Rīgā koncertēs Tibetas mūki

Tibetas budisma svētās dejas un rituālus, budisma sakrālos gleznojumus un smilšu mandalas veidošanu Rīgā varēs vērot un svētdarbībās piedalīties no 12. līdz 15. septembrim, kad Eiropas koncertturnejas laikā Latvijā viesosies budistu mūki no Ladakas.

Budistu vērienīgākais koncerts notiks kinoteātra “Rīga” Lielajā zālē 12. septembrī pulksten 17.00. No 13. līdz 15. septembrim Rīgas Kongresu namā mūki veidos Dzambalu jeb labklājības un turības dievības smilšu mandalu. Turnejas noslēgumā 15. septembrī pulksten 18.00 notiks budistu mūku bezmaksas koncerts Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas laukumā pie tirdzniecības centra “Origo”.

Papildus koncertam mūki veidos arī Dzambalas jeb turības un labklājības dievības smilšu mandalu. Dzeltenam Dzambalam parasti tiek lūgta ne tikai pārticība un bagātība, bet svarīgākais – arī garīga labklājība, lai kļūtu par labāku cilvēku. Mandalas veidošana ilgs trīs dienas, un tai seko arī tās izjaukšana kā simbols visu lietu nepastāvībai un mācība par visu lietu dabu un nepieķeršanos tai.

Eiropas koncertturnejā ir devušies astoņi mūki un divi laicīgi cilvēki no Tibetas. Savā programmā viņi dāvās iespēju iepazīties ar Tibetas budisma sakrālajām dejām, garīgajām dziesmām un rituāliem. Gadsimtu garumā tie Himalaju ļaudīs modināja un uzturēja mīlestības un labestības jūtas. Tāpēc šis priekšnesums būs kā stāsts par budisma pamatvērtībām – mīlestību un mieru.

Nedēļu pirms koncertiem – no 6. līdz 12. septembrim – kinoteātra “Rīga” vestibilā ikvienam interesentam būs iespēja aplūkot budistu sakrālo gleznojumu izstādi.

Budistu koncertturnejas koordinators Vadims Lazars stāsta: “Pasākumu būs daudz, taču grandiozākais notikums noteikti būs koncerts kino “Rīga”, kura laikā Tibetas budisma mūki veiks dažādas dejas un performances. Lai skatītajiem parādītu iespējami plašāku priekšnesumu spektru, koncerta programmā ir gan ļoti izsmalcinātas reliģisku rituālu performances, gan tradicionālas ikdienas nomadu dziesmas un dejas.”

Latvijā

Par skandālu saistībā ar Valsts kontroles atzinumu; vai un kādēļ valsts iestādes izvēlas ar darbiniekiem tiesāties līdz galam, nevis slēgt mierizlīgumu; kādēļ Raivis Kronbergs piekrita kļūt par Valsts kancelejas direktoru; vai viņš cer nenonākt premjera vai viņa biroja nežēlastībā; ko tauta gaida no valsts pārvaldes un Valsts kancelejas direktora – “Neatkarīgās” intervija ar Valsts kancelejas direktoru Raivi Kronbergu.

Svarīgākais