Netraucēts haoss kapos Rīgas vēsturiskajā centrā

VIRS KAPAVIETĀM? Nav saprotams, vai zem asfaltbetona atlūzām ir kāda kapavieta vai arī atkritumu kaudzes tiek veidotas ārpus apbedījumiem © Kaspars Krafts/F64 Photo Agency

Pokrova kapi ir īsta bēdu ieleja. Jau 2017. gada rudenī kapsētu bija apsēdis kāds nelabais, kurš izgāza vairākas grants un betona bruģakmeņu kravas tieši kapsētā. Atbrauca, izgāza ne reizi vien, un ne gailis pakaļ nedziedāja. Pēdējos gados kapsētas teritorija vietām izskatās sliktāk nekā izgāztuve. Un kas par to? Nekas.

Pirms trim gadiem kapos izgāztās kravas apskatīja Rīgas pilsētas būvvaldes darbinieki, policisti, varbūt vēl kādi vides sargi, bet - kas nav pieķerts, to nevar sodīt. Kapsētas pārvaldnieks plātīja rokas, neko nezinot par ļaundariem. Viņam tika uzdots kaudzes novākt.

Atgādina izgāztuvi

Salīdzinot ar to, kā kapsēta izskatās tagad, pirms trim gadiem izkrautais bruģakmens tiešām bija tikai ziediņi. Pašlaik postaža ir gar Mēness ielu un blakus Barona kvartāla biroju ēkām. Kaudzēs sagāzti kapu pieminekļi, apmalītes, krusti, stabiņi, krājas izlauzti asfaltbetona krāvumi. Lapu kaudzēs iesviesti apavi, puķupodi, arī matracis. Pat ja kapsēta pašlaik tiek labiekārtota, to var organizēt akurātāk. Piemēram, noņemtos pieminekļus, pamales, citas kapavietas labiekārtojuma detaļas var sašķirot. Diemžēl tagad tur redzamais atgādina haosu. Un tas ir maigākais vārds, kādā apzīmēt situāciju Pokrova kapos.

Apskata, bet rokas par īsu

Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Rīgas reģionālās nodaļas vadītāja pienākumu izpildītājs Jānis Asaris atzīst, ka par Pokrova kapsētu tiek saņemtas sūdzības. Arī par to, kādā stāvoklī kapiņi izskatās pašreiz. Tāpēc pārvaldes speciālisti aizbraukuši un fiksējuši situāciju, bet, tā kā kapsētas pārvaldnieks esot ārpus Latvijas, tad sagaidīs viņu atgriežamies un uz kapsētu dosies vēlreiz. Nu jau - lai pārliecinātos, vai noliktavās tiek novietoti kapu pieminekļi vai to daļas, kam ir kultūrvēsturiska nozīme. Lai to uzskaitītu, ir jāzina, cik daudz kultūrvēsturisku objektu kapsētā ir bijis.

Vai tāda uzskaite ir? Pokrova kapsēta nav aizsargājams kultūras piemineklis, pat ne vietēja mēroga, tāpēc tā netiek īpaši uzraudzīta un aizsargāta. Kaut nelielu drošības spilvenu vajadzētu radīt kapsētas atrašanās vietai - Rīgas pilsētas vēsturiskajā centrā, bet šobrīd netop skaidrs, vai kapsētas vērtību sargāšana notiek kaut vai post factum.

J. Asaris saka - kaut arī ne uzreiz, bet pēc laika Pokrova kapsētā nebūšanas tiekot novērstas. Pagājušā gada augustā Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde prasīja atjaunot kapsētas robežas saskaņā ar kadastra datiem. Izrādījās, ka Pokrova kapu labiekārtošanas ietvaros žogs pārcelts, nocērpot daļu teritorijas Jēkaba kapiem. Tagad robežas tiekot atjaunotas.

Pazūd kapavieta

Janvāra beigās izskanēja informācija, ka kāds vīrietis Pokrova kapsētā konstatējis - ir pazudusi viņa vecvecāku kapavieta. Tuvinieku atdusas vietu viņš kopis, šogad 2. janvārī apmaksājis pēdējo atsūtīto rēķinu. Kā vēstīts raidījumā Bez tabu, vīrietis ir vērsies ar iesniegumu par kapavietas apgānīšanu un ir uzsākts kriminālprocess.

