Atkritumu apsaimniekošana: naktī nevest, šķirot, riepas nemest

© Kaspars Krafts/F64

Rīdzinieku sagādātie atkritumi vēl netiek apsaimniekoti saskaņā ar jaunajiem, oktobra beigās pieņemtajiem Rīgas domes saistošajiem noteikumiem. Tie jāsaskaņo Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā.

Rīgas atkritumu apsaimniekošanā izsludinātā ārkārtas situācija beigsies 11. decembrī. Pēc tam vai nu šo situāciju, izmantojot likumīgas iespējas, varēs pagarināt, vai arī būs jānodrošina atkritumu izvešana pa jaunam.

Kad būs apstiprināts saistošo noteikumu galīgais variants, Rīgas dome tos publicēs. Iespējams, noteikumi būs precizēti, bet pašlaik Neatkarīgā piedāvā Rīgas domē izskatīto variantu.

Naktsmieru netraucēs

Pašvaldības izstrādātie saistošie noteikumi paredz, ka sadzīves atkritumu savākšana Rīgā tiks veikta, sadarbībā ar atkritumu apsaimniekotāju radot šķiroto atkritumu savākšanas laukumus, atkritumu dalītās savākšanas punktus, tajā skaitā nodrošinot bioloģiski noārdāmo atkritumu dalītas vākšanas iespēju, nešķiroto atkritumu konteineru novietnes, priekšapmaksas atkritumu maisus.

Individuālajām dzīvojamām mājam tiks piemeklēti citi risinājumi, piemēram, atkritumu dalītās vākšanas konteineri vai priekšapmaksas maisi.

Lai atkritumu izvešana netraucētu iedzīvotāju naktsmieru, atkritumu izvešana (tvertņu iztukšošana un izvešana) būs aizliegta laikā no pulksten 23 līdz pulksten 5. Izņēmuma gadījumos tomēr drīkstēs atkritumus izvest arī nakts laikā.

Rīgā būs vairākas atkritumu apsaimniekošanas zonas, vēl nav noteikts, cik daudz to būs.

Cik bieži jāizved?

Atkritumu poligona apsaimniekotājs vienu reizi ceturksnī iesniedz Rīgas domes Mājokļu un vides departamentam informāciju par poligonā no Rīgas pilsētas teritorijas ievesto un apglabāto atkritumu veidiem un to daudzumu.

Ja atkritumi tiks šķiroti, tad mājsaimniecības varēs retāk izvest nešķirotos atkritumus un tādējādi maksāt mazāk par atkritumu apsaimniekošanu. Visos citos gadījumos, ņemot vērā faktisko situāciju un statistiku par viena iedzīvotāja radīto atkritumu apjomu, saistošajos noteikumos aktualizēts regulējums par sadzīves atkritumu izvešanas biežumu. Atkritumi jāizved ne retāk kā:

individuālām dzīvojamām mājām: reizi četrās nedēļās, ja dzīvojamā mājā dzīvesvietu deklarējušas ne vairāk kā 2 personas un pieņemot, ka izvesto atkritumu daudzums mēnesī ir 120 litri neatkarīgi no atkritumu savākšanas veida (konteineri vai priekšapmaksas atkritumu maisi);

reizi divās nedēļās, ja dzīvojamā mājā dzīvesvietu deklarējušas vairāk nekā 2 personas;

daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām - 1 reizi nedēļā;

nedzīvojamām ēkām, kurās tiek veikta saimnieciskā darbība (biroji, skolas, stacijas un citas tamlīdzīgas ēkas) - 1 reizi četrās nedēļās;

saimnieciskās darbības veicējam, kura darbība ir saistīta ar pārtikas preču tirdzniecību, sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu vai kas nodarbojas ar pārtikas produkcijas ražošanu vai apstrādi un kurš noslēdzis līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju - 1 reizi četrās nedēļās.

Nepieciešamības gadījumā atkritumu izvešanas biežumu var mainīt, piemēram, palielinot atkritumu izvešanas biežumu, lai pie atkritumu konteineriem neveidojas atkritumu kaudzes. Atkritumus var izvest retāk, ja tiek nodrošināta to šķirošana un kompostēšana.

Atkritumu radītāja pienākumi

Pašvaldības saistošajos noteikumos ir paredzēti arī atkritumu radītāja un valdītāja pienākumi: noslēgt atkritumu apsaimniekošanas līgumu ar pašvaldības izvēlēto atkritumu apsaimniekotāju, izņemot gadījumu, ja dzīvokļa īpašuma īpašnieks noslēdzis līgumu ar daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas apsaimniekotāju par daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, kas iekļauj arī atkritumu apsaimniekošanu; nešķirotos atkritumus ievietot tikai tiem paredzētajā vietā; segt visas izmaksas, kas saistītas ar viņa radīto atkritumu, tajā skaitā sadzīvē radušos bīstamo atkritumu, apsaimniekošanu.

