Pēdējos mēnešos jau vairākkārt Rīgā ar amatpersonām ticies nekustamo īpašumu projektu attīstītājs no Apvienotajiem Arābu Emirātiem Mohameds Ali Alabbars. Gada sākumā viņš ar Rīgas mēru Vilni Ķirsi no “Jaunās Vienotības” parakstīja memorandu, kurā plānots Andrejsalas attīstībai piesaistīt Latvijas mērogiem milzīgu naudas summu – vairāk nekā 2,5 miljardus eiro. Rīgas pašvaldības paziņojumā par to tika uzskaitītas 10 valstis, kurās Alabbara uzņēmums attīsta projektus, taču izlaista Baltkrievija, kurā Alabbars jau pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā ticies ar diktatoru Aleksandru Lukašenko, vēsta LTV raidījums “de facto”. Vai tas Latvijai rada kādus drošības riskus, šobrīd vērtē Valsts drošības dienests.
Kopš Andrejsalas teritorija ostai nav vajadzīga, ekskluzīvā vieta blakus pilsētas vēsturiskajam centram ir identitātes meklējumos. Bijuši plāni veidot laikmetīgās mākslas muzeju, vēlāk arī koncertzāli, taču nekas no tā nav realizējies.
Jaunākie attīstītāja plāni ir īpaši grandiozi. Šeit plānots izbūvēt faktiski jaunu Rīgas apkaimi ar 6500 dzīvokļiem, vietu birojiem, kultūrai, izbūvēt promenādi. Atrasts arī naudas devējs. Investors no Apvienotajiem Arābu Emirātiem, kas gatavs ieguldīt miljardus.
To paredz memorands, ko investors Mohameds Ali Alabbars no kompānijas “Eagle Hills” parakstījis ar Rīgas mēru Vilni Ķirsi (JV). Dokumentā solīts, ka pašvaldība būs atsaucīga. Dažādu saskaņojumu un atļauju sniegšanai būšot “zaļais koridors”. Pirms pāris mēnešiem Alabbars jau pavīdēja ziņu virsrakstos Latvijā saistībā ar citu Rīgas projekta - arābu investors solīja naudu futbola stadiona būvniecībai. Šī projekta sakarā Alabbars tikās ne tikai ar Rīgas domi, bet arī ar finanšu ministru Arvilu Ašeradenu (JV) un Latvijas Futbola federācijas pārstāvjiem.
“Starptautiskā futbola asociācija FIFA ir piesaistījusi viņu kā tādu investoru, kas varētu investēt gan futbola stadiona būvniecībā ne tikai Rīgā vien, bet arī citur. [..] Mēs visus dokumentus, kas saistīti ar to, ko viņš lūdza, esam viņam aizsūtījuši. Pašlaik nekādu atbildi neesam saņēmuši. Tā kā skatīsimies, vai šis projekts vispār attīstīsies”, par sadarbību ar Alabbaru teica Rīgas domes deputāts un Latvijas Futbola federācijas viceprezidents Olafs Pulks (JV).
Savukārt jau daudzus gadus investoru pazīstot Saeimas deputāts Ainārs Šlesers (LPV), kuru ar Andrejsalu saista ģimenes biznesa intereses: “Es esmu ar viņu vairākkārtīgi ticies. Es teikšu tā, ka mans ģimenes uzņēmums ir saistīts ar šo konkrēto investoru, jo arābu valstis - tās ir sarežģītas valstis. Pārrunas notika ļoti ilgu laiku. [..] Bet, tā kā es atrodos politikā, tad šodien man nekāda komunikācija ar arābu investoriem nenotiek.”
Šlesera ģimenes locekļiem piederošais uzņēmums ir “Regma Group”, kam caur virkni citu firmu pieder puse daļu Andrejsalas attīstītājā “Riga Port City”. Otra puse ir ekspremjera Andra Šķēles ģimenes locekļiem. Arī pašam Šleseram piederēja 10% “Regma Group” daļu, taču no dalības viņš izstājās 2021. gada 21. martā - divas dienas pirms prokuratūra arestēja viņam un Šķēlem oficiāli piederošās kapitāldaļas digitālās televīzijas krimināllietas ietvaros. Šlesers gan uzsver, ka no dalības izstājies nevis krimināllietas dēļ, bet gan tāpēc, ka devies politikā.
