Pļaviņu HES rezerves pārgāznes projekts – iedzīvotājiem un videi

Intervija ar AS Latvenergo valdes locekli Māri Kuņicki.

– Kāds ir galvenais rezerves pārgāznes projekta realizācijas iemesls?

– Pārgāznes projekts ir aktuāls jau vairākus gadus, un tas pirmām kārtām saistīts ar drošības jautājumiem. Pļaviņu HES projektētā aizsprosta pārgāznes caurlaides spēja ir 9600 m3/s, ja visi aizvari ir atvērti un hidroagregāti apturēti, savukārt hidrologi un hidrobūvju speciālisti, modulējot situācijas, ir konstatējuši, ka reizi 10 000 gados maksimālie iespējamie plūdi Daugavā pie Pļaviņu HES ir iespējami arī lielāki. Šobrīd zināmā lielākā ūdens masa ir bijusi 1931. gadā – 8380 m3 sekundē, bet parastā ilggadīgā situācija pavasaros ir ap 3500–4500 kubikmetriem sekundē.

– Man kā pilnīgam nespeciālistam šā projekta lietderība šķiet apšaubāma...

– Šāds jautājums rodas ne tikai jums, bet gan visur pasaulē, kur ir līdzīgas hidrobūves un, balstoties uz pieņēmumiem, tiek veikti drošības pasākumi. Tie nav nelietderīgi iztērēti līdzekļi, jo avārijas notiek – atcerēsimies kaut vai neseno SajānuŠušenskas HES avāriju. Es vēlreiz akcentēju – tas nav komerciāla rakstura, bet gan drošības projekts. Latvenergo ir atbildīgs par šīs būves drošību, un starptautisko hidrologu modelētie iespējamie plūdi ir pietiekami liels arguments, lai mēs ar to rēķinātos un veiktu papildu drošības pasākumus. Pēdējos gados mēs redzam, ka laika apstākļi ir neprognozējami un ūdens daudzums ir mainīgs lielums. Jāatceras, ka ūdens daudzumu nosaka ne tikai apstākļi Latvijā, bet arī Baltkrievijā.

Pļaviņu HES ir būvēta jau pirms 40 gadiem, un šajā laikā būves ir nolietojušās, tādēļ veltām lielu uzmanību ikvienam drošības aspektam. Palu laikā, kad tiek atvērti aizvari pār HES, ūdenskritumam līdzīga ūdens plūsma, kas krīt no 40 m augstuma, rada ievērojamu slodzi uz grunts pamatni. Līdz šim nav ieteikts neviens risinājums, izņemot rezerves pārgāzni, kas būtiski palielinātu Pļaviņu HES būvju drošumu kopumā. Pēc speciālistu viedokļa rezerves pārgāznes būvniecība ir uzskatāma par priekšnoteikumu arī citu būvju drošību uzlabojošu pasākumu veikšanai. Jāatzīmē, ka Latvenergo ik gadu veic milzīgus kapitālieguldījumus, lai saglabātu šo būvju tehnisko stāvokli atbilstoši visām drošības prasībām.

– Lūdzu īsu tehnisko projekta risinājuma aprakstu!

– Rezerves pārgāzne atrodas Daugavas labajā krastā, krītaka atrodas 800 metru attālumā no Pļaviņu HES spēkstacijas, bet aizsprosts ir 1000 metru attālumā. Rezerves pārgāzne ietver šādas konstrukcijas: pievadkanālu, aizsprostu, tekni, krītaku un novadkanālu. Kopējais rezerves pārgāznes garums ir 1121,11 metri. Pievadkanāls nodrošina viendabīgu ūdens plūsmas ieplūdi no Pļaviņu ūdenskrātuves uz rezerves pārgāznes aizsprostu. Aizsprosta paredzamā maksimālā caurplūde ir 4000 m3/sekundē iespējamo maksimālo plūdu laikā ar forsēto ūdens līmeni pie 73,30 m atzīmes. Aizsprosts ir paredzēts kā viens bloks, kura garums plūsmas virzienā ir 54 metri un šķērsām plūsmai 56 metri. Pārgāznes aizsprosts ir aprīkots ar 4 segmentaizvariem, kurus darbina hidrauliskā sistēma. Teknes kopējais garums ir 576 metri, un tās uzdevums ir novadīt ūdeni no Pļaviņu HES ūdenskrātuves uz lejas bjefu. Šķērsgriezumā tekne ir četru atveru caurule, kur vienas šādas caurules izmērs ir 9x11 metri, bet ārējās sienas un starpsienas ir 1 metru biezas. Tekne ir slēgta tipa un visā tās garumā atrodas zem grunts uzbēruma. Rezerves pārgāznes beigās aiz teknes seko krītaka, kuras uzdevums ir ūdens enerģijas dzēšana. Krītakas slīpās daļas 4 posmi ir izveidoti novadteknes formā un ir 39,40 metru plati. Tālāk krītakai ir trapecveida forma, kas paplašinās līdz 105 metriem. Krītakā tiks veidotas divas izliektas krītgultnes sienas S veida pārgāznes profila formā. Pēc krītakas seko novadkanāls, kas savienojas ar Daugavas gultni lejas bjefā.

– Kā projekta realizācija ietekmēs tieši ūdens līmeni Daugavā? Kurās vietās būs vislielākās izmaiņas?

