Ziemas sezonā, kad Latvijā nav pieejami sezonas dārzeņi un augļi, ēdienkartē īpaši svarīgi ietvert citus vērtīgus produktus. Viens no tādiem ir sēklas – tās ir veselīgas, sātīgas un satur lielu daudzumu uzturvielu. Katrai no sēklām ir savas unikālās īpašības un arī specifisks pagatavošanas veids. Vairāk par sešām “supersēklām”, kuru iekļaušana ziemas ēdienkartē var uzlabot veselību, skaidro aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Laila Zālīte.
“Sēklas ir dabīgais uztura bagātinātājs, kas ēdienkartē tika iekļauts jau senajās civilizācijās. Tās ir tik vērtīgas, jo tieši sēklās koncentrējas visas nepieciešamās vielas auga dīgšanai. Pareizi uzglabātas, sēklas nezaudē savas vērtīgās īpašības, tāpēc uzturā ieteicamas lietot gan tepat Latvijā, gan tālākās zemēs iegūtas sēklas,” stāsta farmaceite Laila Zālīte.
Vēsturiski ķirbju sēklas izmantotas parazītu izdzīšanai no organisma, jo to sastāvā ir aminoskābe kukurbecatīns. Ķirbju sēklas satur arī augu steroīdus, kas vīriešus pasargā no prostatas problēmām, savukārt tajās esošais L-triptofāns uzlabo miega kvalitāti. Fitosterīns un Omega-3 taukskābes palīdz samazināt holesterīna līmeni, bet sēklās esošais proteīns, ko organismam viegli pārstādāt, stabilizē cukura līmeni un mazina kāri pēc saldumiem. Ķirbju sēklas var ēst vienas pašas - kaltētas -, vai apgrauzdētas pievienot dažādiem salātiem un arī biezzupām. Iegādājoties jāpievērš uzmanība, lai sēklas nebūtu sālītas.
Kaņepju sēklu ārējais apvalciņš satur nešķīstošās šķiedrvielas, kas veicina zarnu darbību un rada sāta sajūtu, kā rezultātā tiek regulētas arī glikozes svārstības. Tās ir labs absorbents, kas palīdzēs no organisma izvadīt toksiskās vielas. Sēklas ļoti lielā daudzumā satur arī neaizstājamās taukskābes Omega-3 un Omega-6, kuras organisms var uzņemt tikai ar pārtiku un uztura bagātinātājiem. Šīs taukskābes labvēlīgi ietekmē sirds un asinsvadu sistēmu, normalizē holesterīna līmeni, attālina aterosklerozes risku, samazina iekaisuma procesus, veicina vielmaiņu un paaugstina imunitāti. Kaņepju sēklas var lietot veselas, diedzētas vai samaltas. Tās lieliski papildina zaļos lapu salātus, dārzeņu sautējumus un augļu kokteiļus. Tāpat no tām iespējams pagatavot kaņepju staku (sviestu) no apgrauzdētām un samaltām vai piestā sastampātām kaņepju sēklām, ko var izmantot uz maizes, aizdara vietā.
Amaranta sēklas kļūst aizvien populārākas, jo satur viegli sagremojamās olbaltumvielas, minerālvielas un kalciju, kā arī daudzas citas vērtīgas vielas. Ļoti iecienītas, jo nesatur glutēnu. Iedarbojas uz organismu dažādos veidos - mazina nespēku un nervozitāti, regulē cukura līmeni, mazina iekaisuma procesus, labvēlīgi ietekmē uroģenitālo sistēmu gan kungiem, gan dāmām. Amaranta sēklām ir riekstu garša - tās var lietot vārītas, apceptas vai sasmalcinātas. Uzvārot un pievienojot iecienītākos augļus vai ogas, iespējams iegūt garšīgu un vērtīgu brokastu putru. Tāpat vārītas amaranta sēklas var pievienot zupām un gulašiem, savukārt apceptas - salātiem. Samaltas šīs sēklas var izmantot mīklā cepumiem un kūkām.
Linsēklas ir šķiedrvielu avots un arī satur neaizvietojamās taukskābes, bet īpaši tās izceļamas ar to sastāvā esošajiem lignāniem-fitoestrogēniem (dabas estrogēni), šīs vielas īpaši ieteicamas sievietēm menopauzes laikā, kad organisms pats vairs neražo estrogēnu. Lignāni stiprina imunitāti, izceļas ar antibakteriālu, pretvīrusu un pretsēnīšu darbību. Linsēklām ir spēcīgas antioksidanta īpašības, tās mīkstina vēderu un palielina zarnu satura apjomu, tādejādi veicinot vēdera izeju. Veselas sēklas var pievienot salātiem, smūtijiem - nesakošļātas tās darbosies kā lielisks zarnu trakta skrubis, bet, kārtīgi sakošļājot, organisms spēs uzņemt labās taukskābes. Samaltas tās var pievienot biezpienam, salātiem, putrām vai cept pankūkas. Jāatceras, ka linsēklas satur daudz škiedrvielu, tāpēc uzmanīgi jāseko līdzi uzņemtajam šķidruma daudzumam. Pirms pievienošanas pašu gatavotam ēdienam linsēklas ir jāsamaļ, citādi tās nooksidēsies, zaudēs vērtīgās vielas un kļūs rūgtas, tādejādi sabojājot arī ēdiena garšu.
Satur vitamīnu E un selēnu, kas ir galvenie organisma antioksidanti, neitralizē brīvos radikāļus un aizsargā šūnas no ultravioletā starojuma. Tāpat tās satur daudz šķiedrvielu, kas uzlabos zarnu darbību. Saulespuķu sēklās esošais dzelzs, cinks un varš nodrošina organisma funkcijas un uzlabo imunitāti, savukārt fitosterons - palīdz samazināt holesterīna līmeni. Sēklas var pievienot salātiem, piemēram, burkānu vai augļu salātiem, vai pagatavot veselīgo našķi - griljāžas batoniņus no saulespuķu sēklām.
Čia sēklas zināmas jau no seno maiju un acteku laikiem, un šobrīd lielu popularitāti ieguvušas arī Latvijā. Tās satur vairāk olbaltumvielu nekā biezpiens, siers un gaļa. Tāpat to sastāvā atrodamas nepiesātinātās Omega-3 un Omega-6 taukskābes, kas regulē tauku vielmaiņu un veselīgo hormonu ražošanu, nodrošinot gan skaistu ādu, gan spēcīgu sirdi. Čia sēklas satur arī ievērojamu daudzumu kalcija, magnija un kālija. Piemīt spēcīgas antioksidanta īpašības, un ar koncentrēto šķiedrvielu daudzumu tās lieliski aktivizē kuņģa-zarnu traktu darbību. Lai neuzņemtu par daudz čia sēklu, tās ieteicams lietot uzbriedinātā veidā. Uzbriedinātas sēklas var pievienot jogurtam, putrām, augļiem, sulām, salātiem, mērcēm, cepot sacepumus, cepumus u.c. Pievienošanas iespējas ir ļoti dažādas, jo ēdiena garšu tās neizmainīs, bet papildinās ar bagātīgu, vērtīgu uzturvielu klāstu.
