Kurā mežā meklēt Ziemassvētku eglīti

© Scanpix / ILYA NAYMUSHIN

Ziemassvētki lēnā garā sāk pietuvoties. To mēs redzam gan izejot ielās, kad pie katra stūra mirgo lampiņas, gan mājās, adventes vainagā aizdedzinot kārtējo svecīti un veikalos, kas pilni ar dažādām, lielākām un mazākām, bumbiņām, virtenēm un spīguļiem. Taču, lai iegūtu Ziemassvētku noskaņu, cilvēki steidz pēc egles, kuru priekpilni rotājot, gūst prieku un svētku sajūtu. Bet kur gan iegūt izraudzīto egli?

Viens ir doties uz oficiālajām pārdošanas vietām, kas ir dažādās Rīgas vietās. Bet otrs ir steigties pašam egles meklējumos uz mežu.

Ziemassvētkiem tuvojoties, „Rīgas meži” atgādina, ka Rīgas pilsētai piederošajos mežos Ziemassvētku egles cirst nedrīkst. To nedrīkst darīt, jo Rīgai piederošajos mežos egļu ir ļoti maz, un to īpatsvars nesasniedz pat 10%. Jāatceras, ka šīs egles ir arī cilvēku rokām stādītas un lolotas, pirms tam no mazas niecīgas sēkliņas līdz stādam izaudzētas stādaudzētavā.

Ja Rīgā un pierīgā dzīvojošie nocirtīs katrs pa vienai eglītei Rīgas mežu robežās, ir jārēķinās, ka mežam tiks nodarīts postījums. Līdz ar to, Rīgai piederošajos mežos pēc eglītes lūdzams nedodies.

Bet ja nu tomēr vēlme pēc pašcirstas eglītes ir stiprāka, kā vēlme saudzēt dabu. Tad ir jādodas apmēram 50 km ārpus Rīgas, uz „Latvijas valsts meži” apsaimniekotajiem mežiem. Bet nedrīkst aizmirst, ka arī šai darbībai ir ierobežojumi, jo drīkst egles cirst meža ceļa malās, grāvmalēs, uz stigām un elektrolīnijām.

Un noteikti ir jāņem vērā, ka privātīpašumos, egli tomēr cirst nevajadzētu, nesaskaņojot to ar īpašnieku. Pēc likuma, par eglītes ciršanu svešā mežā draud kriminālatbildība un sods var būt pat līdz diviem gadiem cietumā, bet, ja iepriekš nav bijušas sodāmības, tad drīzāk tiks piemērots piespiedu darbs vai naudas sods.

Informācija sagatavota balstoties uz Rīgas domes informatīvo portālu.

Latvijā

Pēc skandāla saistībā ar Latvijas radio LR4 kanāla žurnālistes Olgas Kņazevas izteikumiem nosūtīju jautājumus Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) priekšsēdētājam Jānim Siksnim. Atgādināsim: Kņazeva ēterā nolasīja latviešu valodu pazemojošu tekstu. Tā nebija vienīgā reize, kad tika demonstrēta LR4 žurnālistes un šī radio kanāla nepārprotama attieksme pret latviešu valodu.

Svarīgākais