Kā atšķiras sprostos turētu un brīvi staigājošu vistu olas?
LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultātes pētnieces Asnates Ķirses-Ozoliņas nesen veiktais pētījums, liecina, ka olu ķīmiskais sastāvs un mikrobioloģiskā kvalitāte būtiski neatškitas atkarībā no tā, vai vistas turētas brīvos apstākļos, kūtī vai sprostos.
Salīdzinot dažādi turētu vistu olu uzturvērtības parametrus, redzams, ka sprostos turētu vistu olās ir par pāris gramiem mazāk proteīna nekā brīvi vai kūtī turētu vistu olās. “Šo pāris gramu proteīna nobīde sprostos turētu vistu olās nekādas izmaiņas uzturā neizraisa,” skaidro pētniece A.Ķirse-Ozoliņa. “Protams, ja cilvēks ēd kilogramu olu dienā masas uzaudzēšanai, tad nobīde būtu aptuveni 20 g. Taču vidēji cilvēks dienā apēd 1 vai 2 olas, kurās šī olbaltumvielu atšķirība var būt vien 1-2 gramu robežās.”
Pētījuma rezultāti arī neuzrāda kontrastus citos uzturvērtības parametros, taču nelielas atšķirības ir manāmas. Brīvi turētu vistu olās ir par 10 % mazāk tauku (attiecīgi, 1-2 grami), taču gan brīvās turēšanas apstākļos, gan kūtī turētu vistu olās ir vairāk holesterīna nekā sprostos dētās olās, attiecīgi par 32 % un 64 % vairāk. “Tieši holesterīna saturs produktos ir visai aktuāls jautājums sabiedrībai, jo īpaši tiem cilvēkiem, kam ir problēmas ar tā regulāciju. Redzams, ka pētītajās sprostos dētajās olās ir mazāk holesterīna nekā citās olās, taču jāatgādina, ka olās esošā holesterīna daudzums minimāli ietekmē holesterīna līmeni veselu cilvēku organismā,” norāda pētniece.
Salīdzinot ar pārējo kategoriju olām, brīvi turētu vistu olas satur nedaudz mazāk A un E vitamīna, turpretim vairāk D vitamīna un biotīna. Savukārt kūtī turētu vistu olas satur vismazāk B1 un B9 vitamīna. Tai pašā laikā uz visu veidu vistu olām var attiecināt apgalvojumu, ka tās ir A vitamīna, E vitamīna, B2 vitamīna, fosfora un selēna avots. Kā priekšrocību brīvi turētu vistu olām var minēt joda pārsvaru, kas ir lietderīgi cilvēkiem ar zemu joda saturu uzturā, jo īpaši grūtniecēm. Savukārt citu analizēto vitamīnu un minerālvielu daudzums visu trīs veidu olu ir pārāk mazs, lai nodrošinātu 15 % no ieteicamās diennakts devas 100 gramos produkta - šos rādītājus sasniegt nevar neviena veida olās, kas nozīmē, ka ēdot tikai olas, ķermenis nesaņems visus nepieciešamos vitamīnus. Lai gan proteīna un taukskābju saturs dažādi turētu vistu olās nedaudz variē, visu veidu olās ir daudz proteīna, augsts mononepiesātināto tauku līmenis un augsts omega-3 taukskābju līmenis. Uzturvielu svārstības vistu olu paraugos ir niecīgas, tādēļ nav iespējams izvirzīt kādu no olu paraugiem kā vislabāko cilvēku uzturam.
Vairāk par šo pētījumu šeit
Pētījumā tika iekļautas viena ražotaja - Balticovo - olas ar apzīmējumu 1 (brīvās turēšanas apstākļi), 2 (turēšana kūtī) 3 (turēšana sprostos). Pētījums veikts pērnā gada septembra sākumā, tādēļ rezultāti varētu atšķirties, ja analīzes tiktu veiktas citos gadalaikos. Gada griezumā vispamanāmākās pārmaiņas būtu manāmas brīvi turēto vistu olās, jo vasarā vistas tiek pie barības brīvā dabā, kas būtiski ietekmē dažādu vitamīnu un minerālvielu dažādību, kas, savukārt, ziemas periodā pieejams nav. Tomēr jau šis pētījums parāda to, ka vistu turēšanas apstākļi būtiski neietekmē olu sastāvu un kvalitāti.
Avots: blogs cookbook.ilaipa.lv