– Pēc Pļaviņu HES rezerves pārgāznes izbūves ūdens līmenis Daugavā ne lejas bjefā, ne augšas bjefā neizmainīsies, tas būs tāds, kāds ir pašlaik. Rezerves pārgāznes būvniecības laikā, lai izbūvētu augšas bjefā pievadkanālu un aizsargdambi, tiks izveidots pagaidu aizsargdambis (aptuveni 2 mēnešu laikā), kurš pēc šo darbu izpildes tiks nojaukts. Līdzīgi notiks attiecībā uz lejas bjefa novadkanāla un krītakas izveidošanu, šo darbu izpildei arī tiks veidots pagaidu aizsargdambis, kurš tiks nojaukts pēc darbu izpildes. Šo aizsargdambju izbūves un nojaukšanas laikā īslaicīgi tiks pazemināti līmeņi ūdens atļaujā noteiktajās atzīmēs, saņemot nepieciešamos saskaņojumus.

– Vai jaunā pārgāzne iespaidos zivju populāciju?

– Jaunā Pļaviņu HES rezerves pārgāzne neietekmēs zivju populāciju. Teorētiski varētu ieprojektēt arī zivju ceļu, taču tam nav nozīmes, jo jau daudzus gadu desmitus zivju migrācija no jūras Daugavā nenotiek, tātad zivis nemeklē nārsta vietas, dodoties pa Daugavu uz augšu.

– Kādi postījumi iespējami, ja tiek pārrauts Pļaviņu HES aizsargdambis?

– Pirmkārt, tiek nopietni bojāta pati hidrobūve, kuras atjaunošana prasītu simtiem miljonu latu. Tāpat varētu tikt pārrauti arī Rīgas un Ķeguma HES aizsprosti. Otrkārt, postījumi tiktu nodarīti visā Daugavas lejtecē līdz pat jūrai un rastos arī cilvēku resursu zaudējumi. Aprēķināts, ka Rīgā ūdens līmenis pie nelabvēlīgākā scenārija paaugstinātos par vairākiem metriem. Kopējie zaudējumi būtu vairāk nekā miljards latu.

– Cik lielas ir rezerves pārgāznes projektam ieplānotās investīcijas?

– Šā brīža aprēķini liecina, ka būvdarbu izmaksas varētu būt 94 miljoni latu. AS Latvenergo pašlaik veic pārrunas, lai piesaistītu Eiropas līdzfinansējumu šā projekta realizācijai, un mērķis ir saņemt Eiropas līdzfinansējumu ne mazāk kā 85% no darbu izmaksām. Jāteic, ka finansējums būs pieejams tikai no 2013. gada, kad sāksies jaunais plānošanas periods. Iepriekš ES fondos rezervētā nauda ir pārdalīta citiem projektiem, jo mums līdz šim nav izdevies noslēgt vienošanās par zemes atsavināšanu. Prasītā kompensācija, mūsuprāt, ir neadekvāta esošajai ekonomiskajai situācijai. Ja netiks panākta vienošanās ar savstarpēji izdevīgiem noteikumiem, tad pēdējais solis ir piespiedu atsavināšana, ko paredz likumdošana, jo šis ir valstiski nozīmīgs drošības projekts. Latvenergo cer, ka nebūs jāsper kardināli soļi un vienošanās tiks panākta.

– Kādā stadijā ir minētais projekts?

– Ir veikts ietekmes uz vidi novērtējums (IVN) un Aizkraukles novada domē apstiprināts detālplāns rezerves pārgāznes būvniecības teritorijā. Ir izstrādāts arī pārgāznes tehniskais projekts, bet tas nav saskaņots vietējā būvvaldē. To varēs izdarīt tikai tad, kad būs panākta vienošanās par zemes šķērsošanu.

– Vai Aizkraukles novada pašvaldība ir ieinteresēta projekta īstenošanā?

– Pilnīgi noteikti jā, jo projekts tiešā veidā ietekmē drošību novada teritorijā, kā arī svarīgs ir nodarbinātības jautājums. Īstenojot miljoniem vērtu projektu, būtiski palielināsies strādājošo skaits, kā arī tiks veicināta kopējās novada ekonomiskās situācijas uzlabošanās. Novada dome mums sniedz pilnīgi visu atbalstu, kāds vien no viņu puses ir iespējams.

Sadarbībā ar domi esam raduši risinājumu arī mazdārziņu īpašniekiem ierādīt citu vietu, savukārt Latvenergo viņiem izmaksās kompensāciju. Ar gandrīz visiem zemes gabalu īpašniekiem vienošanās ir panākta.

– Kad reāli sāksies būvniecība?

– Precīzs būvdarbu uzsākšanas laiks vēl nav zināms, lielā mērā tas ir atkarīgs no nekustamo īpašumu jautājumu risināšanas gaitas un finansējuma piešķiršanas šim projektam. Kopumā aptuvenais būvdarbu izpildes laiks ir plānots 3 gadi. Būvniecības laikā tiks nodrošināta satiksme esošajā maršrutā.

– Vai projekts ietekmēs elektrības tarifu?

– Kā jau es teicu – tas ir nekomerciāla rakstura infrastruktūras projekts, kuru īsteno valsts ar ES fondu atbalstu. Šāda veida investīcijas, kas saistītas ar hidrobūvju drošuma paaugstināšanu, netiek iekļautas tarifā. Atzīmēšu, ka ik gadu sadales tīklu rekonstrukcijā vien Latvenergo iegulda vairāk par 40 miljoniem.