Šlesera un Šķēles ģimeņu firmas pagājušā gada nogalē piedzīvojušas ievērojamas pārbīdes. Tagad gandrīz visa attīstāmā teritorija, ieskaitot pasažieru termināļa īpašnieci SIA “Rīgas pasažieru osta”, pieder jaunai “Riga Port City” meitas kompānijai “Nī Holdings” ar iespaidīgu pamatkapitālu 114 miljoni eiro. Puse kapitāldaļu pirms dažām nedēļām ieķīlātas “Rietumu bankas” līdzīpašnieka Leonīda Esterkina investīciju kompānijai. Viņš ir starp lielākajiem ziedotājiem Šlesera partijai “Latvija Pirmajā vietā”.
Šlesers stāstīja, ka gaidāmās investīcijas no Apvienotajiem Arābu Emirātiem būšot lielākās Latvijā, kas nesīšot labumu visai valstij. Viņš arī slavēja Rīgas mēru Vilni Ķirsi no politisko konkurentu partijas “Jaunās Vienotības” par pretimnākšanu investoram: “Esmu pozitīvi pārsteigts, ka Vilnis Ķirsis kā mērs nenobijās no tik liela projekta un pieņēma lēmumu sadarboties. Es uzskatu, ka pateicoties tieši Ķirsim šis projekts tiks realizēts, vismaz sākuma stadijā.”
Vaicāts, vai par Andrejsalas projektu runājis arī ar Šleseru, Rīgas mērs Ķirsis atbildēja: “Viņš man vienreiz Saeimā kaut kur pārķēra un par šo projektu prasīja un stāstīja, cik svarīgs projekts, bet tas arī viss.”
Līdzīgu projektu Rīgā solītajam investors Alabbars šobrīd īsteno Belgradā ar nosaukumu “Belgrade Waterfront”. Tur galvenais Alabbara partneris ir Serbijas valdība, kurai projektā pieder 32% daļu. Projektam tika pieņemts pat speciāls likums, un valdība iznomāja vajadzīgo zemi investoram uz 99 gadiem. Projekts izsauca belgradiešu protestus, kas gan to neapstādināja.
Arī Latvijā projekta attīstībai jau nodibināta kompānija “Riga Waterfront”, kurā arābu investora privātā kompānija būs līdzīpašnieks, rakstiskā atbildē norādīja “Riga Port City”, vienlaikus uzsverot, ka jaunā kompānija nebūs zemes īpašniece:
“Ir būtiska atšķirība starp Belgradas projektu un ieceri Rīgā. Rīgā attīstības projektu plāno realizēt divas pilnībā privātas kompānijas. Nav plānots, ka “Eagle Hills Waterfront Limited” jebkādā veidā iegūs kapitāla daļas “Riga Port City” vai “NĪ Holdings”. Ir nodibināta speciāla minētās Riga Port City teritorijas attīstības kompānija “Riga Waterfront”. Tajā par līdzdalībnieku kļūs “Eagle Hills Waterfront Limited”. Attīstības kompānija organizēs apbūvi katram atsevišķam parcelētam zemes gabalam. Attīstības kompānija nebūs zemes īpašnieks un zeme tai netiks pārdota.”
Savukārt par peļņas avotu “Riga Port City” atbild: “Šobrīd starp pusēm vēl norit darbs pie biznesa plāna, lai tas būtu pamatots un atbilstošs Latvijas tirgus vajadzībām. Viens no peļņas avotiem varētu būt tirgū pieprasītu, atbilstošu un modernu dzīvokļu realizācija.”
Projektu ar “Waterfront” nosaukumu Alabbars šobrīd turpina arī Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā. To sauc “North Waterfront”. 2022. gada vidū, dažus mēnešus pēc tam, kad no Baltkrievijas teritorijas krievu armija iebruka Ukrainā, Alabbars draudzīgi tikās ar Baltkrievijas diktatoru Aleksandru Lukašenko.
“Riga Port City” aicina Minskas un Rīgas projektus nesaistīt, jo Minskas gadījumā projektu veicot Apvienoto Arābu Emirātu valdības kontrolēta kompānija “Emaar Properties”, kuru Alabbars pārstāv, savukārt Rīgā investīcijas būs no Alabbāra privātās kompānijas.
Šlesers savukārt uzsver, ka Baltkrievijā arābu investors būvē tikai mājas un viesnīcas, kurām nav sakara militāro industriju.
