Par tūristu skaita palielināšanu un bezdarbnieku skaita samazināšanu Rīgā, par valdības un pašvaldības sadarbību un citām aktualitātēm šī Neakarīgās intervija ar Rīgas vicemēru Andri Ameriku.
– Vēlēšanu batālijas Rīgā beigušās. Ko dara Rīgas dome?
– Ir labi, ka ir beigušās vēlēšanas un atsākusies ikdiena. Tas nozīmē, ka atkal ir atsācies normāls darbs. Rīgā pozitīvā ziņa ir, ka bezdarba līmenis ir zem pieciem procentiem. Tas ir lielā mērā pateicoties tām aktivitātēm, ko veic Rīgas dome. Rīgas ostā strādā aptuveni 20 tūkstoši cilvēku. Tas ir ļoti nozīmīgi. Tas ir darbs, kas ieguldīts ostas infrastruktūrā. Bet apzināmies, ka nākotne nebūs viegla – Krievija investē daudz līdzekļu, lai attīstītu savas ostas. Tas nozīmē, ka kravu pārkraušanas apjomi Rīgas ostā pēc gadiem trim vai četriem var samazināties.
Bet šodien mūsu galvenais uzdevums ir saistīts ar saprotamu, skaidru attīstību tuvākajiem gadiem. Tas ir iezīmēts ostas stratēģijā.
Pašlaik visas Latvijas iekšzemes kopproduktu vairāk nekā par 50% veido Rīgas kopprodukts. Mēs esam gatavi sadarbībai ar valdību – nevis konfrontācijai, bet sadarbībai, lai attīstītu investīciju projektus.
Šogad Rīgu būs apciemojis rekordliels tūristu skaits – vairāk nekā divi miljoni. Tūristus piesaistīja tas, ka Rīga bija Eiropas kultūras galvaspilsēta. Esam ļoti konsekventi gājuši uz to, lai tiktu uzlabota pilsētas infrastruktūra, it īpaši izglītības jomā – tam ir bijuši atvēlēti 100 miljoni eiro pēdējos piecos gados. Šie pasākumi ir bijuši saistīti ar to, lai nesamazinās iedzīvotāju skaits pilsētā. Tur ieskaitāmas dažādas ūdensvada, kanalizācijas, apgaismojuma infrastruktūras izmaksas. Ir ļoti svarīgi apturēt iedzīvotāju skaita samazināšanos. Rīgā ir aptuveni 700 tūkstoši deklarēto iedzīvotāju. Tagad iedzīvotāju skaita mazināšanos ir izdevies apturēt. Visu laiku ir apmēram 700 tūkstoši. Iepriekš katru gadu iedzīvotāju skaits mazinājās par apmēram 10 tūkstošiem.
– Dzirdēju ziņu, ka Rīgā mēneša laikā deklarējušies apmēram 14 tūkstoši, bet izdeklarējušies – 11 tūkstoši. Vai tas atbilst taisnībai?
– Tā īsti tas neatbilst patiesībai. Ar šiem datiem dažs varbūt manipulē, lai varbūt pierādītu kādu savu domu. Tur tiek ieskaitīti arī tādi dati, ka kāds no Tallinas ielas izdeklarējas un deklarējas Brīvības ielā.
– Vai rīdzinieka kartes ir bijis veiksmīgs projekts?
– Rīdzinieka kartes ir ilglaicīgs projekts. Pirmkārt, tās ir sabiedriskā transporta biļetes. Ar šīm kartēm mēs personalizējam tos cilvēkus, kas ir deklarējušies Rīgā. Rīdzinieka karte sevī iekļauj arī skolēna biļeti un skolēna apliecību. Tā ir vairāk nekā 60 tūkstošiem skolēnu apliecība – viņiem nav cita dokumenta. Pensionāriem tas ir apliecinājums dažādu sociālo pakalpojumu saņemšanai. Arī invalīdiem. Ar rīdzinieka karti var saņemt dažādus bonusus. Jebkurā gadījumā, vērtējot rīdzinieka kartes kā ilglaicīgu lietu, tas būs veiksmīgs projekts.
