Pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados Priekulē tika uzbūvētas trīs notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kas nodrošināja Lauktehnikas, kolhoza un centra teritoriju, kā arī saimnieciskās darbības radīto notekūdeņu savākšanu un attīrīšanu.
Apmēram 40 gadu vecās tehnoloģiskās iekārtas savu laiku jau bija nokalpojušas un nenodrošināja notekūdeņu attīrīšanu atbilstoši šodienas vides aizsardzības prasībām.
Pagājušajā gadā noslēdzās ES Kohēzijas fonda finansētais projekts Ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu rekonstrukcija un izbūve Priekules pašvaldībā, kura mērķis bija samazināt notekūdeņu radīto slodzi uz vidi, uzlabot centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu pieejamību Priekules iedzīvotājiem. Vaicāts par ieguvumiem, Priekules domes attīstības plānošanas nodaļas vadītājs Modris Baumanis saka: «Ieguvēji ir visi, ne tikai Priekules iedzīvotāji un vide. Caur Priekuli tek upe Virga, kas tālāk ietek Bārtas upē, un tā ceļojot šie ūdeņi nonāk Baltijas jūrā. Līdz ar jauno attīrīšanas iekārtu nodošanu ekspluatācijā, videi piesārņojums vairs nedraud, tātad tīrāka ir arī Baltijas jūra.» Jāatzīmē, ka apmēram 10 km no Priekules atrodas Prūšu ūdenskrātuve, kas ir lielākā reģionā un ļoti iecienīta vasaras atpūtas, makšķerēšanas un peldēšanās vieta. Ir ļoti nozīmīgi, ka bakterioloģiskā piesārņojuma riski ir būtiski samazinājušies. Aprēķini pierāda, ka pēc projekta realizācijas slodze uz vidi samazinās par 40%.
Ja vides saglabāšanas jomā vislielākais ieguvums ir notekūdeņu attīrīšana, tad iedzīvotāju skatījumā visnozīmīgāko vietu ieņem dzeramā ūdens sagatavošanas stacija. Izmaiņas dzeramā ūdens kvalitātē spilgti raksturo saruna pilsētas domē. Apkopēja, satiekot projekta vadītāju Modri Baumani, atzīmējusi: «Paldies par tīro ūdeni! Man vairs tas pods nav jāberž ar spēcīgu ķīmiju, bet izlietne praktiski vispār nav jātīra. Sanitārie mezgli ilgi saglabā savu balto spodrumu.»
Ļoti nozīmīga bija projekta ietvaros īstenotā centralizēto ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu paplašināšana, kas deva iespēju ūdensapgādi papildus pieslēgt 71 mājoklim, sasniedzot 81% no kopējā iedzīvotāju skaita. Savukārt kanalizācijas sistēmas pilnveidošanas rezultātā ir radītas 313 jaunas pieslēguma vietas. Līdz ar to centralizētā notekūdeņu savākšanas sistēma ir pieejama 52% pilsētas iedzīvotāju. Modris Baumanis atzīst, ka nepieciešams turpināt iesākto ūdenssaimniecības attīstības programmu, diemžēl ar esošo pilsētas budžetu šobrīd tas nav iespējams. Ir jāskatās, kā veidosies ekonomiskā situācija pilsētā un valstī kopumā. Ja situācija būs labvēlīga, tad arī Priekulē turpināsies darbs, lai visi cilvēki varētu saņemt kvalitatīvu dzeramo ūdeni, kas ir ļoti svarīgi mūsu veselības saglabāšanai, kā arī jāveido efektīva notekūdeņu apsaimniekošanas sistēma, kas nerada bioloģisko piesārņojumu mūsu upēs un ūdenskrātuvēs.
Projekta finanšu, tehniskās un administratīvās vadības uzraudzību nodrošina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.
***
UZZIŅAI
• Kopējās izmaksas Ls 3 335 899
• No tām attiecināmās izmaksas Ls 2 693 874
• Tajā skaitā:
• ES Kohēzijas fonda finansējums Ls 2 289 793
• Valsts budžeta līdzfinansējums Ls 167 500