Rīgas dome atskaitās par paveikto ielu un tiltu remontdarbos; atklāti nākamā gada plāni

«MAŠĪNAS BRAUKS ŠEIT,» rāda Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs. Žesta pamatojums ir tāds, ka cilvēki atrodas būvbedrē zem tagadējās Salu tilta brauktuves līmeņa, bet bedres vietā plānots uzbūvēt paaugstinājumu © Dmitrijs Suļžics, F64 Photo Agency

Salu tilts vakar kļuva par platformu, no kuras Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs un Rīgas domes Satiksmes departamenta pienākumu izpildītājs Emīls Jakrins rādīja un stāstīja par aizejošajā satiksmes būvju remontu sezonā paveikto un uz nākamo sezonu iecerēto.

Salu tilta rekonstrukcijas otrā kārta ir šobrīd vērienīgākais satiksmes infrastruktūras labošanas darbs Rīgā. Tā sākta šā gada jūlijā un jāpabeidz 2020. gada vasarā. Darbu tāme ir 16,3 miljoni eiro bez pievienotās vērtības nodokļa. Pilsētas pasūtījumu pilda pilnsabiedrība no diviem labi pazīstamiem satiksmes būvju uzņēmumiem ACB un Tilts.

Pauze starp darbu pirmo un otro kārtu mazliet ieilgusi, bet 1976. gadā ekspluatācijā nodotais tilts savu atjaunošanu sagaidīs

Par Salu tilta atjaunošanas 1. kārtas pabeigšanu Neatkarīgā rakstīja 2015. gada 19. novembrī. Turpat tika pieteikts, ka tilta brauktuvju un daudzu citu elementu atjaunošana turpināšoties vēl trīs gadus. Pauze starp darbu pirmo un otro kārtu mazliet ieilgusi, bet 1976. gadā ekspluatācijā nodotais tilts savu atjaunošanu sagaidīs. «Tilta atjaunošana ir pielīdzināma jauna tilta būvniecībai,» darbu vērienu raksturoja N. Ušakovs.

Dmitrijs Suļžics, F64 Photo Agency

Tilta atjaunošanas pirmā kārta attiecās uz konstrukcijām virs Daugavas, bet otrās kārtas darbi norit estakādē pār Bieķengrāvi, pārvadā pār Lucavsalu un četrās estakādēs Zaķusalā, kā arī pārvadā pār Krasta ielu. Tilts nav slēgts satiksmei, bet darbi tiek veikti gareniskām joslām, kurām līdzās atstāta vieta sašaurinātām brauktuvēm. Kur darbi notiek, tur tagad kārtu pa kārtai tiek ņemtas nost tilta pārseguma konstrukcijas, kas turas vai nu gaisā uz balstiem, vai uz uzbērumiem. Pēc tam šie dzelzs, betona, auduma, šķembu u.c. materiālu slāņi tiek likti atpakaļ no jauniem materiāliem. Projekts paredz tos salikt nevis tā, kā bija, bet tā, lai viss tilts veidotu vienu loku. Padomju laikā celtnieki ir ietaupījuši darbu un materiālus, zem viena tilta izkārtnes uzbūvējot vairākus tiltus virs ūdeņiem, bet pāri tilta nosaukumā ietvertajām salām veda mazliet zemāki uzbērumi. Gandrīz pusgadsimtu šāda konstrukcija nokalpos, bet turpmāk tilta zemākās vietas būs paaugstinātas līdz brauktuves augstāko punktu līmenim. Tam vajadzētu paaugstināt kustības drošību un tilta ilgmūžību, jo automašīnu tagadējā kustība ne vien uz priekšu, bet arī uz augšu un leju rada tiltam papildu slodzi.

2015. gadā plānots bija pievērsties Gaisa tilta rekonstrukcijai, bet tagad tā pārbīdīta uz visvēlāko laiku. Daudz aktuālāki izrādījušies darbi uz citiem gaisa tiltiem. Tie ir Brasas pārvads un Augusta Deglava satiksmes pārvads. Vēl cita situācija veidojas ar Vanšu tiltu, kur atklājušies kritiski bojājumi ne pašam tiltam, bet gājēju uzejām. To remontu pašvaldība cer uzsākt jau šogad. Pēc tam būs kārta Vanšu tiltam pašam. Gaisa tilts vēl var turēties līdzšinējā veidā ne tikai tāpēc, ka tā konstrukcijas ir salīdzinoši stipras. Papildu uzdevumus Gaisa tilta rekonstrukcijai uzliek tā kultūrvēsturiskā objekta statuss.

Satiksmes departamenta pienākumu izpildītājs Emīls Jakrins uzskaitīja pazīstamākās vietas Rīgā, kas šogad piedzīvojušas lielas pārmaiņas. Tā ir Brīvības un Merķeļa iela, kā arī Kalpaka bulvāris posmā no Brīvības ielas līdz Krišjāņa Valdemāra ielai. Šeit ieguldītās naudas kopsumma sniedzas uz sešiem miljoniem eiro. Objekti vēl neskaitās nodoti ekspluatācijā, lai gan darbi pabeigti nolīgtajos termiņos. Tagad notiek šo darbu rezultātu pārbaude.

Darbu rezultātus pārbauda ne vien cilvēki, bet arī daba ar rudens lietiem, kas kaut uz brīdi pārvērš arī nupat remontētās ielas par kanāliem. N. Ušakovs skaidroja, ka tādos gadījumos jātīra lietus ūdens pazemes noteces caurules, kas varētu būt aizsērējušas vai nu ar būvgružiem, vai rudens lapām. Par būvgružu izdabūšanu no caurulēm atbildīgi būvnieki, bet ūdens noteces sistēmas tīrīšana un labošana kopumā ir nebeidzams uzdevums pilsētas komunālajiem dienestiem un uzņēmumiem.

Galvenie nākamgad plānotie ielu remontdarbi skars Bruņinieku ielu, Sporta ielas posmu līdz Skanstes ielai, Vanšu tiltu, kā arī Aleksandra Čaka ielu.

Latvijā

Speciālos avio līgumreisus valsts amatpersonas varēs izmantot gan ārkārtas situācijās vai izņēmuma stāvoklī, gan gadījumos, kad regulārie komercreisi ir jāgaida ilgāk par 12 stundām pirms vai pēc apmeklējamā pasākuma, paredz Valsts kancelejas (VK) izstrādātie grozījumi regulējumā par kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi.

Svarīgākais