Kad un kā atgriezties pie sportošanas pēc Covid-19 pārslimošanas

© pexels.com

Daudzi no tiem, kuri pārslimojuši Сovid-19, norāda, ka ilgstoši pēc atveseļošanās ir novērojami tie vai citi simptomi. Kādam “lēkā” temperatūra, kāds cits izjūt depresiju un trauksmi, vēl kādam rodas mentālas problēmas – tā saucamā “migla galvā”. “Taču visbiežāk pacienti norāda uz vājumu un nogurumu. Covid-19 grauj pat jauniem cilvēkiem izturību, tāpēc atgriešanās pie iepriekšējā fiziskās aktivitātes līmeņa var izrādīties ilga. Šobrīd mediķi jau ir uzkrājuši noteiktu pieredzi un izstrādājuši virkni rekomendāciju, kā atjaunot un atgūt agrākos spēkus pēc Covid-19 izslimošanas,” stāsta Roberts Feders, kardiologs ar darba pieredzi labākajās Vācijas klīnikās.

Ņemot vērā kā Covid-19 var izraisīt sirds bojājumu, nevajadzētu steigties ar fiziskās slodzes atsākšanu, vislabāk konsultējoties ar ārstējošo ārstu, lai izvērtētu kāda stratēģija ir pielietojama. Dr. Feders atzīmē, ka ir situācijas, kad fizisko slodzi neiesakām pat 6 - 12 nedēļas. “Spēku atgūšanai pēc Covid-19 viennozīmīgi nav jākļūst šabloniskai, tai ir jābūt pakāpeniskai, uz individuālu pieeju un savu sajūtu vērojumiem balstītai. Ja Covid-19 ir pārslimots viegli (bez sirdsklauvēm, sāpēm krūtīs, smaga elpas trūkuma) un pacientam vismaz 7 dienas nav novērojami slimības simptomi, tad varētu sākt domāt par fiziskās slodzes atsākšanu,” - norāda ārsts. “Taču pirms atļaut fizisko slodzi, ārsts parasti veic analīzes, piemēram, lai diagnosticētu sirds bojājumus par labu marķieri asinsanalīzēs kalpo augstas jutības Troponīns-T un Pro-BNP, kā arī D-Dimēri, ja ir aizdomas par trombotiskām komplikācijām. Savukārt, pie aizdomām uz sirds bojājumu būtu jāveic elektrokardiogramma un ehokardiogrāfija”.

pexels.com

Lai arī daudzas sporta zāles ir slēgtas, bet par komandu treniņiem pat runāt nav jēgas, tomēr tiem, kuri ir pārslimojuši Covid-19, ir ļoti svarīgi atjaunot treniņus un pakāpeniski atgriezties pie optimāla fiziskās aktivitātes līmeņa - 150 minūtēm vidējas intensitātes slodzes vai 75 minūtēm augstas intensitātes slodzes nedēļā. “Pacientiem postkovida periodā rodas daudz šaubu, ko viņiem drīkst darīt, un kā atjaunot savu izturību. Tie ir pilnīgi likumsakarīgi jautājumi, jo pastāv tādas slimības sekas, kuru gadījumā fiziskās slodzes vispār ir kontrindicētas. Tomēr mediķu pieredze ir ļāvusi izstrādāt atgriešanās pie agrākās aktivitātes četrus posmus, kā arī sava veselības stāvokļa patstāvīgas novērtēšanas skalu pacientiem - uz to mēs orientējamies savā praksē,” stāsta kardiologs.

Katrā no posmiem ir uzmanīgi jāieklausās savas sajūtās un saudzīgi jāizturas pret organismu, to nepārslogojot.

1.-2. fāzē sāciet ar vieglu fizisko aktivitāti - šim posmam ir jāilgst vismaz divas nedēļas. Ar vieglu fizisko slodzi tiek saprasts darbs dārzā, mājas uzkopšana, viegla pastaiga vai, piemēram, jogas nodarbība. “Novērtējot savu stāvokli, orientējieties uz “Borga slodzes uztveres reitingu” (The Borg Rating of Perceived Exertion, tālāk tekstā BSR), novērtējiet aizdusu un nogurumu skalā no 6 (nav saspringuma) līdz 20 (maksimāls sasprindzinājums). Šajā posmā jūsu vērtējumam nevajadzētu pārsniegt 11 balles. Ja rādītājs ir augstāks, tad uz kādu laiku atsakieties pat no vieglas fiziskās slodzes, dodiet sev laiku atgūties,” iesaka Roberts Feders, kardiologs ar starptautisku profesionālo pieredzi. “Lai palīdzētu novērtēt savu stāvokli, es iesaku pacientiem orientēties uz šādu rādītāju: ja jums ir grūti parunāt, pildot fizisko vingrinājumu, tātad slodze pārsniedz 11 balles”.

