Salacgrīva iesaistās Reģionu aliansē

Intervija ar Salacgrīvas novada priekšsēdētāju Dagni Straubergu.

– Gatavojoties nākamā gada vēlēšanām, pašvaldībās notiek aktīva rosība. Kopā ar vairāku novadu līderiem jūs esat izveidojis partiju Reģionu alianse. Kādi ir tās mērķi?

– Reģionu alianses ir Pierīgas partijas pēctece, kam dots jauns nosaukums – Reģionu alianse. Tajā apvienojušies novadu līderi un iedzīvotāji ar pamatdomu vienot visus reģionu politiskos spēkus un startēt arī nākamajās Saeimas vēlēšanās. Partijas vadītājs ir Babītes novada priekšsēdētājs, bet es esmu viens no valdes locekļiem.

Acīmredzot daudzu pašvaldību vadītāji ir noguruši no lielajām partijām, kuras te rodas, te pazūd un maina savu nostāju attiecībā uz novadiem. Kopā jūtamies ļoti labi, jo paši esam tie, kuri nosaka vadlīnijas un mērķus. Mums nav jāgaida lielo partiju līderu lēmumi, mēs paši visu varam izlemt.

– Jaunizveidotajā partijā ir daudz pašvaldību vadītāju, kuri sastāvēja kādā esošā partijā. Vai viņi nenonāk konflikta situācijā?

– Pirmām kārtām mūs vieno ideja, un nav domas sākt vilkt katram deķi uz savu pusi. Tad tā būtu šķelšanās. Attiecībā uz reģionu attīstības politiku šai partijai ir ilgtermiņa plāni.

Lai arī nākam no reģioniem ar dažādu ekonomisko attīstību un prioritārajām nozarēm un vajadzībām, mums ir viegli sastrādāties. Tieši dažādāka ir pasaule, jo tā ir dzīvotspējīgāka un interesantāka.

To apliecina arī mūsu partijas nostāja attiecībā uz valsts politiku, kā tiek sadalīts iedzīvotāju ienākumu nodoklis. Mēs pilnībā pievienojamies Pašvaldību savienības parakstītajam nodoma protokolam. Ir nepieļaujama valdības nostāja sadalīt pašvaldības bagātajās un nabagajās un vienam atņemt, lai otram iedotu. Tas ir mēģinājums savā starpā sanaidot pašvaldības, kas noved pie destruktīvas rīcības – valsts līmeņa attīstību šādi iegūt ir praktiski neiespējami.

– Vai esošie Pašvaldību izlīdzināšanas fonda noteikumi arī nebūtu jāmaina?

– Būtu, par to runā jau vairākus gadus. Taču tas ir jādara lēnām un pārdomāti. Man bieži rodas jautājums: ja kāda pašvaldība ir nonākusi bankrota priekšā, tad kāpēc citiem, kuri prot saimniekot, ir jāmaksā tiem, kuri neprot vai negrib? Atbildība ir jāprasa no visiem.

Nav jau noslēpums, ka dažam labam tik ļoti gribas, lai viņu ievēlē atkārtoti, ka tiek izmantota gan esošā, gan neesošā nauda – būvē ceļus, kultūras namus vai pilnīgi nevajadzīgus monstrus un tamlīdzīgi. Vienkāršoti – ja ievēlēs, tad gan jau kaut kā izkulsies, ja nē, tad patīkami būs dzirdēt iedzīvotāju atsauksmes: vecā priekšsēdētāja laikā gan uzbūvēja to un to. Kur tas noved novadu vai pilsētu kopumā, reti, kuru interesē.

– Runājot tieši par Salacgrīvu – kāda ir novada ekonomiskā situācija?

– Neskatoties uz prāvo summu, ko zaudējām Krājbankas bankrota rezultātā, mums vēl arvien ir pietiekami lieli uzkrājumi, lai justos droši. Uzkrājumi nav veidojušies no dotācijām vai citiem labvēlīgiem finanšu risinājumiem no valsts puses, bet gan saprātīgi saimniekojot.

