Šonedēļ līdz piektdienai gripa laboratoriski apstiprināta 133 cilvēkiem, kas ir nedaudz vairāk nekā iepriekšējā nedēļā šajā pašā laika periodā, liecina Latvijas Infektoloģijas centra (LIC) apkopotie dati.
Pagājušajā nedēļā gripa četrās dienās tika apstiprināta 124 cilvēkiem. Kopumā šajā sezonā laboratoriski apstiprināts 721 gripas gadījums, lielākajai daļai pacientu - 705 cilvēkiem - ir konstatēta A tipa gripa, bet 16 cilvēki slimoja ar B tipa gripas vīrusu.
Iepriekš LIC epidemioloģe Raina Nikiforova aģentūrai LETA norādīja, ka šosezon gripas epidēmija sākusies vēlāk nekā pērn, turklāt infekcijas izplatība šogad ir salīdzinoši zemāka. Līdzīga situācijas ir arī citās Eiropas valstīs.
Jau ziņots, ka 5.martā Infektoloģijas centrs paziņojis par gripas epidēmijas sākumu. Šajā gripas sezonā miruši trīs pacienti, kam bija apstiprināta gripas diagnoze.
Gripas epidēmijas laikā no valsts budžeta līdzekļiem tiek finansētas ģimenes ārstu mājas vizītes pie gripas slimniekiem. Pacientiem ar gripas saslimšanu par ģimenes ārsta mājas vizīti jāmaksā tikai pacienta iemaksa - divi lati. Maksājuma nosacījums attiecas uz visiem ģimenes ārstiem un dežūrārstiem, kuri ir līgumattiecībās ar Nacionālo veselības dienestu un sniedz valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus.
Gripas simptomi ir drebuļi un strauja ķermeņa temperatūras paaugstināšanās, stipras galvassāpes, muskuļu un locītavu sāpes, sāpes acu ābolos, kasīšanās sajūta rīklē, sauss, kairinošs klepus, sāpes aiz krūšu kaula un izteikts nespēks.
Cilvēkam nekavējoties jāsazinās ar ģimenes ārstu, ja viņam parādās gripas simptomi, un jāpaliek mājās. Slimnieku mājās izolē atsevišķā istabā, un regulāri vēdina telpas, slimniekam jālieto atsevišķi trauki un higiēnas piederumi.
No elpceļu infekcijām un gripas iespējams izvairīties, ievērojot speciālistu konsultācijas un padomus, kā arī personīgo higiēnu, tostarp roku mazgāšanu, elpceļu higiēnu. Ir jācenšas izvairīties no kontakta ar vīrusu infekcijas slimniekiem. Arī pašam saslimušajam jāapzinās, ka, neizārstējies un neievērojot piesardzības pasākumus, viņš var apdraudēt visu apkārtējo veselību.
Tāpat arī ieteicams pēc iespējas vairāk uzturā lietot šķidrumu - zāļu tējas, svaigas augļu un dārzeņu sulas, kā arī skābpiena produktus (kefīru, paniņas, biezpienu), jo tie satur mikroorganismus, kas stimulē cilvēka imūnsistēmu, jācenšas lietot vitamīniem bagātu uzturu, arī pastaigas svaigā gaisā palīdzēs uzturēt stiprāku imunitāti, norāda speciālisti.