Visas organizācijas, kuras bija iesniegušas pieteikumus rīkot septiņus pasākumus leģionāru atcerei 16. martā pie Brīvības pieminekļa, ir saņēmušas atteikumu. Šāda rīcība jau kļuvusi par savdabīgu tradīciju, taču galavārds pieder tiesai.
Ir gadījumi, kad Rīgas domes atteikums tiek atstāts spēkā, un ir – kad to atceļ. Šogad kaislības ap latviešu leģionāru piemiņas dienu tiek uzkurinātas nesen notikušā valodas referenduma kontekstā.
Tiklīdz Rīgas domes juristi izsniegs oficiālu dokumentu par aizliegumu rīkot pasākumus 16. martā, biedrība Daugavas vanagi vērsīsies tiesā, lai šo domes lēmumu apstrīdētu, pastāstīja Daugavas vanagu pārstāvis Rīgas domes deputāts Jānis Atis Krūmiņš, ziņo LETA.
Tādu lēmumu vakar pieņēma Rīgas pilsētas izpilddirektora pienākumu izpildītājs Māris Kalve, lai izvairītos no iespējamām provokācijām un sabiedriskās drošības apdraudējuma. Pirms tam viņš uzklausīja pasākumu pieteicējus un konsultējās ar tiesībsargājošo struktūru pārstāvjiem. Rīgas domes amatpersonas lēmums pamatojās uz Drošības policijas sniegtajiem atzinumiem, kuros norādīts uz iespējamiem būtiskiem sabiedriskās kārtības un drošības apdraudējumiem plānoto pasākumu laikā. Šajā gadsimtā reti kuru gadu leģionāru piemiņas dienas pasākumi ir tikuši atļauti bez liekas tiesāšanās un ierobežojumiem. Šķiet, tādu ir bijis ne vairāk par pieciem.
Aizliegumus rīkot gājienus, sapulces un piketus pie Brīvības pieminekļa un tā tuvumā vakar saņēma biedrība Daugavas vanagi Latvijā, biedrības Daugavas vanagi Latvijā Limbažu nodaļa, biedrība Autonoma darbība, biedrība Apvienība pret nacismu, biedrība Gustava Celmiņa centrs un privātpersona Uldis Freimanis.
Jāatgādina, ka pēdējos gados Rīgas domes atteikumi ir arī atcelti, kaut gan – ne vienmēr. Iepriekšējos divos gadus tiesa atcēla pašvaldības lēmumu aizliegt pasākumus 16. martā pie Brīvības pieminekļa, taču 2009. gadā – atstāja spēkā. Toties 2005. gadā policisti pie Brīvības pieminekļa aizturēja 35 nekārtību cēlājus, starp kuriem patrāpījās pat viens toreizējais Rīgas domes deputāts. Gadu vēlāk bija jau 65 aizturētie.
«Katru gadu situācija mainās. Mēs neesam tiesa, izpilddirektors pieņem lēmumu pēc konsultācijām un iepazīšanās ar Drošības policijas slēdzienu par iespējām provokācijām. Tā notika arī tagad,» saka Rīgas domes sabiedrisko attiecību speciālists Uģis Vidauskis. Piemēram, 2011. gadā, tikai dienu pirms 16. marta, tiesa atcēla galvaspilsētas pašvaldības aizliegumu rīkot pasākumus, arī 2010. gadā gan leģionāru piemiņas atbalstītāji, gan noliedzēji rīkoja pasākumus netālu viens no otra, bet
2006. gadā pie Brīvības pieminekļa jau kopš agra rīta bija nakts slepenībā novietoti žogi, izpelnoties cilvēku sašutumu. Nožogojums bija novietots tā, lai cilvēki, ejot uz Vecrīgu, nevarētu tikt tam garām ne pa Latvijas Nacionālās operas, ne pa Bastejkalna pusi.