Pie Rīgas lidostas notiek dzelzceļa projekta "Rail Baltica" estakāžu būvdarbi Rīgas un Mārupes virzienos no topošās pasažieru termināla ēkas, aģentūru LETA informēja par "Rail Baltica" izbūvi Latvijas teritorijā atbildīgās SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" (EDzL) pārstāvji.
EDzL informē, ka pretī lidostas terminālim ir noslēdzies būtisks posms "Rail Baltica" dzelzceļa stacijas ēkas konstrukciju izveidē. Būvnieks "B.S.L Infra" ir pabeidzis dzelzsbetona konstrukciju izbūves darbus. Stacija ir trīs stāvu augstumā, un nākotnē stacija ar lidostu būs savienota ar gājēju tiltu, savukārt Rīgas un Mārupes virzienā dzelzceļš būs izvietots uz estakādes.
Mārupes virzienā estakādes kopējais garums būs nepilni 800 metri, savukārt Rīgas virzienā - vairāk nekā viena kilometra garumā.
EDzL pagaidu valdes priekšsēdētājs Ēriks Diļevs norāda, ka kopumā būvdarbi un būvdarbu līgums ir sadalīts vairākās kārtās, un tiek realizēts atbilstoši pieejamajam finansējumam. "Aktīvā būvdarbu zona pie lidostas patlaban no stacijas pārceļas uz estakāžu izbūvi. Tas ir otrais, apmēra ziņā lielākais posms "Rail Baltica" infrastruktūras izbūvē, kas kopumā aptver vairāk nekā 4,5 kilometrus ātrgaitas dzelzceļa līnijas," viņš skaidro.
Kompānijā min, ka patlaban notiek estakādes pirmās daļas būvniecība. Mārupes virzienā "B.S.L. Infra" ir izbūvējis 96 darba pāļus un sākusies bijušās biroja ēkas nojaukšana Piestātnes ielā. Vienlaikus Rīgas lidostas slēgtajā teritorijā pakāpeniski notiek gan esošo inženierkomunikāciju tīklu, gan lidostas degvielas uzpildes stacijas un katlu mājas pārbūve, lai atbrīvotu vietu topošajai dzelzceļa estakādei. Mārupes virzienā pie Dzirnieku ielas notiek dzelzceļa sliežu estakādes režģogu, uz kuriem vēlāk tiks būvēti estakādes balsti, betonēšana.
Savukārt Rīgas virzienā, lidostai pakāpeniski atbrīvojot vietu stāvvietā, sākti inženiertīklu pārbūves darbi un dzelzceļa sliežu estakādes pāļu izbūve. Ilgtermiņa stāvvietā P3 patlaban notiek testa pāļu darbi, pārliecinoties par izvēlēto tehnoloģiju, nestspēju un nepieciešamo dziļumu, lai sasniegtu nesošo dolomīta slāni, skaidro kompānijā.
Lai samazinātu trokšņu un vibrāciju līmeni tuvākajā apkārtnē, tiek izmantota nevis pāļu dzīšanas, bet gan urbšanas un betonēšanas tehnika, kuru nozarē pazīst kā "Kelly-Casing" tehnoloģiju.
EDzL atzīmē, ka "Rail Baltica" dzelzceļa stacija, betonēšanas darbiem noslēdzoties, ir apmēram 18 metru augstumā, savukārt kopējais augstums ar tērauda jumta konstrukciju būs ap 25 metriem. Dzelzceļa stacijas un strukturāli neatkarīgā estakādes posma izbūvē izmantoti aptuveni 23 000 kubikmetru betona. Estakādei ir augsta nestspēja lielā dinamiskā slodzē, vilcieniem bremzējot un ieskrienoties ar ātrumu, kas stacijas apkaimē var sasniegt arī 120 kilometrus stundā.
Šī "Rail Baltica" projekta gaitā jāuzbūvē 4,5 kilometru gara ātrgaitas dzelzceļa līnija, kas ietver gan estakādi, gan uzbērumu, gan ātrgaitas dzelzceļa staciju vairākos līmeņos ar daudzfunkcionālu, pasažieru ērtībām atbilstošu infrastruktūru, informē EDzL.
Pilnsabiedrība "B.S.L. Infra" ir projekta "Rail Baltica" dzelzceļa stacijas un saistītās infrastruktūras izbūves realizētājs Rīgas lidosta. Personu apvienību veido Austrijas uzņēmums "Swietelsky" un Latvijas būvniecības uzņēmumi - ceļu būves firma SIA "Binders" un AS "LNK Industries".
Iepriekš Diļevs aģentūrai LETA sacīja, ja valdības lēmums par Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu pārdali nenotiek savlaicīgi, "Rail Baltica" Rīgas lidostas stacijas otrās kārtas darbu iekonservēšana šoziem varētu izmaksāt aptuveni 300 000 eiro.
Diļevs pauda cerību, ka līdz oktobra beigām vai novembra laikā tiks pieņemts lēmums par struktūrfondu pārdali, tomēr, ja ne, tad uzņēmums ir iesniedzis ministrijai oficiālo autorizāciju par darbu minimālu iekonservēšanu, lai pārlaistu ziemas mēnešus.
Vienlaikus, ja lēmums par struktūrfondu pārdali būs pozitīvs, Rīgas lidostas stacijas iekonservēšana nebūs jāveic un būvnieks turpinās darbus iesāktā apmērā. Tāpat pozitīvas fondu pārdales rezultātā līdz 2028.gadam iespējams paveikt visus būvdarbus pilnā apmērā.
Jau ziņots, ka atbilstoši Baltijas valstu augstāko revīzijas iestāžu īstenotajam "Rail Baltica" projekta situācijas izpētes ziņojumam patlaban nav skaidrības par "Rail Baltica" dzelzceļa līnijas ekspluatācijas un pārvaldīšanas modeli.
Atbilstoši "Rail Baltica" izmaksu un ieguvumu jaunākās analīzes datiem dzelzceļa līnijas kopējās izmaksas Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro, tostarp projekta pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu veidot 15,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā - 6,4 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017.gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.
Latvijā "Rail Baltica" pamatlīnijas būvniecību plānots sākt 2024.gadā.
"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.