Rīgas dome piedāvā Svētā Pētera baznīcu veidot kā kultūrbaznīcu

© Dmitrijs Suļžics/F64 Photo Agency

Rīgas dome, pārņemot Rīgas Svētā Pētera baznīcu, to redzētu kā kultūrbaznīcu, kurā norisinātos gan sakrālās norises, gan būtu muzejs ar savu ekspozīciju, šodien Saeimas Izglītības komisijā sacīja Rīgas mērs Mārtiņš Staķis (AP).

Rīgas Svētā Pētera baznīcu vēlas pārvaldīt Vācu Svētā Pētera draudze, Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca (LELB) un Rīgas pašvaldība, savukārt Valsts prezidents ieteicis šim nolūkam veidot nodibinājumu, kurā sadarbotos Latvijas valsts, Rīgas pašvaldība un LELB.

Šodien Vācu Svētā Pētera draudzes pārstāvis un arhibīskaps Jānis Vanags iepazīstināja klātesošos ar savu ieceri par baznīcas attīstību, ja pārvaldības tiesības piešķirtu baznīcai. Tāpat ar pašvaldības redzējumu dalījās Staķis, sakot, ka Rīgas dome Svētā Pētera baznīcu redz kā kultūrbaznīcu, kurā būtu nodrošinātas sakrālās norises, baznīca darbotos kā muzejs ar savu ekspozīciju, tā nodrošinātu kultūras norises un tūrismu.

Rīgas mērs teica, ka pašvaldība apstiprinātu konsultatīvo padomi, kas pieņemtu baznīcas darbības konceptu un nodrošinātu gan sakrālo, gan laikmetīgo pārraudzību, attīstot ekumenisma tradīciju. Padomes sastāvā varētu būt dažādi tradicionālo kristīgo konfesiju pārstāvji, kultūras un tūrisma nevalstiskās organizācijas, kā arī domes un valsts institūciju pārstāvji.

Staķis arī piebilda, ka Rīgas Svētā Pētera baznīcā varētu būt sava luterāņu draudze. Viņš arī piebilda, ka Rīgas dome redz šo baznīcu kā reformācijas šūpuli, kurā var notikt pētniecība un izglītības programmas vai lekcijas.

Ja īpašumtiesības piešķirs Rīgas domei, tad tā dibināšot pašvaldības aģentūru ar īpašu statusu un minēto konsultatīvo padomi, kas apstiprinātu vidēja termina darbības stratēģiju un gada darba plānu.

Staķis klāstīja, ka Rīgas dome ir gatava jau šā gada budžetā atvēlēt 100 000 eiro līdzfinansējumu tehniskās izpētes veikšanai, un ar Rīgas domes Kultūras komisiju ir uzsākusi procedūru baznīcas pagrabu sakārtošanā.

Parlamenta deputāts Raivis Dzintars (NA) vaicāja, vai tā ir Staķa vēlme Rīgas domei pārņemt šīs baznīcas īpašumtiesības, uz ko galvaspilsētas mērs atbildēja, ka tāda ir Rīgas domes koalīcijas vēlme, lai gan domes lēmuma par to vēl nav.

Staķis skaidroja, ka Rīgas domei ir pieredze dažādu ēku atjaunošanā, kā arī tai ir kapacitāte to izdarīt un iespējas piesaistīt finansējumu.

Uz jautājumu, vai atbalsts atšķirtos, ja īpašums būtu LELB īpašumā, Staķis atbildēja, ka tādā gadījumā finansiālā atbalsta apmērs būtu zemāks, jo Svētā Pētera baznīcu uzturētu no speciālu programmu līdzekļiem, kas paredzēti dažādām draudzēm.

Rīgas domes deputāte Linda Ozola (JKP) piebilda, ka, nostiprinot īpašumtiesības Rīgas domei, sakrālo funkciju tik un tā nodrošinātu baznīca un draudze. "Pašvaldība dotu ietvaru, jo tas ir viņas īpašums, ja likumdevējs tā lems," piebilda Ozola.

Sēdes noslēgumā Dzintars aicināja palikt pie pieņemtā lēmuma, un Nacionālā apvienība atbalstītu, ja baznīca paliktu baznīcai. Viņš aicināja komisiju strādāt pie citām likumprojekta normām.

Arī parlamentāriete Anita Muižniece (JKP) pauda, ka šobrīd komisijas vairākums ir pieņēmis lēmumu, taču vēl neesot garantiju, ka viņas pārstāvētā frakcija nelūgs pārskatīt šo sadaļu. Deputāte piekrita, ka var virzīties tālāk, izskatot citas likuma normas, taču viņa piekodināja, ka Jaunās konservatīvās partijas frakcijas viedoklis vēl var mainīties.

Komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens (JV) aicināja frakcijās izdiskutēt šo jautājumu un sagatavot pozīcijas, lai nākamajā sēdē varētu turpināt darbu pie šī likumprojekta.

Jau ziņots, ka arī iepriekšējā komisijas sēdē par šo likumprojektu Saeimas deputāti nespēja vienoties par dievnama pārvaldītāju. Kā zināms, Rīgas Svētā Pētera baznīcu ilgstoši apsaimnieko Rīgas pašvaldība.

Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde (NKMP) savā atzinumā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai norādījusi, ka Pēterbaznīcas īpašumtiesību jautājums ilgstoši bijis neatrisināts, kas ir ietekmējis objekta apsaimniekošanu un uzturēšanu.

Rīgas Svētā Pētera baznīcas ēka no būvniecības problēmu viedokļa ir ļoti smags mantojums, iespējams, ka smagāks par pārējām Vecrīgas viduslaiku baznīcām, jo tas ir divas reizes bijis pakļauts postošām uguns un konstrukciju termisko deformāciju slodzēm, kam sekojuši gadi bez jumtiem virs ēkas, teikts minētajā atzinumā.

Pēdējā baznīcas atjaunošana notika bez paaudzēs mantotas arhitektu, inženieru, būvnieku pieredzes gotisko baznīcu statikas aprēķinos, konstrukciju projektēšanā un būvniecībā, uzturēšanā, atjaunošanā. Kvalitāte, kādā veikta liela daļa mūra restaurācijas darbu, ir ļoti tāla no mūsdienu prasībām un kvalitātes līmeņa, norādīts NKMP atzinumā, piebilstot, ka visas tehniskās infrastruktūras sistēmas ir galēji novecojušas, neefektīvas, daļa ir nelietojama vai pat nekad nav ierīkota. Ēkas funkcionālā kapacitāte ir zema, stipri ierobežota un arhaiska.

NKMP brīdinājusi, ka ēkas tehniskās un arhitektoniskās problēmas vēl apzinātas tikai daļēji, nav aptverti visi vajadzību un nepieciešamību sektori.

Blūms deputātiem atgādināja, ka viena no lielākajām arhitektūras pieminekļu vērtībām un garantiem ir vēsturiskās funkcijas ilgmūžība. Rīgas Svētā Pētera baznīca ir celta, uzturēta un līdz Otrajam pasaules karam pastāvējusi kā draudzei piederoša baznīca.

Arhitekts pauda pārliecību, ka draudze dievnamu būvē sev kā garīgu patvērumu, vietu, kur tikties ar draudzes locekļiem, un uzturēt savu ticību. "Draudzes misija ir šo namu uzturēt kārtībā. Neviena cita konstrukcija, administratīvs vai formāls veidojums nespēs aizvietot ieinteresētu, kompetentu, dzīvu draudzi neatkarīgi no tā, cik tā ir liela. To pierāda vairākas nelielas draudzes Latvijā, kas ir spējušas atjaunoties no drupām un rādīt piemēru citiem, kā tas var notikt," sacīja Blūms.

Viņš ir pārliecināts, ka laikmetīgās vai izdomātās konstrukcijas nav līdzvērtīgas draudžu domāšanas veidam un pieejai. Viņš tic izcila nacionālā kultūras mantojuma pieminekļa spēju atjaunoties. To jau pierādot gan Doma baznīca, gan Jēkaba katedrāle, tiesa, ieguldot arī publiskos līdzekļus, ko arhitekts sauc par normālu praksi.

Šodien deputāti vienojās, ka nākamajā komisijas sēdē aicinās baznīcas pārvaldīšanas pretendentus paust savu viedokli par dievnama mērķiem un sakrālajām funkcijām.

LETA jau vēstīja, ka pagājušā gada martā Saeimas Izglītības, kultūras un sporta komisija iebildumu dēļ, ko izteica Saeimas Juridiskais birojs un jaunievēlētie deputāti, atlika balsošanu par Rīgas Svētā Pētera baznīcas likumprojektam iesniegto priekšlikumu, kas paredz to kopā ar vēsturisko kapu teritoriju nodot Vācu Svētā Pētera draudzes pārvaldījumā.

Latvijā

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valde šodien spriedusi par tālāko rīcību nākamā Latvijas Bankas prezidenta jautājumā, bet gala lēmumu par to, vai uz amatu būtu virzāms "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum") valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš, vēl nepieņēma.