Neviens neregulē

Pokrova kapsēta pieder draudzei, un to pašvaldība nevar regulēt. Privātās kapsētas, tajā skaitā baznīcu draudzes, izstrādā noteikumus to īpašumā esošo kapsētu izmantošanai, pamatojoties uz pašvaldību saistošajiem noteikumiem. Arī Pokrova kapos ar noteikumiem uz papīra viss ir kārtībā, pat Valsts kontrole savā 2018. gadā veiktajā revīzijā Vai pašvaldību rīcība, nodrošinot kapsētu apsaimniekošanu un ar kapsētu izmantošanu saistītos pakalpojumus, ir likumīga un lietderīga? ir uzteikusi Vissvētākās Dievmātes Patvēruma draudzi, jo tai piederošās Rīgas Pokrova kapsētas uzturēšanas noteikumos reglamentēto jautājumu loks ir izvērsts pat plašāks nekā daudzu pašvaldību izstrādātajos saistošajos noteikumos. Noteikumi ir, bet kārtības kapsētā nav.

Neatkarīgā vaicāja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM), vai ministrija plāno izstrādāt arī privāto kapsētu regulējumu, lai kapiņi neatgādinātu postažu ar iznīcinātām kapavietām. Ministrijas sabiedrisko attiecību nodaļa sniedza atbildi: «Jautājumā par privātajām, piemēram, draudžu, kapsētām piemērojams Latvijas Republikas Civillikumā ietvertais regulējums par īpašumtiesībām - tikai kapsētas īpašniekam ir tiesības noteikt kārtību, kādā kapsēta tiek izveidota un uzturēta, kā arī noteikt kapavietu nomas maksu kapsētā, un citas personas, tajā skaitā pašvaldība, nav tiesīgas nepamatoti ierobežot kapsētas īpašnieka tiesības izlietot savu īpašumu pēc saviem ieskatiem, tajā skaitā noteikt kapavietas nomas maksas aprēķināšanas kārtību.»

Regulēs, bet no 2023. gada

Ministru kabinetā (MK) 11. februārī apstiprināts VARAM sagatavotais informatīvais ziņojums par apbedīšanas nozares regulējuma pilnveidošanas nepieciešamību. VARAM rosina izstrādāt vienotu tiesisko regulējumu, kas noteiktu pamatprincipus kapsētu ierīkošanas, uzturēšanas un apbedīšanas kārtībai pašvaldībās, vienlaikus ļaujot pašvaldībām specifiskos jautājumus noteikt atbilstoši vietējai situācijai un tradīcijām.

Pašvaldību kompetencē ir kapsētu ierīkošana, uzturēšana, paplašināšana, kapavietas piešķiršana, komercdarbības un apbedīšanas pakalpojumu sniegšana, kā arī atbildība par likuma normu neievērošanu, kas nozīmē, ka jautājumi būtu jānosaka saistošajos noteikumos. Taču, tā kā valstiskā līmenī apbedīšanas nozare nav reglamentēta, pašvaldības kapsētu izmantošanu un kapavietu iegūšanu, kā arī ar to saistītus maksājumus organizē un nosaka atbilstoši savai izpratnei.

Par nepieciešamību pēc vienotas pieejas kapsētu apsaimniekošanā ir vienojušās arī VARAM izveidotās darba grupas pārstāvji no Ekonomikas ministrijas, Veselības ministrijas, Tieslietu ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes un Latvijas Pašvaldību savienības. VARAM sadarbībā ar iepriekšminētajām ministrijām līdz 2023. gadam izstrādās un iesniegs MK likumprojektu, paredzot noteikt ar apbedīšanas pakalpojumu, kā arī kapsētu izveidošanu un uzturēšanu saistītus jautājumus.

VARAM informē, ka, pieņemot vienotu tiesisko regulējumu valstiskā līmenī, iedzīvotājiem turpmāk būs vienkāršāk orientēties un pieteikt ar apbedīšanu saistītos pakalpojumus - piemēram, kapavietas iegūšanu un rezervēšanu, it īpaši, ja apbedīšana jāveic dažādās Latvijas pašvaldībās, kā arī saņemot ziņas par jau mirušu tuvinieku apbedījumiem. Tāpat tiks sakārtota kārtība, kādā tiek apzinātas un aktētas nekoptās kapavietas un kā ar tām rīkoties pēc noteiktā laika perioda. Regulējums noteiks arī jautājumus, kas saistīti ar virsapbedījumu veikšanu, kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu un citās jomās.

Latvijā

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm ir jāļauj ieviest atšķirīgus un konkrētās valsts klimatiskajiem apstākļiem atbilstošus pasākumus, aģentūrai LETA pauda biedrības "Zemnieku saeima" ārpolitikas eksperts un Apvienības par ilgtspējīgu lauksaimniecību un lauku vidi valdes loceklis Valters Zelčs.