Nākamgad zāļu budžets atkal ieplānots ar milzīgu deficītu – 8 miljoni latu

Zāļu ražotāji tomēr piekrituši Veselības ministrijas (VM) lūgumam un šogad kompensējamo zāļu budžetā iemaksās divus miljonus latu. Tomēr nākamgad kompensējamo zāļu budžetu atkal sagaida milzīgs deficīts - skaitļi atšķiras - no pieciem līdz 8 miljoniem latu.

Pateicoties budžeta grozījumiem, kompensējamo zāļu budžets šogad pārsniedzis 80 miljonus latu, taču nākamgad atkal draud izveidoties liels deficīts. Nākamā gada budžeta projektā ieplānotā nauda ir vairākus miljonus latu mazāka, nekā šogad tērēts, bet pacientu skaits katru gadu, pēc Nacionālā veselības dienesta datiem, pieaug par trim līdz pieciem procentiem.

Tradicionāli katru gadu kompensējamo medikamentu budžetā iedalīts mazāk līdzekļu, nekā vajadzētu, lai visiem pacientiem zāles būtu pieejamas, turklāt iedala arī mazāk naudas, nekā iepriekšējā gadā tērēts, skaidri zinot, ka vajadzēs lūgt piešķirt papildu finansējumu gada vidū, un neņemot vērā, ka ik gadu pacientu skaits, kuriem ir tiesības saņemt kompensējamās zāles, pieaug par trim līdz pieciem procentiem. Šogad jūlijā Neatkarīgā rakstīja, ka kompensējamo zāļu budžeta deficīts ir astoņi miljoni latu. Lai nodrošinātu pacientus ar medikamentiem, šogad būtu nepieciešami 79 miljoni latu, taču reāli nozares rīcībā vasarā bija vien 70,6 miljoni latu. Taktika deficīta mazināšanai bija – lūgt, lai zāļu ražotāji samaksā četru miljonus latu, veikt pārdali nozares iekšienē un arī prasīt piešķirt naudu budžeta grozījumos. Ražotāji sākotnēji atteicās, bet, pēc Neatkarīgās rīcībā esošās informācijas, tagad piekrituši samaksāt divus miljonus latu.

Izskatās, ka arī nākamā gada zāļu budžetā varētu notikt līdzīgs scenārijs. Pagājušajā nedēļā valdība pieņēma grozījumus kompensējamo zāļu piešķiršanas kārtībā. Anotācijā teikts: «Ņemot vērā to, ka 2013. gadā zāļu iegādes izdevumu kompensācijai pieejamais finansējums ir par 8,24 miljoniem latu mazāks salīdzinājumā ar 2012. gada finansējumu, gadījumā, ja netiks veikti ierobežojošie pasākumi, būs pilnībā jāatsakās no individuālās kompensācijas, kas darbojas papildus vispārējai kompensācijas kārtībai, un jāveic citi budžeta izlietojuma samazinājuma pasākumi.»

VM pārstāvis Oskars Šneiders Neatkarīgajai norāda, ka līdz ar budžeta grozījumiem šāgada kompensējamo zāļu budžets ir 83,2 miljoni latu. Viņš apliecināja, ka nākamgad plānoti 78,4 miljoni latu, kas ir apmēram par pieciem miljoniem latu mazāk nekā šogad. Ko plāno VM? Pirmkārt, tā atkal cer uz ražotājiem. Nacionālajam veselības dienestam ir uzdots ar ražotājiem risināt sarunas, cik lielā apmērā viņi var piedalīties budžeta deficīta segšanā. Otrkārt, iespējams papildfinansējums budžeta grozījumos arī nākamgad. O. Šneiders atgādina,

ka veselības ministre nekad nav teikusi, ka kompensējamo zāļu budžets ir pietiekams.

«Ražotāji piekrita ārkārtas vienreizējam risinājumam – četru miljonu latu iemaksai katrs atbilstoši savai tirgus daļai, lai nodrošinātu kompensējamo zāļu sistēmas tālāko funkcionēšanu, nepieļaujot tās sabrukumu,» Neatkarīgajai saka GSK Latvia valdes priekšsēdētājs Dins Šmits. Pamatā kompromisam bija skaidra industrijas nostāja – uzņēmumi nodzēš ugunsgrēku, bet VM veic konkrētas darbības finansējuma pieauguma nodrošinājumam ilgtermiņā. Diemžēl nekas tāds nav sagaidīts. Šā iemesla dēļ ražotāji pavasarī atteicās maksāt, bet vēlāk, kā skaidro D. Šmits, kad papildu nauda tika atrasta, arī ražotāji bija gatavi spert soli no savas puses, šoreiz budžetā atmaksājot divus miljonus latu. «Jautājuma būtība paliek tā pati – stratēģiski ieviest dzīvē uz papīra uzlikto zāļu kompensācijas sistēmas attīstības koncepciju, nodrošinot tās finansējuma pakāpenisku kāpumu,» saka D. Šmits. «Pēc būtības medikamentu kompensācija 50 procentu apmērā – tajā ir ļoti daudz medikamentu, bet tai tiek tērēti tikai seši procenti no zāļu budžeta « ir absurda – tie pacienti, kuri nevar zāles nopirkt par pilnu cenu, nevar tās iegādāties arī par puscenu. Kompensācijai jābūt vismaz 75, vēlams 90 procentu apmērā – tad mēs varam runāt par adekvātu zāļu pieejamību.

Latvijā

21. novembrī Starptautiskā krimināltiesa (SKT) izdeva aresta orderus Izraēlas premjerministra Benjamina Netanjahu, bijušā Izraēlas aizsardzības ministra Joava Galanta un vairāku palestīniešu grupējuma “Hamās” locekļu aizturēšanai. Jau nākamajā dienā mūsu Ārlietu ministrija paziņoja, ka respektēs SKT izdoto apcietināšanas orderi Benjaminam Netanjahu. Šis paziņojums izsauca asu reakciju sabiedrībā. Taču neviens (!) politiķis neuzsāka diskusiju par šo absurdo situāciju. Kāpēc?

Svarīgākais