Rīgas Svētā Pētera baznīcas īpašumlietas joprojām «karājas gaisā»: uz to pretendē gan Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca (LELB) un Vācu evaņģēliski luteriskā baznīca Latvijā (VELBL), gan Rīgas dome, kas to apsaimniekojusi līdz šim. Katrai pusei ir savs viedoklis, kāpēc tai pienākas Pēterbaznīca. Arī šī Saeima gadiem ilgušajiem strīdiem punktu vēl nav pielikusi, un, visticamāk, tas būs jāizdara jaunajam sasaukumam.
Sākotnēji par baznīcas īpašnieci bija plānots noteikt LELB, taču nule notikusī vienošanās starp LELB un VELBL paredz, ka tā būs LELB Vācu svētā Pētera draudze, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē informēja Tieslietu ministrija, uzsverot, ka šim solim vajadzēja būt fiksētam Uzņēmumu reģistrā, taču līdz šim šāds ieraksts tur nav atrodams. Tādējādi draudzei, kas ir VELBL sastāvā, nav juridiska statusa un sasaistīt ar LELB to ir visai grūti, tāpēc virzīt šo jautājumu tālāk ir problemātiski.
Rīgas domes Kultūras pārvaldes pārstāve Aija Kalniņa norādīja, ka dome savu redzējumu nav mainījusi kopš 2008. gada: Pēterbaznīcai jāpieder pašvaldībai. Pēterbaznīcas direktore Una Jansone akcentēja, ka šis 13. gadsimta valsts nozīmes arhitektūras piemineklis tiek pienācīgi uzturēts un atjaunots. Līdz šim baznīca to spējusi panākt ar saviem līdzekļiem. Tāpat tā pilda sev uzticēto uzdevumu: realizē visu sabiedrības grupu interešu apmierināšanu, vienlaikus nodrošinot Pēterbaznīcas draudzes klātbūtni dievnamā un netraucējot sakrālo darbību. Baznīcā regulāri tiek rīkotas tai atbilstošas izstādes un koncerti, kas svētkos pieejami bez maksas. Pēdējā pusotra gada laikā veicināta ekumenisma ideja, ļaujot te darboties arī katoļu konfesijai. Konkrētos laikos netiek liegts apmeklēt dievnamu arī tūristiem un iepazīties ar te redzamo vēsturisko ekspozīciju. U. Jansone nenoliedza, ka tiek lietots tornis un tādējādi gūti lielāki ienākumi, taču viņa atgādina, ka savulaik baznīca tika atjaunota par nodokļu maksātāju naudu. Tāpēc diez vai Latvijas sabiedrība būtu pelnījusi, ka tai šo objektu atņem.
LELB sabiedrisko attiecību speciālists Kaspars Upītis apliecināja, ka LELB un VELBL vienošanās tiešām bijusi intensīva, taču visu bremzē tas, ka nodaļa nevar būt juridiska persona. Tāpēc ir ierosināts izdarīt grozījumus LELB likumā, kas to ļautu. Vācu baznīca ļoti atbalstot Pēterbaznīcas atjaunošanu un ir gatava palīdzēt ar finansējumu.
VELBL pārstāvis Stefans Meisners vērsa uzmanību uz to, ka dievnama stāvoklis nebūt nav iepriecinošs, par ko liecina arī tas, ka torņa augšējais stāvs apmeklētājiem slēgts drošības apsvērumu dēļ. Diemžēl no baznīcas ienākumiem tikai neliela daļa tiekot izmantota tās vajadzībām. Viņš arī akcentēja to, ka baznīcas uzturēšana nav pašvaldības funkcija, tā arī nav ekumeniskās sadarbības īstenotāja.
Latvijas Romas Katoļu baznīcas pārstāvis Andris Kravalis atgādināja, ka sākotnēji dievnams bija katoļu konfesijas darbības vieta. Ja tā nonāks vācu draudzes rokās, diez vai būs atvērta ekumeniskai sadarbībai un diez vai arī sabiedrība būs ieguvēja.
Daži klātesošie mudināja pielikt punktu šīm diskusijām un atdot baznīcu baznīcai, jo tā tomēr nav kultūras nams. Citi gan lika rīkoties uzmanīgi un izspriest no dažādiem aspektiem, jo var izrādīties, ka baznīcai nepietiks līdzekļu tik milzīgas ēkas uzturēšanai. To apliecinot arī gadījumi citviet Rietumos, kur nezina, ko darīt un kā apsaimniekot sakrālas celtnes.
Uzklausot iesaistītās puses, komisijas vadītājs Aldis Adamovičs rosināja komisijas deputātus informēt frakcijas par šeit dzirdēto, bet LELB un VELBL - iepazīstināt parlamentāriešus ar vienošanās saturu. Lai gan VELBL lūdza virzīt jautājuma izskatīšanu 1. lasījumā vēl 12. Saeimā, tika nolemts pie tā atgriezties šonedēļ. Ja būs Uzņēmumu reģistra izziņa, tad to varētu skatīt pēdējā šīs Saeimas sēdē, pieļāva komisijas vadītājs.