Vislielākie kultūras patērētāji Latvijā

© Ojārs Lūsis

Starptautisko sakaru un kultūrpolitikas projektu vadītājs Kaspars Vecvagars: "Liepāja jau tradicionāli ir kultūras pilsēta – ne tikai ar savu piedāvājumu, bet arī sabiedrības attieksmi pret kultūru.

Liepājā gadā notiek 450 vidēja un liela mēroga kultūras pasākumi, kas ir viens no lielākajiem rādītājiem Latvijā, rēķinot uz vienu iedzīvotāju. Vidēji katru dienu Liepājā notiek pusotrs vidēja vai liela mēroga pasākums, un visapbrīnojamākais ir tas, ka tie visi ir labi apmeklēti. Viens no spilgtākajiem pēdējā laika piemēriem: vienlaikus Rožu zālē notika Parmas Karaliskā teātra solistu koncerts, Liepājas teātri norisinājās Pianisma zvaigžņu festivāla koncerts, bet Liepājas Latviešu biedrības namā uzstājās dziedošā Riču ģimene – es paguvu iegriezties visās pasākumu vietās un pārliecinājos, ka visi koncerti bija labi apmeklēti un brīvu vietu praktiski nebija. Iespējams, tas norāda uz to, ka krīzes apstākļos cilvēki vēlas skaisto, patīkamo un pozitīvo, jo ikdiena ir pārāk grūta. Lai cilvēki to varētu atļauties, pilsētas pašvaldība lielā mērā dotē daudzu pasākumu norisi. Turklāt Liepājas kultūras pārvalde šogad rūpēsies, lai pēc iespējas vairāk pasākumu būt bez maksas un pieejami plašam sabiedrības lokam. Jau no 4. maija, kad Rožu laukumā notiks Jāņa Lūsēna koncertprogrammas Tautas laiks atskaņojums, sāksies arī aktīvā kultūras pasākumu programma – cik būs iespēju, tik tie būs bez maksas. Centīsimies nodrošināt svētkus visām mērķauditorijām. Īpaši jāatzīmē pasākums Lielmutis Fricis un Lielmute Marta – svētki visai ģimenei, kas šogad ar leļļu teātru izrādēm, sadziedāšanos, sadancošanos un daudzām citām izdarībām notiks no 24. līdz 30. maijam. Neiztrūkstoši būs arī Līvas tirgus ar diņģēšanos, pirkšanu un pārdošanu, un magariču dzeršanu. Liepājas kultūras pārvaldes mērķis ir nodrošināt vienu – lai kultūra ir neatņemama dzīves sastāvdaļa visiem liepājniekiem un visiem Liepājas viesiem.

Latvijā

Pedagogi no visas Latvijas iezīmē vairākas būtiskas problēmas, kas saistītas ar mācību līdzekļu pieejamību un kvalitāti. Neraugoties uz centieniem nodrošināt pilnvērtīgu izglītības procesu, vairums pedagogu saskaras ar to, ka pieejamie resursi neatbilst ne mūsdienu vajadzībām, ne skolēnu attīstības prasībām, secināts izdevniecības “Skolas Vārds” īstenotajā pedagogu aptaujā.