Vasara ir īstais laiks ādas gaisa peldēm un dabīgā D vitamīna uzņemšanai. Baudi silto laiku, tomēr atceries, ka saules stari ir viltīgi. Veselība un drošība pirmajā vietā. Tāpēc “Veselības centra 4” Dermatoloģijas klīnikas dermatoloģe Dr. Jūlija Melkoņane norāda uz 5 faktoriem, kas var bojāt ādas aizsargājošo slāni.
1. Sārmainu ziepju lietošana izjauc normālu ādas mikrofloru
Mikroorganismi, kas dzīvo uz ādas, pasargā to no slikto jeb patogēno mikroorganismu vairošanos uz ādas virsmas. To sauc par mikrobiomu. Ādai ir arī sava aizsargbarjera jeb skābā mantija (plēve, ko veido tauku un sviedru maisījums), kas neļauj ādai kļūt sausai un aizsargā no mikrobiem. To apzīmē ar pH skalā no 1 līdz 14. Līdz 7 vide ir skāba, bet tālāk sārmaina. Šī skala palīdz orientēties, jo ādas pH ir skābs, bet ziepju - sārmains. Cilvēka dabīgais ādas pH līmenis ir 5,4 - 5,9. Tomēr katram šis skābuma līmenis var būt atšķirīgs robežās no 3,5 līdz 6. Ziepēm pH ir 10 un tās ir sārmainas. Pēc katras mazgāšanās ādas skābā vide tiek izjaukta un pH līmenis kļūst sārmains. Pēc sārmainu ziepju lietošanas normāla pH līmeņa atjaunošanai nepieciešamas apmēram 14 stundas. Tāpēc ieteicams izmantot šķidrās ziepes, kuru pH līmeni ražotāji var piemērot atbilstoši ādai. Nevajag baidīties arī no dušas želeju lietošanas, jo tajās ir mitrinoši krēmi un citas ķermeni kopjošas vielas, kas attīra un kopj ādu.
2. Karstais ūdens sausina ādu
Ja pēc mazgāšanās āda kļuvusi sārta vai jūtīga, zini, ka ūdens bijis par karstu. Ādas skābās mantijas sastāvā ietilpst dažādas taukskābes un aminoskābes, kas saista ūdeni - tie ir dabiskie mitrinošie aģenti. Mazgājoties karstā ūdenī tie izšķīst un deaktivējas. Tā rezultātā āda vairs nespēj piesaistīt ūdeni un paliek sausa. Ķermeņa dabīgā aizsargreakciija uz pārāk sausu ādu ir pastiprināta tauku dziedzeru darbība, kuras rezultātā āda kļūst taukaina. Tas, savukārt, nozīmē lielāku piņņu veidošanās risku. Tāpēc ieteicams mazgāties vēsākā, ne karstā ūdenī, lai pasargātu savas ādas aizsargslāni.
3. Skrubis var izraisīt ādas bojājumus
Āda sastāv no 2 kārtām: epidermas un dermas. Ādas virsējā kārta ir epiderma ar izteiktām atjaunošanās spējām. To veido pārragotais epitēlijs. Ķermeņa skrubis palīdz atbrīvoties no atmirušām epidermas šūnām. Lai cik labi tas izklausītos, skrubis jālieto ar mēru. To drīkst lietot ne vairāk kā trīs reizes nedēļā, jo pārāk bieža ādas skrubēšana var izraisīt epidermas bojājumus un mikroplaisas.
4. Ultravioletais starojums bojā ādas virsējo slāni
Saules radītais ultravioletais starojums (UV) ir elektromagnētiskie viļņi, ko veido dažādi starojuma spektri: UVA stari ir gari, atmosfērā tie ir apmēram 95%, tiek dziļi dermā (ādas dziļākajos slāņos) un izraisa ādas šūnu oksidatīvo stresu. Savukārt UVB stari tiek tikai līdz epidermai (ādas virsējam slānim) un izraisa mutācijas ādas šūnās. Tas izpaužas kā saules radīti ādas apdegumi, kas ir īpaši bīstami līdz 20 gadu vecumam. Arī mākslīgais starojums jeb solāriji bojā epidermu un paaugstina risku saslimt ar ādas vēzi. Lai varētu droši baudīt vasaru, atrodoties zem tiešajiem saules stariem, ik pēc divām stundām jāuzklāj saules aizsargkrēms ar SPF 30/50+. Tas ļaus saudzīgi iegūt vasarīgu ādas toni un, galvenais, pasargās no saules apdegumiem un UV staru kaitīgās ietekmes.
5. Gaisa kvalitāte ietekmē ādas stāvokli
Nereti meklējam iemeslus ādas sausumam vai citām ādas problēmām, kas radušās it kā bez iemesla. Tomēr zems gaisa mitrums un gaisa temperatūra negatīvi ietekmē ādas veselību. Āda zaudē ūdeni, kļūst sausa un vieglāk ievainojama. Īpaši spilgti tas novērojams rudens un ziemas periodā. Tad ieteicams lietot pH neitrālos ādu mitrinošos līdzekļus ar keramīdiem, linolēnskābi vai urea.
