Lauku atbalsta dienesta Ziemeļvidzemes reģionālās lauksaimniecības pārvaldes pārziņā ir 1 045 670 ha, no tiem lauksaimniecībā izmantojamā zeme ir 338 971 ha. Par aktualitātēm LAD Ziemeļvidzemes reģionālās lauksaimniecības pārvaldes darbībā stāsta tās vadītājs Jānis Brengulis.
– Šā gada 1. jūnijā Lauku atbalsta dienests (LAD) saņēma ISO 9001:2008 kvalitātes vadības sertifikātu. Ko tas nozīmē mūsu lauksaimniekiem – jūsu klientiem?
– Var teikt, ka šis sertifikāts apliecina, ka mūsu lauksaimnieki Eiropas Savienības (ES) un valsts atbalsta pasākumu administrēšanā lauksaimniecībā, zivsaimniecībā, mežsaimniecībā un lauku attīstībā saņem kvalitatīvu pakalpojumu, kas atbilst ES standarta prasībām. Svarīgi, ka sertificēts ir viss LAD, tātad arī mūsu reģionālā pārvalde. Klienti var būt pārliecināti, ka LAD izstrādātās procedūras nodrošina prasībām atbilstošu atbalsta pretendenta pieteikumu izvērtēšanu un lēmumu pieņemšanu un savā darbībā ir izvirzījis skaidrus mērķus, nodrošinot nepārtrauktu dienesta pilnveidošanos. Mūsu darbinieki vienmēr patur prātā, ka, izvērtējot atbalstāmos projektus, vienīgais kritērijs ir noteikumi un izstrādātā procedūra – draudzībai un savstarpējām simpātijām ir jāpaliek aiz darba durvīm.
– Kura no programmām ir vispopulārākā?
– Vispopulārākais jau vairākus gadus ir pasākums Lauku saimniecību modernizācija. Pieteikumus šajā atbalsta pasākumā šogad pieņēma līdz 31. martam. Kopumā Latvijā tika iesniegti 1765 projekti par attiecināmo izmaksu summu 200 214 000 latu. Tajā skaitā mūsu reģionālā pārvalde saņēma 259 pieteikumus ar kopējo attiecināmo izmaksu summu 22 068 215 latu apmērā. Tas ir daudz vairāk, nekā bija paredzēts finansējums šajā programmā mūsu pārvaldei. Pašlaik turpinās projektu iesniegumu vērtēšana, un prognozējams, ka finansējumu saņems visi atbilstošie projektu iesniegumi.
Es saprotu šo aktivitāti – tuvojas plānošanas perioda beigas (2013. g.), un nav zināms, kāds finansējums tiks paredzēts nākamajā plānošanas periodā. Tāpēc zemnieki ar ES atbalstu steidz atjaunot tehnikas parku, kas aktīvas ekspluatācijas rezultātā strauji nolietojas. Īpaši svarīgi tas ir lielajām zemnieku saimniecībām – daļa tehnikas, kas ar ES līdzfinansējumu iegādāta iepriekšējos gados, jau ir nolietota.
Tāpat šajā kārtā Eiropas ekonomikas atveseļošanas plāna ietvaros tika piešķirts papildu 10% finansējums piena lopkopības sektora projektiem, kur paredzēta piena lopkopības fermu būvniecība vai rekonstrukcija. Lauksaimnieki iesnieguši 179 projektus par kopējo summu 22 417 697 lati, kas ir 22% no kopējās pieteiktās sabiedriskā finansējuma summas. Jaunu slaucamo govju fermu būvniecība paredzēta 87 projektos, savukārt rekonstrukcija plānota 92 projektos. Var prognozēt, ka šo projektu apstiprināšanas gadījumā Latvijā ievērojami palielināsies govju skaits.
– Vai ir programmas, kuru finansējums netiek iztērēts?
– Jā, piemēram, lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības rezervējušas tikai 8% no tām pieejamā publiskā finansējuma.
Tāpat pasākumā Meža ekonomiskās vērtības uzlabošana (kārta atvērta no 04.01.2010.) līdz šim brīdim apgūts tikai 10,64% no pieejamā publiskā finansējuma, kā arī pasākuma Mežsaimniecības ražošanas potenciāla atjaunošana un preventīvu pasākumu ieviešana aktivitātē Mežsaimniecības ražošanas potenciāla atjaunošana ugunsgrēku un dabas katastrofu radīto postījumu vietās (kārta atvērta no 07.10.2010.) – 31,31% no pieejamā publiskā finansējuma.
– Kopš šā gada atbalsta pretendenti, kā arī citu LAD pakalpojumu saņēmēji virkni darījumu var kārtot e-vidē. Kā šī sistēma iedzīvojas?
– Ļoti labi. Īpaši aktīvi šos pakalpojumus izmanto lielās saimniecības, jo ar elektroniskās pieteikšanās sistēmas (EPS) starpniecību ir iespējams droši un ērti iegūt informāciju par saviem projektu iesniegumiem, uzzināt atskaišu, maksājumu pieprasījumu un citu iesniedzamo dokumentu iesniegšanas termiņus, kā arī apskatīt iesniegto maksājumu pieprasījumu un izmaksu vēsturi. EPS lietotāji var izmantot pakalpojumus, ko nodrošina EPS, t. i., ne tikai Platību maksājumu iesnieguma, Akcīzes degvielas atbalsta iesnieguma iesniegšanu elektroniski, bet arī sekot līdzi iesniegumu administrēšanas procesam un izmaiņām iesniegumu datos; pārbaudīt savu datu aktualitāti; kopēt iepriekšējā gada iesniegumu ar visiem datiem; izlasīt un saglabāt no LAD saņemtās un uz LAD sūtītās vēstules; redzēt pārskaitītās atbalsta summas un datumus, kad attiecīgā naudas summa ir apstiprināta izmaksai; izdrukāt un saglabāt iesnieguma un karšu kopijas; sekot līdzi piešķirtās degvielas izlietotajam daudzumam un atlikumam, kā arī citas iespējas.