Salacgrīvas pašvaldībai nekad nav bijušas problēmas ar maksājumiem vai kredītu atdošanu, tāpat mēs vienmēr varam atļauties līdzfinansēt ES projektus, kuru īstenošanu uzskatām par lietderīgu Salacgrīvas novadam.

– Vai tas, ka valdība nepildīja solījumu un nākamgad pašvaldībām nenovirzīs iepriekš solītos 85% no IIN, būtiski ietekmēs Salacgrīvas novada dzīvi?

– Vissāpīgākais ir tieši tas, ka valdība nepilda savus dotos solījumus. Ļoti nepatīkama sajūta ir tad, kad valdības pārstāvji mums saka: mēs esam vienoti un tamlīdzīgi, bet, līdzko sāk dalīt naudu, tā izrādās, ka valsts un pašvaldības ir atsevišķi, turklāt valstij vajag vairāk.

Ir jāatceras, ka IIN ir iedzīvotāju kopīgi izveidota kolekte, ko tā sametusi savām vajadzībām – lai varētu laist skolā savus bērnus, lai risinātu ūdenssaimniecības jautājumus, lai salabotu ielas un tamlīdzīgi. Tajā pašā laikā vides un reģionālās attīstības ministrs, kurš gan pats saka, ka neesot pašvaldību kalps, uzdrošinās apvainot pašvaldību vadītājus par potenciālajiem zagļiem un sola pastiprināti auditēt pašvaldību izdevumus. Mēs no audita nebaidāmies, jo zinām, ka viss ir likumīgi. Taču paturam prātā, ka, labi gribot, vienmēr var atrast kādu nepilnību – neatkarīgi no tā, vai tā ir objektīva vai nē.

Apšaubot pašvaldību vadītāju godprātību un spēju lemt, ministrs vietējos vēlētājus, kuri savu izvēli izdarījuši pie pašvaldību vēlēšanu urnām, nosauc par muļķiem. Kurš viņam ir devis tādas tiesības?

– Neskatoties uz to, ka ko, kā un kad darīt diktē valsts, tomēr tiek piešķirta Radošuma balva, ko šogad saņēma Salacgrīva...

– Teikšu godīgi, process, par ko ieguvām Radošuma balvu, bija uz pašas robežas – ko drīkst un ko nedrīkst pašvaldības. Birokrātija ir pārāk spēcīga, lai pašvaldības varētu tiešām būt drosmīgas un radošas, tomēr mums visu laiku to iesaka darīt. Kā var būt radošs, ja ir noteikti ļoti strikti rāmīši? Atbrīvojiet mums rokas un ļaujiet domāt un darīt, lai mums nav jāiet pie valdības lūgties dot mums iespēju attīstīties.

– Par ko tad īsti saņēmāt Radošuma balvu?

– Esam izveidojuši uzņēmējdarbības veicināšanas sistēmu tieši jaunajiem uzņēmējiem. Kārtība ir ļoti vienkārša – pretendents iesniedz pašvaldībā savu biznesa plānu, kuru izvērtē speciāli izveidota komisija. Mēs neprasām, lai tas būtu īpaši inovatīvs vai sarežģīts – galvenais uzdevums ir dot iespēju jauniešiem uzdrošināties uzsākt savu pirmo biznesu, jo, kamēr nepamēģināsi, tikmēr neuzzināsi, vai biznesa vide ir tas, ko vēlies un ko spēj darīt. Domāju, ka pienāks laiks arī inovācijām.

Ja biznesa plānu akceptējam, tad biznesa uzsākšanai var saņemt vienreizēju neatmaksājamu finansējumu līdz 2000 latu. Vieniem veicas labāk, citiem sliktāk, bet interese par šo programmu ir liela. Ir vairāki ļoti pozitīvi piemēri: atvērtas divas frizētavas vietās, kur tās nekad nav bijušas, divi jaunieši attīsta industriālā alpīnisma pakalpojumus, citi sagatavo kamīna malku. Viens jaunais uzņēmējs ir iegādājies saldētavu un aveņu stādus, lai piedāvātu patērētājiem saldētas ogas.

