Par auto vadīšanu 1,5 promiļu reibumā plāno noteikt kriminālatbildību

Saeimas Juridiskā komisija šodien otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Krimināllikumā, ar kuriem plānots noteikt kriminālatbildību par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu to vadīt, ja alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 1,5 promiles.

Grozījumi attieksies uz visu veidu automobiļu, traktoru un citu pašgājēju mašīnu, tramvaju, trolejbusu, motociklu un citu mehānisko transportlīdzekļu, kas pārvietojas ar savu enerģijas avotu, vadīšanu šādā reibumā, izņemot transportlīdzekļus ar iekšdedzes dzinēju, kura darba tilpums ir mazāks par 50 kubikcentimetriem, vai elektromotoru, kura maksimālā jauda nepārsniedz četrus kilovatus un konstrukcijā paredzētais maksimālais ātrums nepārsniedz 45 kilometrus stundā.

Kā skaidro Tieslietu ministrijā (TM), uz velosipēdu, elektroskrejriteņu un mopēda vadīšanu šī Krimināllikumā plānotā norma neattieksies - par šādu transportlīdzekļu vadīšanu reibumā saglabāsies administratīvā atbildība.

Šodien komisijā atbalstīti arī TM priekšlikumi, kas paredz, ka, ja persona vadījusi transportlīdzekli reibumā vai atteikusies no apreibinošo vielu klātbūtnes organismā pārbaudes, bet izmantotais transportlīdzeklis pieder citai personai, - tad no noziedzīgu nodarījumu izdarījušās personas piedzen pilnu vai daļēju šī transportlīdzekļa vērtību.

Konfiskācijai pakļaus minēto noziedzīgu nodarījumu izdarījušai personai piederošu transportlīdzekli, ja ar to persona būs vadījusi transportlīdzekli reibumā vai atteikusies no apreibinošo vielu klātbūtnes organismā pārbaudes.

Kā ziņots, sākotnēji kriminālatbildības ieceri virzīja opozīcijas deputāti Kaspars Ģirģens (R), Ēriks Pucens (R), Ramona Petraviča (LPV), Ļubova Švecova (SV) un Māris Možvillo (AL). Kā iepriekš debatēs Saeimā norādīja Krimināltiesību politikas apakškomisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins (JV), šodien Saeima atbalstītos grozījumus jau sagatavojusi TM, Juridiskā komisija un apakškomisija.

Kā aģentūru LETA iepriekš informēja Saeimas Preses dienestā, Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Jānis Butāns (K) pauž, ka kriminālatbildība par braukšanu reibumā palīdzēs novērst traģēdijas, ko uz ceļiem izraisa dzērājšoferi un citu apreibinošo vielu lietotāji.

"Diemžēl situācija uz ielām un ceļiem liecina, ka ne visi autovadītāji transportlīdzekļa vadīšanu nodala no apreibināšanās," norāda Butāns.

Kriminālatbildību plānots noteikt arī par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu to vadīt, atrodoties narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē. Šajā gadījumā netiek paredzēts noteikt šo vielu daudzumu vai ietekmes pakāpi, atzīmēts likumprojekta anotācijā.

Plānots, ka par minēto pārkāpumu piemēros brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam, īslaicīgu brīvības atņemšanu, probācijas uzraudzību, sabiedrisko darbu vai naudas sodu, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz pieciem gadiem.

Pašlaik atbilstoši Ceļu satiksmes likumam par transportlīdzekļa vadīšanu reibumā, kas pārsniedz 1,5 promiles, piemēro naudas sodu un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz pieciem gadiem. Savukārt kriminālatbildība par transportlīdzekļa vadīšanu, ja vadītājs atrodas alkohola vai citu apreibinošu vielu ietekmē, ir paredzēta transportlīdzekļa vadītājiem, kuriem nav transportlīdzekļa vadīšanas tiesību.

Vienlaikus paredzēts noteikt kriminālatbildību par atteikšanos no medicīniskās pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai asinīs vai narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmes pārbaudes. Pašlaik kriminālsods par to paredzēts transportlīdzekļa vadītājiem, kuriem nav transportlīdzekļa vadīšanas tiesību.