Pagājušajā nedēļas nogalē, dodoties pastaigā pa mežu, pārsteidza sajūta, ka pavasaris ir tepat. Jau pamazām laužas pa ziemas sētas durvīm iekšā.
Lai kā arī nebūtu, ziema mūs šogad lutināja, pat ja beigās sākusi uzvesties mazliet neprātīgi, mainot noskaņojumu biežāk nekā valdība maina domas par Covid-19 ierobežojumiem.
Taču mums bija balti Ziemassvētki, slēpotājiem un snovotājiem dienas uz kalna, bet bērni izvandījās ar kamaniņām. Piesardzīgāk nekā mēs bērnībā, taču izbaudīja, kas ir ziemas prieki.Tāpēc jāpasaka arī - paldies, ziema!
Lai gan ir februāris, šķiet, ka esam gatavi atvadīties no sniega, lāstekām un ledus. Kamēr meteorologi apgalvo, ka dažviet Latvijā meteoroloģiskais pavasaris iestājās jau 7. februārī un soctīklos jau parādījās pirmās bildes ar sniegpulkstenītēm, citās Latvijas daļās vēl zemi klāja biezs sniegs. Astronomiskais pavasaris gaidāms vēl tikai 20. martā. Bet, kas tad liecina par to pavasari? Meteoroloģiskais esot tad, ja piecas dienas pēc kārtas gaisa temperatūra esot augstāka par nulli. Savukārt Astronomiskā pavasara sākumu nosaka Saules atrašanās pavasara saulgriežu punktā.
Savukārt dabas zīmju vērtoājs Vilis Bukšs ziņoja: "Šādās ziemās kā šogad tikai laikā ap Pavasara Māru (25. marts) manīsim pirmos pavasara vēstnešus un lieciniekus (zilās vizbulītes, lauku cīruļus, ķīvītes, māju strazdus). Protams, Rietumlatvijā tas būs krietni agrāk."
Taču tieši tikko, pagājušajā nedēļas nogalē, sajutu izmaiņas - sasmaržoju, sadzirdēju un saredzēju. Jūrmalā.
Pirmkārt, gaiss. Smaržo pēc pavasara (jokus pie malas par pavasara aromātiem). Gaiss ir kļuvis citāds, valgāks. Otrkārt, dzirdami putnu treļļi. Visapkārt. Treškārt - saule! Dienas pirmajā pusē spīd saule un īpaši pavasaris bija jaušams, redzot to spīdam caur priežu stumbriem. Un saule silda.
Es neesmu meteorologs vai dabas zīmju vērotāja, taču pavasaris ir šeit. Pavisam blakus un gribas ticēt, ka tūliņ jau nāks pa durvīm iekšā.