Papildu līdzekļi veselības aprūpes nozarei netiek pieprasīti sliktas finanšu plānošanas dēļ, bet tāpēc, ka nozarei katru gadu tiek piešķirts nepietiekams finansējums, šodien Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē sacīja Veselības ministrijas valsts sekretāra vietniece Daina Mūrmane-Umbraško.
Viņa skaidroja, ka papildus piešķirtais finansējums vēlāk netiek iekļauts nākamā gada budžeta bāzē veselības aprūpes nozarei, līdz ar to arī nākamajā gadā nepieciešams lūgt papildu finansējumu. VM pārstāve sacīja, ka šogad nozarei bija paredzēti 457 miljoni latu, savukārt, pieprasot papildu līdzekļus, kopējais plānotais finansējums ir 496 miljoni latu.
Taujāta, kā iedzīvotāju skaita samazinājums ietekmē veselības aprūpes nozares finansējumu, Mūrmene-Umbraško atbildēja, ka tiešās ietekmes neesot, jo neesot samazinājies pieprasījums pēc veselības aprūpes pakalpojumiem. Pēc viņas domām, tas ir saistīts ar to, ka no valsts aizbrauc pārsvarā strādājošie cilvēki, kuri arī mazāk izmanto veselības aprūpes pakalpojumus. VM pārstāve piebilda, ka pensionāri salīdzinājumā ar strādājošiem cilvēkiem 2,7 reizes vairāk izmanto veselības aprūpes pakalpojumus.
Vienlaikus VM pārstāvji informēja, ka ik gadu 5-6 miljoni latu tiek tērēti, lai nodrošinātu Latvijas iedzīvotājiem veselības aprūpes pakalpojumus ārzemēs, tostarp arī Eiropas veselības apdrošināšanas kartes (EVAK) lietotājiem. Tomēr daļa no cilvēkiem, kas izmanto EVAK, iespējams, devušies uz citu valsti strādāt, nevis atrodas īslaicīgajā prombūtnē, pieļauj Mūrmane-Umbraško.
Deputāti uzdeva jautājumus arī par papildu finansējumu 10 miljonu latu apmērā Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīcai un 2,5 miljonu latu apmērā Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcai.
Stradiņa slimnīcas vadītāja Rūta Valtere informēja, ka papildu finansējumus tekošo maksājumu un iepriekšējo gadu parādu segšanai, un bez šiem līdzekļiem slimnīca nevarētu "iet uz priekšu". Viņa arī atzina, ka slimnīcas pašu kapitāls ir negatīvs, taču maksātnespējas pazīmes kopumā neizpildās, kaut arī pēc finanšu rādītājiem slimnīcai jau kopš 2008.gada būtu maksātnespējīgs uzņēmums. Tas esot saistīts ar to, ka slimnīcai samazināts finansējums, bet pacientu skaits nesamazinājās, teica Mūrmane-Umbraško. Viņa arī piebilda, ka ir sagatavots slimnīcas "rehabilitācijas plāns".