Neapmierinātība ar slimnīcu slēgšanu briest arī citviet

© LETA

"Kaut kas līdzīgs [kā Bauskā] var atkārtoties arī te," vakar sarunā ar Neatkarīgo prognozēja Krāslavas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks.

Arī šeit slimnīca ir to deviņu ārstniecības iestāžu skaitā, kuras no šodienas pārtop par aprūpes slimnīcām. Turklāt iedzīvotāju noskaņojumu ietekmē ne jau tikai slimnīcu slēgšana, bet vispārējā sociālā spriedze. "Tas, ka sāk veidoties stihiski protesti, ir notikumu loģiska attīstība. Un tas ir tikai sākums. Tie ir tikai ziediņi," sprieda arī Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) priekšsēdētājs Valdis Keris.

Pēc viņa domām, tas esot saprotams iznākums bezatbildīgajai politikai, kādu demonstrējot vadība. Tikmēr premjers Valdis Dombrovskis (JL) un arī veselības ministre Baiba Rozentāle (TP) uz nesankcionēto protesta akciju, kas vakar notika Bauskā, raugās skeptiski un pārmetumus noraida.

Tomēr no šodienas par aprūpes iestādēm pārtop deviņas slimnīcas – Aizkrauklē, Alūksnē, Bauskā, Krāslavā, Ludzā, Saldū, Talsos, kā arī 2. slimnīca Rīgā un Rīgas rajona slimnīca. Un praktiski visur Neatkarīgajai atbild – saprotam, ka reformas jāveic, taču ne tādā veidā. Krāslavā slimnīcas pārveidošana par aprūpes iestādi nozīmēs, ka te, piemēram, apdegumu gadījumos ceļā uz Rēzekni no atsevišķām Krāslavas novada vietām cietušajam būs jāpavada divas stundas. Sava reģiona iedzīvotājus ar nepieciešamo palīdzību Krāslavā vairs nevarēšot nodrošināt, un, lai gan tādējādi cilvēku tiesības tiek pārkāptas, esot vien jāsecina, ka par šiem lēmumiem tautas priekšā neviens neatbildēs. Arī ministrijas solītais traumpunkts pārveidojamajās slimnīcās ir tikai gaisa pils. Tiem vajadzētu būt neatliekamās palīdzības nodaļu vietā, kuras no šodienas likvidē. Taču joprojām nav pat skaidrības, vai un cik lielu finansējumu šim mērķim vispār valsts spēs atvēlēt. Turklāt arī tā loma kā glābiņš attiecīgā reģiona cilvēkiem esot pārspīlēta. "Jo – kas tad ir trauma? Ja visi domā, ka tā ir viena centimetra brūcīte – nu labi! Bet tomēr ir gadījumi, kad arī rentgens jāuztaisa, analīzes jāveic. Un ne vienmēr varēs iztikt ar vietējo anestēziju, kādreiz arī būs narkoze vajadzīga... Lai neapdraudētu pacientu un ārsts pats sevi, viņš nevar uzsākt sniegt palīdzību, ja viņam nav materiāltehniskās bāzes," sarunā ar Neatkarīgo sacīja Talsu slimnīcas vadītājs Māris Stalts. No šodienas slimnīcā paliekot aprūpes nodaļa "ar izplūdušām funkcijām" un uzņemšanas nodaļa, kas strādās līdz pulksten četriem. "Bet tur jau arī – ķirurga nav! Vienkārši ar to finansējumu mēs nevaram atļauties, jo es pat minimālo algu nevaru samaksāt," viņš piebilda.

Līdz šim cilvēki reģionos, kur slimnīcas plānots šādi reorganizēt, izvēlējušies miermīlīgas akcijas. Vākti paraksti, sniegti ministrei, premjeram un Valsts prezidentam; kad slimnīcas apbraukāja Saeimas deputāti, daudzviet tos sagaidīja piketētāju bariņš. Tomēr rezultāti izpalika, tāpēc arī asākas akcijas neesot pārsteigums, secina reģionu pārstāvji. Krāslavas novada domes priekšsēdētājs G. Upenieks neslēpj, ka dažādi protesta varianti apsvērti arī Krāslavā, taču gaidīta tikšanās ar veselības ministri, kas bija nolikta 2. septembrī. Tomēr vakar no Veselības ministrijas atnāca ziņas, ka šīs tikšanās pagaidām nebūs.

Lielā mērā iespēja parādīt savu attieksmi gan esot atkarīga no pašu spējas organizēties. Piemēram, Talsos iedzīvotāji pagaidām pārmaiņas uzņēmuši bez skaļiem iebildumiem. "Ja tādu slimnīcu iedzīvotājiem nevajag, tad kāpēc gan viņiem būtu jātrako? Bet, ja viņiem mēs esam vajadzīgi, es brīnos, kāpēc viņi vēl stāv klusu," sacīja M. Stalts. "Protams, man, zinot, kas ir rajonā un ko varam izdarīt, liekas absurdi, ka neesam vajadzīgi," viņš piebilda.

LVSADA šobrīd organizētus mediķu protestus un brīdinošus pasākumus neplānojot. V. Keris atgādināja, ka arodbiedrības trauksmes zvanus zvanījušas jau divus gadus, "kamēr rokas no tās zvanu auklas palika jēlas". Taču par pašu cilvēku aktivitāti viņš nebrīnās. "Varu apbrīnot tikai to, ka cilvēki ir bijuši tik ilgi ļoti pacietīgi," sacīja V. Keris.

Latvijā

Šodien ZZS valde gatavojas izvirzīt savu Latvijas Bankas (LB) prezidenta amata pretendentu – valsts finanšu institūcijas “Altum” valdes priekšsēdētāju Reini Bērziņu. Latvijas Bankas likums nosaka: “Latvijas Bankas prezidentu pēc vismaz 10 Saeimas deputātu ierosinājuma ievēlē amatā Saeima.” Tas nozīmē, ka tikai politiķi, Saeimas deputāti var izvirzīt kandidātus uz šo augsto amatu.

Svarīgākais