Izglītots cilvēks – vienmēr ar pievienoto vērtību

© Ojārs Lūsis

"Mēs visi zinām – budžeta finansējuma samazinājums izglītībai ir ievērojams, bet tas nekalpo par attaisnojumu, lai stāvētu uz vietas.

Mēs saskatām attīstības iespējas un strādājam, lai būtu jūtami arī rezultāti, jo augstskolas devums – kvalificēti speciālisti – nedrīkst būt atkarīgs no pašreizējiem apstākļiem un nepietiekama finansējuma. Pretējā gadījumā – ko tad jaunais cilvēks, pabeidzis augstskolu, darīs darba tirgū?" retoriski vaicā Rīgas Tehniskās universitātes Liepājas filiāles (RTU LF) direktors Voldemārs Kārkliņš. RTU LF 45 pastāvēšanas gados absolvējuši 4825 jaunie speciālisti, un nav nekāda pamata apšaubīt, ka arī turpmāk šīs mācību iestādes absolventi sevi apliecinās kā konkurētspējīgus speciālistus gan Latvijā, gan ārzemēs.

Pērnais gads RTU LF nāca ar vairākām ES fondu atbalsta programmām enerģētikas, mehānikas un metālapstrādes nozaru materiāli tehnisko bāžu pilnveidošanai. Šobrīd to realizēšana ir nedaudz atlikta, bet, tikko situācija valstī sāks uzlaboties, tiks dota zaļā gaisma labo ieceru īstenošanai. "Varbūt tas nemaz nav slikti, ka nedaudz piebremzējām, jo brīžiem pārāk daudzas lietas tiek sasteigtas. Vietā ir paruna – labāk septiņreiz nomērīt un vienreiz nogriezt, lai līdzekļu ieguldījums dotu atdevi un varētu sacīt – jā, bija projekts, un tas veiksmīgi strādā," saka V. Kārkliņš.

RTU LF ir virkne citu veiksmīgu projektu, tostarp vairāki no tiem ir pārrobežu, kas virzīti uz topošo un arī esošo speciālistu kompetenču paaugstināšanu un tehnisko resursu pilnveidošanu. V. Kārkliņš īpaši izceļ projektu ar nosaukumu Efektīvas mūžizglītības sistēmas izveide, kura ietvaros notiek sadarbība ar Lietuvas speciālistiem un rezultātā taps inženiertehniskās apmācības centrs. "Tā būs iespēja nozares pārstāvjiem apgūt jaunas rpasmes, papildināt esošās un pārkvalificēties, lai uzlabotu konkurētspēju darba tirgū," apliecina V. Kārkliņš. Tāpat sadarbībā ar Somiju turpinās pērn uzsāktā e–mācību platformas izstrāde. "Jaunajiem cilvēkiem jākļūst mobilākiem un jāspēj mācīties arī starptautiskajā līmenī," šā modeļa nepieciešamību pamato filiāles vadītājs.

Virtuālās vides un tās sniegto iespēju iesaiste mācību procesā ļauj samazināt klātienes lekciju skaitu, tās aizstājot ar produktīvākām un radošākām nodarbībām, tādēļ nevar nepieminēt RTU izveidoto elektronisko studiju platformu. V. Kārkliņš neslēpj gandarījumu par Rīgas kolēģu veikumu: "Sistēmas izveidē tiek ieguldīts nopietns darbs, jo būtiski ir ne tikai tehniskie risinājumi, bet arī informatīvā bāze, lai studentiem būtu pieejami visi viņiem nepieciešamie materiāli."

Cilvēkiem vienmēr būs nepieciešamas garantijas, tādēļ gluži loģisks ir jautājums par jauno inženieru perspektīvām nākotnē. V. Kārkliņš uzsver – jāatkopjas ne tikai Latvijai, bet visai pasaulei, jo ekonomikas kritums nav tikai mūsu valsts problēma. Tomēr skaidrs ir viens – speciālisti ir un būs vajadzīgi. "Tieši tagad ir ļoti svarīgi izprast nozares tālāko attīstību un perspektīvas gan vietējā, gan globālā mērogā – kur mēs būsim, ko darīsim – un tad gatavot šos speciālistus," norāda filiāles direktors. Daudzi RTU LF absolventi ieņem vadošus amatus valsts un privātā sektora institūcijās, veiksmīga ir filiāles sadarbība ar vietējiem uzņēmējiem, piemēram, a/s Liepājas metalurgs. RTU LF strādā tandēmā ar Maskavas Tērauda un sakausējumu institūtu, kas savā jomā ir viens no vadošajiem pasaulē. "Uzskatām par lielu godu strādāt kopā ar tādiem partneriem. Institūta profesori sistēmātiski brauc mācīt mūsu studentus, mēģinām uzsākt sadarbību pētnieciskajā jomā. Ieguvēji ir visi – gan jaunie cilvēki, gan pilsēta un tajā esošie uzņēmumi," ir pārliecināts filiāles direktors. Labas iespējas paver arī Liepājas osta. Jaunākie aprēķini liecina, ka kravu pārvadājumu apjoms šā gada janvārī pieaudzis pat par 25 procentiem. Tiek prognozēts, ka visās transporta jomās tuvākajos gados pieaugs pieprasījums pēc speciālistiem, kas ir zinoši transporta sistēmu loģistiskā, tehnoloģiskā un tehniskā nodrošinājuma jautājumos.

Latvijā

Pedagogi no visas Latvijas iezīmē vairākas būtiskas problēmas, kas saistītas ar mācību līdzekļu pieejamību un kvalitāti. Neraugoties uz centieniem nodrošināt pilnvērtīgu izglītības procesu, vairums pedagogu saskaras ar to, ka pieejamie resursi neatbilst ne mūsdienu vajadzībām, ne skolēnu attīstības prasībām, secināts izdevniecības “Skolas Vārds” īstenotajā pedagogu aptaujā.