pirmkārt, ziema vēl nav atnākusi, turklāt mērens sals pat palīdz, jo tad krītas gruntsūdeņi un celtniekiem ir vieglāk strādāt. Otrkārt, esam vienojušies ar būvniekiem, ka viņi darbus turpinās, līdz termometra stabiņš radīs mīnus sešus grādus – kamēr būs iespējams izmantot caurduršanas tehnoloģijas.

– Kā šos vērienīgos remontdarbus uztver iedzīvotāji?

– Cenšamies par saviem darbiem viņus laikus informēt. Tiekamies ar iedzīvotājiem klātienē, lai skaidrotu, kas vēl iecerēts un kādu labumu projekts dos. Ja šis skaidrojošais darbs ir veikts, tad arī saprotošāki kļūst iedzīvotāji. Atšķirībā no citiem realizētajiem projektiem šoreiz projektā paredzējām pievadu izbūvi līdz īpašuma robežai, kas atvieglo to īpašniekiem pieslēgšanas iespējas. Turklāt mēs nestrādājam pašā pilsētas centā, tāpēc netraucējam centrālo kustību. Taču, nenoliedzami, ne visi iedzīvotāji ir apmierināti ar mūsu aktivitātēm, ar citiem ir jāstrādā daudz ilgāk, lai viņi izprastu šā projekta pievienoto vērtību, taču, tā kā mūsu ikdienas darbs saistīts ar klientu apkalpošanu, mūsu darbinieki ir zinoši un prot strādāt ar dažādiem klientiem. Uzskatu, ka Limbažu komunālservisā strādā atsaucīgs un profesionāls kolektīvs un visi savus pienākumus pilda ar lielu atbildības izjūtu (pat ja avārijas situācijā darbam jāvelta 24 stundas diennaktī). Mūsu galvenā sūtība ir strādāt iedzīvotāju labā, jo vajadzība pēc ūdens un siltuma ir jebkura cilvēka nepieciešamību saraksta virsotnē, un šīs vajadzības mums jāspēj apmierināt augstā līmenī.

Latvijā

Latvijā par 4% pieauguši izdevumi sociālajai aizsardzībai, 2023. gadā jau sasniedzot septiņus miljardus eiro. Tajā pašā laikā lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nevar atļauties nodrošināt vismaz vienu no 13 pamatnepieciešamībām, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati.

Svarīgākais