Rīgas dome nomaina Satiksmes departamenta nosaukumu, bet atliek tā reorganizāciju

© f64.lv, Vladislavs Proškins

Rīgas dome šodien nolēma no 1.septembra mainīt Satiksmes departamenta nosaukumu uz Ārtelpas un mobilitātes departamentu, bet atlika tā reorganizāciju.

Jau ziņojām, ka departamenta reorganizācija bija ieplānota līdz 1.septembrim, bet pēc Rīgas mēra Viļņa Ķirša (JV) un frakcijas "Jaunā vienotība" ierosinājuma Finanšu un administrācijas lietu komiteja uzdeva pilsētas izpilddirektoram sagatavot grozījumus domes lēmumā par Satiksmes departamenta reorganizāciju, reorganizāciju atliekot un veicot to ilgākā laikā.

Departamenta reorganizācija notiks pakāpeniski, līdz nākamā gada martam tam pievienojot aģentūru "Rīgas gaisma" un noslēdzot reorganizāciju 2025.gada 1.septembrī.

Izpilddirektoram līdz 2025.gada 3.februārim uzdots veikt atlikušo Rīgas valstspilsētas pašvaldības iestāžu funkciju auditu un nepieciešamības gadījumā grozīt Rīgas domes lēmumu.

Kā iepriekš skaidroja Ķirsis, šogad Rīgā plānots beigt vairākus lielos satiksmes infrastruktūras projektus, piemēram, Austrumu maģistrāli un Brasas tiltu. Līdz ar to esot svarīgi, lai Satiksmes departamenta pārstāvji, kuri ir atbildīgi par šo projektu pabeigšanu, tos arī pabeigtu, nevis tiktu izveidota cita struktūra un projektu īstenošana būtu apdraudēta.

Tas varētu radīt risku pašvaldībai zaudēt Eiropas līdzekļus, kas piešķirti šiem projektiem.

Neesot īstenota arī reorganizācijai piesaistīto konsultantu ieteiktā Satiksmes departamenta kapacitātes stiprināšana. Piešķirtās papildu 14 darba vietas departamentā neesot aizpildītas.

Jauno departamentu plānots veidot, apvienojot Satiksmes departamentu ar aģentūru "Rīgas gaisma", pievienojot tam arī Publiskās infrastruktūras attīstības pārvaldi un Teritorijas labiekārtošanas pārvaldi, kā arī no Mājokļu un vides departamenta pārceļot funkcijas saistībā ar ārtelpas objektu un elementu uzturēšanu.

Vienlaikus Satiksmes departaments tā kompetencē esošos uzdevumus saistībā ar satiksmes infrastruktūras stratēģisko plānošanu nodotu Pilsētas attīstības departamentam.

Latvijā

Kaitējums zemūdens interneta savienojumiem starp Vāciju un Somiju un starp Lietuvu un Zviedriju ir samazinājis datu pārraides ātrumu un izraisījis virkni starptautisku aizdomu. Tomēr līdz šim nav izšķirošas reakcijas uz šo notikumu. Šis nav pirmais gadījums, kad Baltijas jūrā tiek bojāta zemūdens infrastruktūra. Radušās pamatotas aizdomas par Krievijas iesaisti, ziņo Polijas medijs "wnp.pl".

Svarīgākais