Rīgas Tūrisma attīstības birojs izstrādājis "nozares glābšanas plānu"; piedāvās īsos ceļojumus

Rīgas Tūrisma attīstības birojs (RTAB) izstrādājis "nozares glābšanas plānu", kas jau šovasar paredz veicināt iekšzemes tūrismu, bet ārvalstu tūristu piesaistē investēt 780 000 eiro, tostarp piedāvājot "mikro-brīvdienas" jeb īsos ceļojumus, informēja RTAB.

Birojs ir izstrādājis "Covid-19 izraisītās krīzes tūrisma un viesmīlības nozarē seku mazināšanas rīcības plānu", kas vērsts uz atpūtas un darījuma tūristu atgriešanu Rīgā. Plāns paredz, ka jau šovasar tiks īstenotas vairākas tūristu piesaistes kampaņas Baltijā, kā arī Skandināvijā un citos mērķtirgos tiklīdz tas būs iespējams. Kopumā ārvalstu tūristu piesaistē RTAB plāno investēt 780 000 eiro.

"Plānojot tūrisma atjaunošanas mārketinga aktivitātes, mēs analizējām aktuālo situāciju Eiropā, īstenojām nozares uzņēmumu aptauju, kā arī vairākos vebināros konsultējāmies ar pašmāju un starptautiskajiem ekspertiem. Galvenais secinājums - tūrisma nozarei pašlaik ir sevi jāizgudro no jauna, jo tā vairs nekad nebūs tāda kā iepriekš, tāpēc izstrādātajā tūrisma atjaunošanas plānā Rīgai esam ņēmuši vērā jaunākās tūrisma tendences," uzsver RTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Jenzis.

RTAB norāda, ka saskaņā ar pasaulē vecākā un prestižākā tūrisma žurnālā "Tourism Review" prognozēm, pēc Covid-19 perioda tūrisma attīstību noteiks vairākas jaunas tendences. Viena no tām ir iekšzemes tūrisms, jo starptautisko ceļojumu aizliegumi un nedrošības sajūta virzīs tūrismu uz vietējo tirgu. Tāpēc arī Rīgas pilsētas tūrisma aktivitātes šovasar būšot vērstas ne tikai uz ārvalstu tūristu plūsmas atjaunošanu, bet arī pašmāju ceļotājiem.

Otra tendence būs "mikro-brīvdienas" jeb īsie ceļojumi. Ņemot vērā neiespējamību veikt tālsatiksmes braucienus, daudzi tipisko ikgadējo lielo atvaļinājuma braucienu aizstāšot ar vairākiem, maziem un mājām tuvākiem braucieniem, piemēram, uz tuvākajām un radniecīgākajām kaimiņvalstīm, norāda birojā. Tāpēc RTAB nozares atjaunošanas plānā šim gadam ir paredzētas komunikācijas kampaņas un aktivitātes, kas ir vērstas uz Baltijas, Skandināvijas, kā arī Polijas un Vācijas ceļotāju aktivizēšanu, jo no šīm valstīm arī līdz šim ir bijusi stabila "īso brīvdienu" ceļotāju plūsma.

Kā trešo nozīmīgāko nākotnes tūrisma tendenci paredz "distancēšanos", proti, ceļojumu privātums būšot daudz svarīgāks, nekā iepriekš. "Priekšrocība šajā situācijā būs valstīm un pilsētām ar labāku epidemioloģisko situāciju, mazāku iedzīvotāju blīvumu un plašām iespējām īstenot tūristu piesaistes aktivitātes ārpus telpām," uzskata RTAB.

RTAB valdes locekle Eva Juhņēviča uzskata, ka Rīga pilnībā atbilst jaunās ceļošanas realitātes prasībām. "Tā ir ideāli piemērota vieta, lai droši un atbildīgi jau šovasar baudītu gan kultūras un sporta pasākumus pilsētvidē, gan gastronomiskas brīvdienas galvaspilsētas āra kafejnīcās un restorānos. Kopā ar RTAB partneriem tiks īstenots pirmais pilsēttūrisma hakatons, lai kopīgi radītu inovatīvus tūrisma produktus vietējiem un ārvalstu tūristiem vasaras sezonai," norāda Juhņeviča.

Vēl šogad RTAB plāno īstenot pārdošanas aktivitātes ne tikai tuvākos, bet arī tālākos tirgos, jo, piemēram, starptautisku konferenču norise tiek plānota divus trīs gadus uz priekšu. Tāpat RTAB plāns paredz organizēt ārvalstu influenceru un mediju vizītes Rīgā, kā arī iespēju robežās nodrošināt atbalstu Latvijas tūroperatoru un aģentu pārdošanas vizīšu organizēšanai.

RTAB iezīmē, ka pirms Covid-19 krīzes, "2020.gadam bija jākļūst par veiksmīgāko gadu Rīgas tūrisma vēsturē", jo saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem janvārī galvaspilsētas viesu skaits bija par 11% lielāks nekā pērn attiecīgajā laika periodā, bet februārī jau par 15% lielāks.

Pēc RTAB pasūtījuma "AG Capital" finanšu analītiķi gada sākumā veikuši biroja darbības izvērtējumu par laika periodu no 2010. līdz 2018.gadam.

"Kopējas efekts no RTAB darbības par aprēķināto periodu veido 114,8 miljonus eiro. Tas nozīmē, ka uz katru Rīgas pašvaldības ieguldīto vienu eiro tika nodrošināts kopējais ekonomiskais efekts Latvijas ekonomikai 7,29 eiro vērtībā. Lielāko daļu jeb 88,1% no kopējā efekta veido valsts budžeta papildus ieņēmumi no nodokļiem," informē birojā.