Nereti Latvijā cilvēkiem ar dažādām sarežģītām saslimšanām jādodas uz attīstītākām valstīm, lai iegūtu iedarbīgākas zāles vai valsts atbalstu dārgo medikamentu iegādei. Līdzīgi ir arī ar biofarmācijas ražojumiem, kas, iespējams, efektīvāk risina dažādas veselības problēmas.
Biotehnoloģiju izmantošana pārtikas ražošanā nav guvusi ne sevišķu sabiedrības atbalstu, ne objektīvu izpratni, jo ģenētiski modificēto organismu lietošanas sekas būs novērojamas tikai nākotnē. Savukārt medicīnā, kur dažādas medikamentu blaknes ir sabiedrībā leģitimizēta parādība, šo tehnoloģiju izmantošana jeb t.s. jaunās paaudzes medicīna saņēmusi atzītu speciālistu atbalstu. Eksperti uzskata, ka jāveicina biofarmācijas medikamentu pieejamība, jo vēža, diabēta, sirds un asinsvadu slimību ārstēšanā biofarmaceitiskie preperāti esot vieni no efektīvākajiem ārstēšanas līdzekļiem un pēdējo 10 gadu laikā vēža slimniekiem palielinājuši izdzīvošanas gadījumu skaitu par 50–60%, savukārt citiem pacientiem pagarinājuši dzīves ilgumu vidēji par trīs gadiem. Tehnoloģiju gausā ienākšana Latvijas medicīnas praksēs tiek pamatota ar pārvaldes un medicīnas darbinieku neinformētību un neinteresēšanos par jaunākajiem sasniegumiem farmācijas nozarē, ko apliecina SKDS veiktais pētījums.
«Ekspertu viedokļu aptaujas dati liecina, ka daudziem ārstiem un atbildīgajiem ierēdņiem ir fragmentāras zināšanas un izpratnes trūkums par biofarmācijas nozari. Liela daļa ekspertu un ārstu interesējas par jaunākajiem biofarmācijas sasniegumiem, taču, lūdzot nosaukt konkrētus biofarmācijas medikamentus, izrādās, ka gandrīz trešdaļa nosaukto zāļu ir uztura bagātinātāji un augu valsts izcelsmes zāles, nevis biofarmācijas preparāti,» skaidro tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš.
Iespējams, tieši onkoloģisko saslimšanu gadījumos biofarmācijas zāles ir visiedarbīgākās, jo vēzim raksturīgi, ka kāda šūnu grupa sāk nekontrolējami vairoties, apdraudot pārējos audus. Biofarmācijā zāļu izveidei tiek izmantotas dzīvas šūnas un DNS tehnoloģijas, kas ļauj iegūt cilvēka organismā sastopamās olbaltumvielas, tās pilnveidot un ražot rūpnieciski.
P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Onkoloģijas klīnikas vadītāja Gunta Purkalne arī uzskata, ka biofarmācijas zāles onkoloģiskajiem pacientiem ir viens no efektīvākajiem ārstniecības līdzekļiem, bet, lai šīs zāles izmantotu, tām jābūt pieejamākām.
Zāļu ražotāji mierina, ka pirms ieviešanas tirgū tās tiek 10 gadus pārbaudītas sertificētās laboratorijās, un biofarmāciju postulē kā «Latvijas personalizētās veselības aprūpes nākotni», jo sola atbilstību konkrētā cilvēka saslimšanai, piemēram, noteiktam vēža paveidam.