Rīga vēlas iekarot Krievijas reģionus

Rīgas vēlme iespiesties Krievijas reģionos tiek īstenota gana mērķtiecīgi, un tagad ceļu bruģēs arī Rīgas pārstāvniecība Maskavā. Tās uzdevums būs veicināt sadarbību tūrisma un kultūras jomā, kā arī īstenot vienu no būtiskākajiem Latvijas galvaspilsētas mērķiem – atbalstu mūsu uzņēmējiem.

Aizvadītajā nedēļā atvērtā pārstāvniecība atrodas gan prestižā, gan viegli sasniedzamā vietā Pasaules tirdzniecības centrā, tāpēc šī ir ideāla tikšanās vieta abu valstu uzņēmējiem, jo pārstāvniecība darbību izvērsīs arī ārpus Maskavas un tās reģiona robežām.

Maza pilsēta lielajā tirgū

Pārstāvniecības vadītāja un Rīgas mēra padomniece Iveta Sers Neatkarīgajai atzina, ka lielajā Krievijas tirgū atpazīstamība nekad nav pietiekama, tāpēc Rīgai un tās uzņēmējiem ir svarīgi tikt pamanītiem. Viņa uzskata, ka mūsu uzņēmēji varētu piedāvāt nišas produkciju, iespējas ir ļoti labas, un par to liecina arī eksporta pieaugums uz Maskavu. Ar skaitļiem vairāk žonglēja Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (SC), uzsverot, ka Latvijas investīcijas Maskavā palielinājušās 6,5 reizes un tāda pati tendence vērojama arī no otras puses, bet Krievija ieņem otro vietu Latvijas ārējās tirdzniecības partneru vidū.

Viņš neslēpa, ka vēlas, lai divi vārdi ražots Rīgā Maskavā un citviet Krievijā izraisītu pozitīvu zemtekstu. Tāpēc zīmola Rīgas marka popularizēšana šogad tiks izvērsta Latvijas galvaspilsētas iespēju robežās, lūdzot atbalstu arī Krievijas Federācijā. Tiekoties ar Krievijas Tirdzniecības un rūpniecības palātas prezidentu Sergeju Katirinu, N. Ušakovs informēja, ka Rīgas marku plašāk prezentēs Sanktpēterburgā un Ļeņingradas apgabalā. Cerības tiekot liktas arī uz Pleskavas ieinteresētību baudīt Rīgā tapušos produktus. Piemēram, Krievijas reģionālās attīstības ministrs Viktors Basargins atzina, ka īpaši jau Latvijas pārtikas preces Krievijas reģionos nenonāk, tāpēc izvērsties šajā tirgū ir visas iespējas. Bet arī pašā Maskavas centrā – pie Sarkanā laukuma esošajā tirdzniecības pasāžā Ohotnij Rjad – Neatkarīgā neatrada Latvijas produktus, toties uz Lietuvā ražotā siera iepakojuma lieliem burtiem tā arī bija rakstīts – Lietuvas siers.

Tūrisms – ļoti laba prece

N. Ušakovs sarunā ar S. Katirinu pajokoja, ka vietējā tūrisma popularizēšanā nepavisam negriboties atdot līderpozīcijas Tallinai, kura Krievijas pilsētās aktīvi reklamē atpūtas iespējas. Taču Rīga nevar sūdzēties, ka Krievijas tūristiem tā būtu sveša – pērn mūsu galvaspilsētas viesnīcās un tūristu mītnēs no visiem apkalpotajiem ārvalstu viesiem visvairāk bija tūristu no Krievijas – gandrīz 12 procenti. Rīga šogad ir ieinteresēta tūristu skaitu palielināt vismaz par 20 procentiem, salīdzinot ar 2010. gadu. Krievijas tūristi šeit paliek vismaz nedēļu, kas ir divreiz ilgāk nekā citu valstu viesi, līdz ar to atstājot arī vairāk naudas. Turklāt tie ir gados jaunāki, maksātspējīgāki cilvēki, kuri aktīvāk izmanto tūrisma infrastruktūru. Nenoliedzami, Krievijas tūristiem pievilcīgs šķiet arī valodas jautājums – ar viņiem sarunājas krieviski ne tikai viesnīcās, bet arī, piemēram, veikalos.

Maskavas mēra vietniece Ludmila Švecova ierosināja Rīgā izveidot vienas dienas programmu Maskavas tūristiem, kas viņus ieinteresētu braukt uz Latvijas galvaspilsētu.

Ārpus Maskavas

Rīgas sadarbība ar Krievijas reģioniem jau ir uzsākta Pleskavā, Jekaterinburgā, Arhangeļskā un Jaroslavļā. Tagad Rīgas dome plāno aktivizēt sadarbību arī ar Krasnojarsku, Kaļiņingradu, Ufu un Ņižņijnovgorodu. Tūrisma jomā Krievija ir izvirzīta kā īpaša prioritāte, tāpēc par Rīgas viesmīlību, pievilcību un atpūtas iespējām plānots informēt Sanktpēterburgas, Ļeņingradas apgabala, Kaļiņingradas, Arhangeļskas, Jekaterinburgas, Ņižņijnovgorodas, Jaroslavļas un, protams, Maskavas un tās apgabala iedzīvotājus. Turklāt Krievijas reģionos paredzēts prezentēt arī projektu Rīga – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014.

Latvijā

Eiropas mājdzīvnieku produktu izplatītāju un ražotāju asociācija FEDIAF veikusi pētījumus par kaķu skaitu Eiropas valstu mājsaimniecībās. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā kaķi dzīvo 37% no visām mājsaimniecībām. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas valstīs. Pirmajā vietā ar 48% ir Rumānija, otrajā ar 41% atrodas Polija. Kā izskaidrot to, ka esam tik ļoti pieķērušies šiem mīļajiem mājdzīvniekiem; kas mums tik ļoti patīk kaķos – pētījumu rezultātus “Neatkarīgajai” skaidro dzīvnieku mājvietas “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone un sociologs Aigars Freimanis.