Alabbars gan ticies ne tikai ar Lukašenko, bet arī ar Krievijas Federācijas sastāvā ietilpstošās Čečenijas diktatoru Ramzanu Kadirovu. Čečenijas medijos atrodams video, kur abi draudzīgi tērzē 2021. gadā Abu Dabi.
“Riga Port City” par Alabbara tikšanos ar diktatoriem atbild: “Jebkurās klātienes sarunās Alabbara kungs vienmēr ir bijis pret jebkuru agresiju. Viņš ievēro AAE valdības politiku, ciena un ievēro valsts, kurā veic savas privātas investīcijas, likumus. Kā lielākais privātais AAE nekustamo īpašumu attīstītājs, M. Alabbars ir atsaucies Latvijas valdības, Latvijas prezidentu un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras vairākkārtējiem aicinājumiem AAE uzņēmējiem ieguldīt Latvijā. Un šie ieguldījumi būs strikti saskaņā ar Latvijas likumiem. Kā investors un AAE pilsonis Alabbara kungs nekad neiesaistās nevienas citas valsts politiskajos notikumos.”
Bažas par investora attiecībām ar agresīvajām kaimiņvalstīm pauž vairāki Rīgas domes deputāti no “Progresīvo” frakcijas. Vēl nesen mēra amatā bijušais Mārtiņš Staķis saka, ka “Riga Port City” projektu arī viņš ir atbalstījis, taču tagad piesaistītais investors licis pabrīnīties.
“Es pats pirms gada arī Francijā, kad bija izstāde par šo projektu, biju klātesošs, kā viņu prezentēja. Cits jautājums - kādēļ izvēlēts šis investors? Šādu investoru es neatceros Francijā. [..] Es noteikti pirms parakstītu šādu nodomu protokolu ar šādu investoru būtu veicis šāda veida izpēti,” teica Staķis.
Savukārt Ķirsis norāda, ka vajadzības gadījumā no parakstītās vienošanās atkāpsies: “Tanī brīdī, kad mums bija šīs sarunas, mēs, teiksim tā, konsultējāmies ar dažādām iestādēm. Ņemot vērā, ka sankciju sarakstos [Alabbars] nav un varbūt kaut kādas mūsu stratēģisko partneru Ukrainu, pret viņiem vērsto agresiju slavināšana arī tā kā nav konstatēta, tad… Bet jebkurā gadījumā, ja tas tā notiks un mēs kaut ko tādu redzēsim, jebkurā gadījumā paturam tiesības atkāpties no šī memoranda.”
Andrejsalas projekta teritorija ietver arī kritisko infrastruktūru - pasažieru kuģu piestātni. Tās īpašniecei SIA “Rīgas pasažieru osta” pēc Ekonomikas ministrijas iniciatīvas pagājušā gada septembrī piešķirts nacionālajai drošībai nozīmīgas komercsabiedrības statuss.
Tas nozīmē, ka valdībai jādod piekrišana, ja uzņēmumam mainās īpašnieki vai tas ņem lielus aizdevumus. Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) gan šaubās, vai īpašais statuss pasažieru ostai būs iemesls valdībai kā īpaši pieskatīt Andrejsalas projektu, jo paredzēts, ka īstenotāji būs citas kapitālsabiedrības. Viņš gan uzsver, ka vērtētas tiekot visas trešo valstu investīcijas.
“Viennozīmīgi tas tiks vērtēts tajā brīdī, kad sāksies kaut kādas reālas investīcijas. Šobrīd šis ir tikai tāds nodomu protokols, kas parakstīts. Īsti saturiski jau nav, ko vērtēt. Tad, kad līdz tam nonāksim, varēsim vērtēt tālāk,” teica Valainis.
Savukārt “Riga Port City” atbildēja, ka gadījumā, ja “Rīgas pasažieru ostas” īpašā statusa dēļ vajadzēs prasīt kādas atļaujas valdībai vai citām iestādēm, tas arī tikšot darīts.
Detalizētus jautājumus par nacionālās drošības aspektiem saistībā ar Andrejsalas projektu LTV vaicāja Valsts Drošības dienestam. Tas atbildēja, ka “minētā situācija VDD ir zināma”, un dienests turpina tās vērtēšanu atbilstoši savai kompetencei. No plašākiem komentāriem dienests atturas.