VSIA Kultūras un sporta centrs Daugavas stadions izsludinājis starptautisku metu konkursu (tas noslēgsies 2017. gada 20. martā) visai šā objekta teritorijas attīstībai. Tā vadība sola, ka līdz 2018. gada 15. maijam paspēs rekonstruēt centrālās tribīnes, kas ir viena no lielākajām problēmām, gan stadionu, bet pēc tam soli pa solim līdz 2022. gadam – visu pārējo.
Centrālās tribīnes ir lielākā Daugavas stadiona problēma, Saeimas Sporta apakškomisijas sēdē atzina Daugavas stadiona valdes loceklis Elmārs Martinsons. Tās uzceltas 1982. gadā ar tikai 5600 sēdvietām, kas ir krietni par maz tādam objektam. Otrs mīnuss: zem tām ir manēža, kas regulāri applūst, jo konstrukcijas laiž cauri ūdeni. Lai gan 2007. gadā tām uzlikta hidroizolācija, ilgi šis klājums nepildīja uzdevumu, jo tolaik objektam nebija apsardzes, un «tur nāca un gāja dažādi ļaudis, kas zaga šuvju segumus». Līdz ar to telpās atkal sāka tecēt ūdens. Pēc rekonstrukcijas situācija noteikti uzlabošoties, jo tad tur būs 10 000 sēdvietu un tiks atjaunotas arī iekštelpas. Diemžēl tribīnes nevarot būvēt arī otrajā stadiona pusē, jo tā atrodas pārāk tuvu dzelzceļam, turklāt šī teritorija nepieciešama arī deju svētku scenogrāfijai. Pirmajā kārtā atjaunos arī stadionus (ar dabisko segumu un celiņiem).
Otrajā piegājienā līdz 2020. gadam taps vieglatlētikas manēža, velotreka halle, multifunkcionāla halle ar 5000 vietām, stāvparks, ieeja, bobsleja starta estakāde, pulcēšanās laukums, šautuve un komercplatības. Bet līdz 2021. gadam - ledus un kērlinga halle un treniņu laukums. Līdz 2022. gadam pabeigs teritorijas labiekārtošanu, par projekta īstenošanas termiņiem klāstīja E. Martinsons.
Otrs sāpju bērns šobrīd esot ledus halle (to izīrē kopš 1998. gada), ko šogad oktobra beigās slēdza, jo sadega elektrosadales skapis. Līdz ar to halle ir palikusi bez elektrības. Taču tā nav vienīgā vaina, jo jau iepriekš konstatētas atkāpes no drošības noteikumiem. Diemžēl nomnieks nav reaģējis uz ēkas īpašnieka un būvuzraugu brīdinājumiem, turklāt patvaļīgi uzbūvējis iekšpusē papildu līmeni, kas vēl palielinājis slodzi uz nesošajām konstrukcijām. Pašlaik būvuzraugs uzdevis veikt papildu pārbaudes, un tad varētu lemt par ēkas tālāko izmantošanu.
Zināmas raizes stadiona īpašniekiem jau tagad rada transporta piekļuve un tā novietošana. Stāvparks ar apmēram 200 vietām, kas atradīsies zem multifunkcionālās halles, neatrisinās visas vajadzības. Cerams, ka metu konkursā radīsies arī citas iespējas, kā to izdarīt. Zināms risinājums būs arī Vagona ielas atvēršana, kas pašlaik nesniedzas līdz stadionam.
E. Martinsons uzsvēra, ka Eiropas Savienības fonda atbalstītais projekts paredz nevis sporta infrastruktūras, bet gan degradētās vides sakārtošanu, tāpēc bija jāplāno gan valsts, gan arī paša uzņēmuma līdzfinansējums, kā arī zināma daļa naudas - no privātajiem investoriem, kas attīstīs komercplatības (veikali, hostelis, ēdināšana). Tāpat stadionam jābūt maksimāli pieejamam gan profesionālajam, gan amatieru līmeņa sportam, gan arī pārējai sabiedrībai. Eiropas Komisija arī noteikusi, ka objekts nav sadalāms un pārdodams. «Nevar izbūvēt tikai tribīnes un pārējo naudu sadalīt citur,» skaidroja Daugavas stadiona valdes loceklis, nenoliedzot, ka tieši tādas bažas arī parādījušās. Uz deputātu aizrādījumiem, kāpēc tomēr neizlēma celt jaunu stadionu citā vietā, piemēram, Skanstes rajonā, Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta direktors Edgars Severs atbildēja, ka dažādas idejas bijušas - arī tādas, ka Daugavas stadions jāpārdod un par iegūto naudu jāceļ jauns.
***
Finansējums
Eiropas Reģionālās attīstības fonds 40 191 396 eiro
Nacionālais līdzfinansējums 7 092 600 eiro
Kapitālsabiedrības finansējums 1 542 498 eiro
Valsts finansējums centrālajam laukumam 1 087 101 eiro
Privāto investīciju apjoms 2 239 669 eiro
Avots: VSIA Daugavas stadions