Jēkabpils reģionālā slimnīca papildu finansējumu tā arī nav saņēmusi

No augustā veselības nozarei papildus piešķirtajiem 5,2 miljoniem latu Jēkabpils reģionālā slimnīca papildu finansējumu tā arī nav saņēmusi, aģentūrai LETA pastāstīja slimnīcas direktors Ivars Zvīdris.

Pašreizējo ārstniecības iestādes finansiālo situāciju Zvīdris raksturoja kā sarežģītu, kā arī uzsvēra, ka līdzekļu trūkuma dēļ slimnīca jau ilgāk nekā par 30 dienām sāk aizkavēt rēķinu apmaksu.

Kvotas Jēkabpils reģionālajai slimnīcai pēdējos gados ir saglabājušās nemainīgas - 10 000 pacientu. Iepriekšējā līmenī, neskatoties uz elektrības, gāzes, zāļu un pārtikas sadārdzināšanos un nepieciešamību paaugstināt mediķiem atalgojumu, lai noturētu no aizbraukšanas pēdējos palikušos speciālistus, saglabājas arī ārstniecības iestādes finansējums.

Pēc Jēkabpils reģionālās slimnīcas vadītāja domām, daudzas problēmas medicīnas nozarē varētu atrisināt, ja tai paredzētais finansējums tiktu palielināts līdz 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Šogad šis rādītājs ir tikai 2,9%, kas ir pat par 0,3% mazāk nekā pērn.

Iespējams, pašās gada beigās ārstniecības iestādēm, lai nodrošinātu to darbību, tiks piešķirti kādi papildu līdzekļi, bet vēlāk atkal tiks pārmests, ka tās nespēj apgūt piešķirto finansējumu.

Par iespējamajiem situācijas risinājumiem plānots runāt arī rīt paredzētajā Latvijas Pašvaldību savienības sanāksmē.

Augustā veselības nozarei papildus tika piešķirti 5,2 miljoni latu, 3,94 miljonus latu novirzot apakšprogrammai "Ārstniecība". Lielāko daļu no šīs summas saņēma Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca.

Jau ziņots, ka maijā Veselības ministrija (VM) nozares vajadzību segšanai gada otrajam pusgadam prasīja papildu 34,3 miljonus latu. Jūnija sākumā VM tika piešķirti 7,89 miljoni latu, bet 27.augustā valdība vienojās novirzīt nozarei vēl 5,2 miljonus latu.

No 5,2 miljoniem latu lielākā daļa finansējuma jeb 3,55 miljoni latu piešķirti ambulatorajai aprūpei, bet 858 360 lati - stacionārajai palīdzībai.

Latvijā

Pagājušajā nedēļā uzzinājām, ar ko vainagojušās diskusijas par nodokļu reformu. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes augs, taču pieaugs arī neapliekamais minimums un minimālā alga. Izmaiņas skars arī pensiju otro līmeni, bet galīgais lēmums vēl jāpieņem valdībai un Saeimai. “Kantar TNS” aptaujā TV3 raidījumā "900 sekundes" noskaidrots sabiedrības viedoklis par valdības darbu pie nodokļu reformas.

Svarīgākais