– Divi miljoni tūristu ir jauks skaitlis. Tas bija tāpēc, ka Latvija bija Eiropas kultūras galvaspilsēta. Vēl būs ārzemnieku pieplūdums sakarā ar Latviju kā Eiropas prezidējošo valsti. Taču pēc tam tas beigsies. Ko Rīga darīs pēc tam?
– Tas lielā mērā būs atkarīgs no tā, cik sakārtota būs pilsētas infrastruktūra, kādus pasākumus piedāvās pilsēta – koncertus, izstādes, starptautiskus kongresus. Nebūs slikti. Nākamgad būs eirobasketbola pasākums, kas noteikti piesaistīs tūristus. Būs vēl citi pasākumi. Strādājam arī pie 2015. un 2016. gada pasākumiem. Vienmēr strādājam divus un trīs gadus uz priekšu. Nevar teikt, ka pieaugums būs tik straujš kā šogad, taču mūsu uzdevums ir noturēt šos divus miljonus tūristu kā ļoti optimālu skaitli – gan ar sportu, gan kultūras pasākumiem un kongresiem. Tas mums ir pa spēkam.
– Par bezdarbu jūs teicāt ļoti jauki – tas Rīgā ir mazs. Taču viena lieta ir mazs bezdarba procents, bet cita – algas apjoms. Cilvēki bēg no valsts ne jau bezdarba procenta dēļ, bet tāpēc, ka ir mazas algas. Ko Rīgas pašvaldība veic, lai algas būtu lielākas?
– Tāpēc Rīga veic sarunas ar jauno ekonomikas ministri un jauno valdību. Tik tiešām Rīga ir viens no pārsēšanās punktiem ceļā uz ārzemēm. Ja Latvijā nevar atrast darbu, tad cilvēki brauc projām. Rīgas pašvaldība ir gatava sadarbībai ar valdību, lai algas būtu lielākas, lai cilvēki paliek Rīgā un maksā šeit nodokļus.
– Jūs minējāt patīkamas lietas, ka var veidoties jauka sadarbība ar valdību, taču valdībā ir satiksmes ministrs, kurš nemaz ne tik ļoti alka sadarboties. Vai nebūs atkal tā, ka valdība gribēs diktēt un pārdalīt ietekmi Rīgas brīvostā par labu valdībai? Tas jau ir tradicionāli nemitīgs kašķis, ka valdība grib pārveidot brīvostas vadīšanu tā, lai tai ir noteikšana, bet pašvaldība negrib un pretojas. Kā šis konflikts beigsies?
– Šī kolīzija tiek risināta primitīvi un plakani. Partija, kas to risināja plakani un primitīvi, ir zudusi no politiskās skatuves – Zatlera Reformu partija. Un tā ir zudusi pelnīti.
Bet kā mēs ilglaicīgi varētu sasniegt to, lai brīvostas pārvaldībai būtu labi rezultāti?
Manuprāt, ir labs šis pārvaldības modelis, kas jau 16 gadus darbojas – ka valstij un pašvaldībai ir ietekmes paritāte un lēmumi var tikt pieņemti kompromisa ceļā.
– Rīgas pašvaldības delegācija nesen viesojās Kazahstānas galvaspilsētā Astanā. Tas bija skaisti. Taču vai ir jēga no šādām vizītēm? Kazahstāna ir milzīga valsts. Taču vai šīs valsts tirgus ir Latvijai, Rīgai pa zobam? No Latvijas eksports uz Kazahstānu pagājušajā gadā bijis tikai 25 miljonu eiro apmērā. Tas ir niecīgs skaitlis pret iespējām.
– Viena pati Alma-Ata var paņemt visu Latvijas pārtiku. Es ļoti nopietni skatos uz Kazahstānu kā uz potenciālu partneri. Kazahstānas metāli, naftas produkti, graudi var tikt transportēti caur Latvijas ostām. Protams, viena vizīte neko daudz nedos. Tāpat kā zobi jātīra regulāri, tā arī uz Kazahstānu jābrauc bieži, jāuztur biznesa kontakti. Un tikai tad būs rezultāti.