Aromātiskā un siltā tēja ir viens no iecienītākajiem dzērieniem pasaulē, un ne velti - tā lieti noder kā mundrumam, tā siltumam, turklāt, pateicoties tējas sastāvā atrodamajām vērtīgajām vielām, tā ir arī neatņemams palīgs vīrusu un saaukstēšanās sezonā, palīdzot aizsargāt organismu pret saslimšanām.
Rudens un ziemas mēnešos roka nereti stiepjas pēc tējas krūzes ne vienu vien reizi dienā, tomēr - vai laba var būt par daudz?
Kāda ir dažādu tēju iedarbība uz organismu un kāpēc tējas dzeršanā jāievēro mērenība, skaidro farmaceite Alīna Fleišmane.
"Dažāda veida tējas ir brīnišķīgs dzēriens, un tās noteikti ieteicams lietot regulāri, jo tēja palīdz ne vien hidratācijai, bet arī sniedz daudzus citus veselības ieguvumus. Vienlaikus ir svarīgi atcerēties, ka tējas ir dabas produkti ar spēcīgām aktīvajām vielām, tāpēc, lai izvairītos no nevēlamām sekām, ir ieteicama mērenība - tēju vēlams dzert līdz trim krūzēm dienā atkarībā no tējas veida un individuālās jutības. Tāpat ir vēlama daudzveidība - nevajadzētu ilgstoši lietot viena ārstnieciskā auga tēju, bet gan tās regulāri mainīt, piemēram, no rīta dzert kumelīšu tēju, bet vakarā - piparmētru. Turklāt, ja ir kādas veselības problēmas un tiek lietoti medikamenti, jāņem vērā, ka tie var mijiedarboties ar dažiem zāļu tēju komponentiem, tāpēc par drošu izvēli ieteicams pārliecināties pie ārsta vai farmaceita," stāsta farmaceite Alīna Fleišmane.
Šāda veida tēja ir īpaši iecienīts dzēriens ziemas sezonā, kad nepieciešams veltīt papildu rūpes imunitātes stiprināšanai un organisma aizsardzībai pret saslimšanām. Ingveram piemīt pretiekaisuma un gremošanu uzlabojošas īpašības, citrons ir vērtīgs C vitamīna avots, bet medus ir dabisks antibakteriāls līdzeklis. Tomēr svarīgi ņemt vērā, ka šāda tēja lielās devās var izraisīt dehidratāciju. Ingvers pārmērīgā daudzumā (vairāk nekā četri grami dienā) sekmē kuņģa darbības traucējumus, caureju, pazemina asinsspiedienu, turklāt ar tā lietošanu jābūt uzmanīgiem cilvēkiem ar asins recēšanas problēmām. Citrusos esošās skābes var ne tikai kairināt kuņģa gļotādu un izraisīt grēmas, bet arī erodēt zobu emalju un palielināt zobu jutību. Tāpat jāatceras, ka papildus medus veselīgajām īpašībām tas satur arī daudz cukura, kas var ietekmēt liekā svara risku un cukura līmeni asinīs. Līdzīgu apsvērumu dēļ ieteicams ierobežot arī parastā cukura pievienošanu tējai.
Aromātiskais dzēriens ne vien atsvaidzina un nomierina, bet arī tiek pielietots gremošanas traucējumu un sliktas dūšas mazināšanai. Tomēr, lietojot piparmētru tēju pārmērīgi, var rasties pretējs efekts - tā var izraisīt kuņģa dedzināšanu un saasināt gremošanas problēmas.
Tā nomierina un palīdz mazināt satraukumu, uzlabo gremošanu, palīdz novērst miega traucējumus un mazināt iekaisuma procesus. Taču ar kumelīšu tēju jābūt piesardzīgiem cilvēkiem, kam diagnosticēta alerģija pret asteru dzimtas augiem (piemēram, krizantēmām, ambroziju), jo kumelīšu tēja var izraisīt alerģiskas reakcijas - kairinājumu un izsitumus. Tāpat jāievēro piesardzība mijiedarbībā ar citiem medikamentiem - kumelītes var pastiprināt miega zāļu, sedatīvu un asins šķidrinošo zāļu iedarbību, tāpēc pirms medikamentu un zāļu tēju lietošanas ieteicams konsultēties ar veselības speciālistu, lai pārliecinātos, ka nav mijiedarbības risku.
Iecienīta klepus un saaukstēšanās simptomu mazināšanai, pateicoties tās sviedrējošajām, temperatūru pazeminošajām, antiseptiskajām un nomierinošajām īpašībām. Lai iegūtu pilnvērtīgu aktīvo vielu izvilkumu, šo tēju ieteicams gatavot ar verdošu ūdeni. Tomēr pārmērīga šīs tējas lietošana var negatīvi ietekmēt sirdi, tāpēc tā jādzer piesardzīgi cilvēkiem ar sirds veselības problēmām. Tāpat liepziedu tēja stimulē urinēšanu un attiecīgi, lietojot pārmērīgā daudzumā, var sekmēt dehidratāciju.
Tā satur mazāk kofeīna nekā kafija vai melnā tēja, turklāt vienlaikus tās sastāvā atrodami antioksidanti (polifenoli), kas palīdz cīnīties ar brīvajiem radikāļiem un novecošanos, kā arī uzlabo vielmaiņu. Lai zaļā tēja nekļūtu rūgta un saglabātu vērtīgās vielas, to nevajadzētu apliet ar verdošu ūdeni, bet gan ar ūdeni, kas nepārsniedz ~70-80°C. Zaļā tēja pārlieku lielās devās var raisīt nemieru, bezmiegu, pat galvassāpes, kuņģa kairinājumu, un pārmērīgs katehīnu daudzums var traucēt dzelzs uzsūkšanos organismā.
Viena no populārākajām tējām tās izteiksmīgās garšas un uzmundrinošā efekta dēļ. Līdzīgi kā zaļā tēja, arī melnā tēja satur kofeīnu, tāpēc pārmērīga deva var izraisīt nemieru un miega traucējumus. Tanīni, kas atrodami gan zaļajā, gan melnajā tējā, var samazināt grūtniecības laikā tik nepieciešamās folijskābes uzsūkšanos, turklāt liels tanīnu daudzums var kairināt kuņģi, sekmēt gremošanas problēmas un radīt aizcietējumus.
"Nozīme ir ne vien izdzertās tējas daudzumam, bet arī tās atbilstošai uzglabāšanai un pagatavošanai. Tēju nepareizi uzglabājot, tā var zaudēt garšu, uzturvērtību un aromātu, turklāt pastāv risks, ka tajā attīstīsies pelējums vai baktērijas, tā padarot tēju ne vien nelietojamu, bet pat kaitīgu veselībai. Tāpēc ieteicams tējas turēt istabas temperatūrā, sausā, tumšā vietā, kas nav pakļauta tiešai saules gaismai, kā arī ievietot to hermētiski noslēgtā iepakojumā. Tāpat jāseko līdzi tējas derīguma termiņam, savukārt pašu lasītās zāļu tējas ierasti izlieto līdz nākamajai sezonai, proti, nākamajai vākšanas reizei. Tējas garšas, smaržas un aktīvo vielu saglabāšanā loma ir arī pareizai ūdens temperatūrai. Melno un liepziedu tēju aplej ar teju vārošu ūdeni (90-100°C), kumelīšu un piparmētru tējai atbilstoša būs nedaudz zemāka temperatūra, bet zaļajai tējai nepieciešams vien 70-80°C karsts ūdens. Lai saglabātu medus labvēlīgās īpašības, to pievieno 40°C siltam dzērienam," skaidro farmaceite.