Pirmajās divās nedēļās slodzes rādītājs nedrīkstētu pārsniegt 6-8 pēc BRS, nākamajās divās nedēļas - 6-11 balles pēc BRS. Tad var pāriet pie nākamās fāzes, pakāpeniski palielinot slodzi un tuvojoties tam veselības stāvoklim, kāds bija pacientam pirms saslimšanas ar Covid-19.

pexels.com

3.-4. fāzē vingrojumi kļūst arvien sarežģītāki, to izvēle ir atkarīga no tā, kāds dzīvesveids un veselības stāvoklis pacientam bija pirms slimības. “Piemēram, tā var būt pastaiga ātrā solī, kāpšana lejā un augšā pa kāpnēm, peldēšana, riteņbraukšana, sadalot to visu atsevišķos “piegājienos” - aktivitātes un atpūtas posmos,” stāsta kardiologs. “Svarīgi ir nejust, ka to darīt ir grūti. Jums ir jānovērtē savs stāvoklis 12-14 baļļu līmenī, ne augstāk, respektīvi, jūs neizjūtat izteiktu elpas trūkumu un varat brīvi sarunāties. Ritot dienām, pakāpeniski paaugstiniet slodzi, tomēr atcerieties - ja jūtat, ka kļuvis grūti, apstājieties - dodiet organismam laiku atgūties”.

Visbeidzot 4. posmā vingrojumi kļūst objektīvi sarežģīti, trenējot koordināciju, spēku un līdzsvaru. Tas var būt skrējiens ar virziena maiņu vai sāniski, vingrojumi ar svaru un tamlīdzīgi. Tomēr pat šajā gadījumā pacientam nevajadzētu rasties sajūtai, ka treniņš ir ļoti smags.

4. posma noslēgumā cilvēkam ir jājūt sevī spēkus atgriezties pie aktivitātes, kāda bijusi pirms Covid-19 slimošanas, un pat pie augstākām slodzēm.

Katrai fāzei ieteicams veltīt vismaz 7 dienas, lai izvairītos no pārāk liela organisma noslogojuma. “Nevajadzētu pret to izturēties virspusēji, jo pēc Covid-19 izslimošanas pat bezsimptomu pacientiem var parādīties problēmas ar plaušām un sirdi, dažos šādos gadījumos fiziskā aktivitāte ir kontrindicēta, jo var pat izraisīt nāvi. Tieši tāpēc nepieciešams uzmanīgi ieklausīties savā organismā un pakāpeniski palielināt slodzi. Pacientam ir rūpīgi jāseko savam pulsam, elpas trūkumam un vājumam - ja kļūst sliktāk nekā parasti, tad nepieciešams atgriezties iepriekšējā aktivitātes fāzes, kā arī konsultēties ar ārstu. Diemžēl rehabilitācijas periods pēc Covid-19 var būt ilgstošs, taču tam ir jāiziet cauri,” skaidro R. Feders, piemetinot, ka ideālajā variantā pacientam vajadzētu rakstīt dienasgrāmatu, kurā tiks fiksēts sasniegtās izturības progress, kā arī izmaiņas psiholoģiskajā un mentālajā stāvoklī, noskaņojumā. Tā visa ir ļoti svarīga informācija ārstam, kas koordinē rehabilitācijas procesu.

Tiem, kas pārslimoja ar Covid-19, ir ļoti svarīgi būt fiziski aktīviem - var būt par svarīgāk nekā citiem, jo aktivitāte ļauj ātrāk atgūt veselību. Fiziskā slodze dod viennozīmīgu labumu veselībai - no kardiovaskulārās līdz pat mentālajai veselībai, ļauj pārvarēt depresiju! Taču atcerieties - pēc pārslimota Covid-19 vislabāk ir konsultēties ar ārstējošo ārstu, pirms uzsākt fizisko slodzi.

pexels.com

Veselība

Mūsdienās diabēts ir kļuvis par nopietnu sabiedrības veselības izaicinājumu, un tā attīstība bieži notiek nemanāmi, bez acīmredzamām pazīmēm. Kāpēc diabēta izplatība kļuvusi tik izteikta, kādi faktori veicina tā nemanāmo piezagšanos ikdienā, skaidro farmaceite Ksenija Lukjanova.