Finansējumu var izmantot gan iekārtu un pamatlīdzekļu iegādei, kā arī reklāmai un mārketinga pasākumiem.

– Drosmīgi! Kā pašvaldībai radās šī ideja?

– Biju aizgājis tikties ar vidusskolēniem, un viņi man prasa: priekšsēdētāj, ko jūs varat mums piedāvāt, lai mēs šeit paliktu dzīvot? Es viņiem saku, ka es un daudzi citi ir dzimuši verdzībā – padomju laikos – un ne jau mums ir jāprasa, kā padarīt šo vietu labāku. Jums pašiem ir jāizdomā, ko jūs vēlaties no pašvaldības, lai jūs paliktu šeit. Jaunajiem ir jādomā un jāprasa, mēs varam tikai atbalstīt un palīdzēt.

Sarunai ir rezultāts – skolas jaunieši runāja, diskutēja, iesaistīja vecākus un paziņas. Tas nav palicis idejas līmenī, bet materializējies konkrētos jaunos uzņēmumos.

– Vai nav negodprātīgu gadījumu?

– Nē, vismaz pagaidām ne! Man prieks, ka mūsu jaunieši ir enerģiski un godprātīgi, es viņiem uzticos, un viņi to novērtē. Nevar taču dzīvot ar domu, ka visi ir krāpnieki... tā jau arī nemaz nav!

– Salacgrīvas dome papildus valsts paredzētajam finansējumam ceļu uzturēšanai novirzījusi 100 tūkstošus latu. Tieši kādiem mērķiem šī nauda un kur ņemsiet naudu?

– Pašvaldībām kopumā ceļiem 2008. gadā tika novirzīti 70 miljoni latu, bet šogad 18 miljoni. Domāju, ka šie skaitļi izsaka visu. Salacgrīvas novadam jau šogad piešķirtais finansējums ceļu uzturēšanai bija mazāks nekā iepriekšējā gadā un nākamajā budžetā tas ieplānots vēl daudz mazāks. Līdz ar to ceļu stāvoklis ir ļoti slikts, bija jādomā, kā tos salabot.

Salacgrīvas novadam vienmēr ir bijuši uzkrājumi jeb rezerves fonds, kuru izmantojam ļoti pārdomāti. Sākumā paņemsim šo naudu no rezerves fonda, bet atgriezīsim, apsaimniekojot mūsu nekustamos īpašumus. Piemēram, – izstrādājot pašvaldības mežus, kuri izstrādei paredzēti pēc ilgtermiņa plāna. Tāpat esam apsekojuši stigas un ceļu malas, kuros jau izauguši lietaskoki.

Par šo naudu esam ieplānojuši uzbērt jaunu virskārtu vairākiem kilometriem grants ceļu, kā arī atjaunot esošo asfalta segumu ar otrreiz pārstrādātu asfaltu. Pēc tam šo virskārtu apstrādā ar šķembu un emulsijas kārtiņu.

– Novembra sākumā Salacgrīvas ostā pierakstīja jaunu zvejas kuģi. Vai tās ir vēsmas, ka Salacgrīvā atdzimst zvejniecība?

– Jā, lai gan zvejniecība šeit nekad nav bijusi likvidēta pilnībā. Protams, tāpat kā citās mazajās ostās, daudzi kuģi tika sagriezti lūžņos, taču minētais notikums tiešām apliecina, ka Salacgrīvas un Kuivižu ostās atjaunojas zvejas flote.

Arī no pašvaldības puses esam ieguldījuši lielus līdzekļus, lai sakārtotu un pilnveidotu Kuivižu ostas infrastruktūru. Visam, ko esam uzbūvējuši, ir reāli lietotāji – redzam, ka ieguldījumi dod atdevi jau tagad.

