Meitai šoks! Rīgas krematorijā mātes pīšļus atdod iepirkumu maisā

Ilustratīvs attēls © depositphotos.com

Nomirstot mātei, meita, dodot līdzi urnu, viņas kremēšanu uzticēja Rīgas krematorijai. Sievieti pārņēma šoks, kad vistuvākā cilvēka pīšļus izsniedza veikala iepirkumu maisā, nevis pārvietotus urnā, vēsta "Bez Tabu".

Mātei nomirstot, sieviete sazinājās ar apbedīšanas firmu, kas piedāvāja savus starpniekpakalpojumus - noorganizēja mirušās kremēšanu Rīgas krematorijā, kas ir cits uzņēmums (SIA “Rīgas kremācijas centrs - krematorija”), un pārdeva urnu, kurā krematorijai būtu jāievieto pīšļus pēc kremēšanas.

Atvadu ceremonija Rīgas krematorijā noritēja solīdi, stāstīja nelaiķes meita. Par atvadu ceremonijas organizēšanu un mirušās mātes kremēšanu tuvinieki krematorijai samaksāja nepilnus 600 eiro.

Vēlāk meita kopā ar draudzeni atkārtoti ieradās Rīgas krematorijā, lai saņemtu mātes pišļus krematorijā atstātajā urnā, bet tas, kā pīšļus atdeva krematorijā, sērojošo meitu šokēja. Tos izsniedza nevis urnā, bet gan iepirkumu maisā, jo neesot bijis darbinieks, kurš mācētu atvērt urnu.

"“Rimi” papīra maisiņā iedeva, tur bija lapiņa ar vārdu, uzvārdu. Teica, ka tā nu ir iznācis. Iepirkumu maisā bija mazāks polietelēna maisiņš ar mammas pīšļiem. Urnu atdeva atsevišķi, nepiepildītu. Man bija neomulīgi skatīties uz mammas pelniem. [Krematorijā] atvainojās, ka tā iznācis. Teica, ka nebija neviena tehniskā darbinieka, kurš varētu pārbērt pelnus. Teica arī, ka viņu urnas ir citādākas. Es jutos, kā ar aukstu dušu aplieta! Ārprāts! Pelni atsevišķi, es to visu redzu, papīra “Rimi” maisā ielikts. Neomulīga sajūta. Nodomāju, ko iesākt- mājās pašai jāpārber urnā ar trekterīti?!”"

Saņemot pīšļus šādā veidā, tuviniece šoka stāvoklī neesot varējusi ko iebilst un izgāja no krematorijas. Nelaiķes meita un uzticības persona vēlāk prātojušas par došanos skaidroties uz Rīgas krematoriju, bet tobrīd tur notika atvadas no cita nelaiķa - cienot aizgājēju un tuviniekus, traci necēla. Tā vietā meita sazinājās ar apbedīšanas firmu, kas pārdeva urnu. Arī tur pārstāve bija nepatīkami pārsteigta par Rīgas krematorijas darbinieku rīcību un piedāvāja urnu ar pīšļiem nogādāt apbedīšanas firmas birojā, kur darbiniece piedāvāja pīšļus pārvietot urnā. Nelaiķes meita paklausīja.

Rīgas krematorijā atvainojās tuviniekiem, piekrītot, ka rīcība nebija ētiska.

"Viņi [tuvinieki] bija iedevuši līdzi urniņu, kas neatbilst mūsu standartiem. Kad ieradās pakaļ, tajā brīdī nebija operatora, kurš nodarbojas tieši ar urnu piepildīšanu, un tas nav darbinieces, kura izsniedz urnas, kompetencē. Tas ir ētiskas dabas jautājums. Mēs, protams, atvainojamies tuviniekiem. Tāda apstākļu sagadīšanās. Acīmredzot, atbildīgajiem cilvēkiem bija pusdienlaiks vai brīvbrīdis, kad ieradās tuviniece. Iespējams, tieši tajā brīdi atbildīgo nebija uz vietas."

Nebūšanas

Var jau pasmieties par leģendu: kad Rīga būs gatava, tad tā nogrims. Vismaz tuvākajā nākotnē Rīgai tas nedraud, jo norit ne tikai vairāk vai mazāk veiksmīga jaunu objektu būvniecība, bet arī jau esošo projektu nemitīga uzlabošana, kas redzamu pienesumu gan nedod.

Svarīgākais