Vasarniekiem jāslēdz līgums

Sezonāla rakstura lietošanas nekustamā īpašuma, vasarnīcas vai dārza mājas, tajā skaitā dārzkopības biedrības teritorijā esošās vasarnīcas vai dārza mājas, īpašnieks, valdītājs, lietotājs vai viņa pilnvarotā persona slēdz līgumu par atkritumu apsaimniekošanu ar atkritumu apsaimniekotāju, kā arī sedz visas izmaksas, kas saistītas ar viņa radīto atkritumu, tajā skaitā sadzīvē radušos bīstamo atkritumu, apsaimniekošanu.

Līgumā tiek noteikta atkritumu izvešanas kārtība, kā arī iespējams izvēlēties atbilstošu konteineru tilpumu vai teritorijās, kurās nav iespējama atkritumu savākšanas konteineru uzstādīšana, priekšapmaksas atkritumu maisus.

Jāmācās lietot konteineru

Lielgabarīta, būvniecības un būvju nojaukšanas atkritumi savācami atsevišķi no citiem atkritumiem, izmantojot īpaši šim nolūkam paredzētus konteinerus vai citus atkritumu savākšanas veidus, vai ar nekustamā īpašuma īpašnieku, valdītāju, apsaimniekotāju vai pilnvaroto personu un pašvaldību saskaņotā vietā.

Asie priekšmeti atkritumu konteineros ir jāievieto tā, lai pēc iespējas samazinātu ietekmi uz iedzīvotāju veselību, kā arī netiktu bojātas atkritumu savākšanas, pārvadāšanas un šķirošanas iekārtas. Atkritumi konteineros jāievieto tā, lai būtu iespējams aizvērt konteinera vāku.

Bet atkritumu izvedējam būs pienākums ne retāk kā divas reizes gadā nodrošināt atkritumu konteineru iekšpuses dezinficēšanu, un iedzīvotājiem ir tiesības to pieprasīt.

Uzmanību: atkritumus drīkstēs neizvest!

Atkritumu apsaimniekotājam ir tiesības atteikties savākt atkritumu konteineru novietošanas vietās esošos atkritumus, par to informējot klientu un kompetentās iestādes:

ja tiek konstatēts, ka vairāk nekā 3 reizes kalendāra mēnesī atkritumi tiek novietoti ārpus atkritumu konteineriem vai pārsniedz konteineru tilpumu, atkritumu apsaimniekotājam un nekustamā īpašuma lietotājam, valdītājam, īpašniekam, apsaimniekotājam vai pilnvarotai personai jāvienojas par papildmaksas noteikšanu par papildus savācamajiem atkritumiem un turpmāk savācamo atkritumu apjoma palielināšanu (papildu konteineru uzstādīšana vai izmaiņu veikšana konteineru iztukšošanas grafikā);

ja konteineros ievietoti konkrētajam konteineram neatbilstoši atkritumi, jāvienojas par papildu maksas noteikšanu konteineru iztukšošanai, kuras apmēru nosaka atkritumu apsaimniekotājs atkarībā no atkritumu veida;

ja nav nodrošināta piekļuve atkritumu konteineriem.

Riepas nemest, pa miskastēm nerakāties

Atkritumu radītājiem Rīgas administratīvajā teritorijā tiks aizliegts (aizliegumu būs daudz):

izmest atkritumus neparedzētās un nepiemērotās vietās;

jebkādā veidā dedzināt atkritumus;

novietot (pastāvīgi) atkritumu konteinerus uz ielām (izņemot nomaļas ielas, kur atkritumu konteiners netraucē satiksmi vai gājēju plūsmu, kā arī vietās, kur tas ir vienīgais iespējamais risinājums);

ievietot atkritumu konteineros un atkritumu priekšapmaksas maisos degošus, viegli uzliesmojošus un eksplozīvus priekšmetus, riepas, šķidrus, infekcijas slimības izraisošus, lielgabarīta, būvniecības un būvju nojaukšanas, ražošanas, parku un dārzu atkritumus, ielu smiltis, kā arī bīstamos atkritumus (tajā skaitā sadzīves elektrotehniku) vai videi kaitīgās preces;

ievietot atkritumus konteineros un atkritumu priekšapmaksas maisos, kas ir nodoti lietošanā citiem atkritumu radītājiem vai kas ir citu personu īpašumā;

cieši sablīvēt, iesaldēt vai sadedzināt atkritumus atkritumu konteineros. Par šādu konteineru iztukšošanu atkritumu apsaimniekotājs var noteikt paaugstinātu samaksu;

jebkādā veidā bojāt atkritumu konteinerus;

ievietot nešķirotus atkritumus dalīti savākto atkritumu konteineros;

veikt darbības ar atkritumiem, kas jau ir ievietoti atkritumu konteineros un atkritumu priekšapmaksas maisos. Tas laikam attiecas uz cilvēkiem, kuri saplēš un izrakņā konteineros izmestos atkritumu maisus, meklējot ēdienu vai pārdošanai vai lietošanai derīgas mantas. Ar viņu saplēsto maisu saturu pēcāk mielojas kaijveidīgie un citi putni, izvazājot ēdienus pa plašu teritoriju.