– Salacgrīvas novadā aktīvi norit lielāki un mazāki ūdenssaimniecības sakārtošanas projekti. Kurš no tiem pašam šķiet ļoti nozīmīgs?

– Visa ūdenssaimniecība prasījās pēc pārmaiņām, un ļoti daudz jau ir izdarīts ar ES Kohēzijas fonda līdzfinansējumu – praktiski visās vietās ir uzstādītas dzeramā ūdens sagatavošanas stacijas un attīrīšanas iekārtas.

Nākamais solis ir centralizēto ūdens un kanalizācijas tīklu paplašināšana. Iedzīvotāju vislielākā interese ir tieši par kanalizācijas sistēmu, jo asenizācijas pakalpojumi vai privāto attīrīšanas iekārtu izveidošana ir dārga. Kamēr pašvaldība nespēj piedāvāt kanalizācijas pieslēgumus centralizētajai sistēmai, tikmēr mēs iedzīvotājiem ļaujam dzīvot, kā tie raduši. Līdz ko būs izbūvēti jaunie tīkli, kanalizācijas pieslēgums vai privātās attīrīšanas iekārtas būs obligāta prasība. Diemžēl visiem Salacgrīvas iedzīvotājiem šajā projekta kārtā vēl nespēsim nodrošināt pieeju kanalizācijas sistēmai.

Man pašam ir gandarījums, ka pašvaldība par saviem līdzekļiem ir uzbūvējusi notekūdeņu attīrīšanas iekārtas un uzlabojusi dzeramā ūdens kvalitāti arī Mērnieku ciematā – kanalizācija vairs nenoplūst Salacā.

– No Salacgrīvas jauno notekūdeņu attīrīšanas iekārtu nodošanas ekspluatācijā ir pagājuši daži gadi. Vai pludmales smiltīs ir jūtamas pozitīvas pārmaiņas?

– Pludmales smilšu bioloģiskā attīrīšanās ir ilgstošs process, bet pirmās pozitīvās pārmaiņas ir jūtamas. Smaka, ko radīja piesārņojums, ir nesalīdzināmi mazāka. Vēl pirms dažiem gadiem pietika ar kāju parušināt smiltis un atklājās melni smirdīgi dubļi. Tagad vairs tik traki nav. Pēc jauno kanalizācijas tīklu izveidošanas un notekūdeņu infiltrācijas gruntī izbeigšanas, pašattīrīšanās process notiks straujāk.

– Tagad par skaisto – Salacas krastā būšot promenāde un sava slavas aleja...

Jā, Salacgrīvā ir viesojušies daudz slavenu cilvēku. Esam jau sagatavojuši ap 20 mākslinieku roku nospiedumus, kuri piedalījušies Positivus, Klasiskās mūzikas, kā arī Arhitektūras un mākslas festivālos, piemēram, arhitekts Much Untertrifaller (AU), vijolnieks Aleksejs Lundins (RU), mūzikas grupas James (UK), Editors (UK), Hurts (UK) King Charles (UK), Gustavo (LV), Mark Ronson & Business Intl. (UK), Manic Street Preachers (UK), Instrumenti (LV), Keane (UK). Šos vārdus noteikti papildinās vēl daudz slavenu cilvēku.

Visus, kuri brauc uz Salacgrīvu, aicinu atvest vismaz vienu kārtīgu akmeni, kas nepieciešami Salacas krasta nostiprināšanai un promenādes būvniecībai. Jau tagad pie piestātnes ir sakrājusies kārtīga kaudze ar ziedotajiem akmeņiem, turklāt katrs ziedotājs tiek reģistrēts un iekļauts ziedotāju sarakstā. Pagaidām vistālākais akmens ir ceļojis no Kolkas.

Latvijā

Latvijā par 4% pieauguši izdevumi sociālajai aizsardzībai, 2023. gadā jau sasniedzot septiņus miljardus eiro. Tajā pašā laikā lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nevar atļauties nodrošināt vismaz vienu no 13 pamatnepieciešamībām, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati.

Svarīgākais